Krīze veselības nozarē: vai pacientam intensīvajā terapijā liks pašam maksāt par zālēm?

Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
©Depositphotos.com

Taču daudz traģiskāka ir ziņa, ka šajā situācijā vislielākie zaudētāji ir pacienti, īpaši hroniski slimie pacienti. Papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā slimnīcas būs spiestas slēgt nodaļas, nevarēs veikt pacienta veselības stāvokļa diagnostiku un operācijas, kas savukārt novedīs pie tā, ka pacients nesaņems savlaicīgi medicīnisko palīdzību un pieaugs novēršamo nāvju skaits, prognozē speciālisti.

Situācija ir tik nokaitēta, ka Veselības ministrijai nācās sasaukt Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdi, kas aicināja veselības ministri ziņot par to valdībai. Tiesa, par kāpjošām izmaksām un garajām rindām uz izmeklējumiem jau vairākus mēnešus runā ne tikai pacienti, slimnīcas par katastrofu brīdinājušas jau ne reizi vien.

Rindu garums pie ārstiem tuvojas pusgadam

Veselības ministrijas dati rāda, ka 2022. un 2023. gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Klīniskajās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību. Vidēji katru mēnesi 60 procenti pacientu tiek nogādāti ar neatliekamās medicīnas brigādēm, bet 40 procenti ierodas paši. Nacionālais veselības dienests ziņo, ka puse no šiem pacientiem tiek stacionēti.

Intensīvā slimnīcu noslodze apliecina iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām slimībām (73 procenti no izsaukumiem). Pacienti tiek stacionēti daudz smagākā stāvoklī ar jau ieilgušām veselības problēmām, kas ir tieši skaidrojams ar laikus nesaņemtiem veselības aprūpes pakalpojumiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Pašlaik arī redzams, ka, atceļot Covid-19 ierobežojumus, veidojas garas gaidīšanas rindas pakalpojumu saņemšanai, tāpēc ir pasliktinājusies sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un ārstniecības iestādes sniedz daudz vairāk pakalpojumu, nekā tas saplānots līgumos ar valsti. Pretējā situācijā nāktos atteikt pacientiem.

Atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus, piemēram, kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, ultrasonogrāfiju - 115 un doplerogrāfiju - 114 darba dienas. Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā - 124 darba dienas, endokrinoloģijā - 115 darba dienas un hemotoloģijā - 104 darba dienas. Dienas stacionāru pakalpojumu saņemšanai garākās gaidīšanas rindas ir hronisko sāpju pacientu ārstēšanai - 171 darba diena, ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijas dienas stacionārā - 170 darba dienas un otolaringoloģijā pieaugušajiem - 70 darba dienas. “Situācija vērtējama kā kritiska, tāpēc nepietiekama finansējuma dēļ veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem varētu tikt pārtraukta,” atzīst Veselības ministrijā.

Šogad rindas uz dažādiem izmeklējumiem svārstās no trim līdz sešiem mēnešiem, un uz daudziem pakalpojumiem šogad jau vairs netiek veidotas rindas. Pakalpojumu apjoms palielinājies par 12 procentiem, kompensējamo medikamentu izmaksas uz vienu pacientu palielinājušās par 37 procentiem, savukārt medikamentu izmaksas stacionāros pieaugušas par aptuveni piektdaļu, “Neatkarīgajai” stāsta Veselības ministrijā.

Slimnīcām draud slēgšana vai bankrots

Katru gadu veselības nozares prioritāro pasākumu ietvaros tiek pieprasīts papildu finansējums stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai - gan tarifu pārrēķiniem, gan pacientu ēdināšanas izmaksu pieauguma segšanai, medicīnas personāla atalgojuma palielināšanai, kā arī citu izmaksu segšanai (piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksai. Taču finansējums tiek piešķirts tikai daļēji, tāpēc Veselības ministrija kopā ar Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Veselības nozares stratēģisko padomi, ārstu profesionālajām asociācijām norāda, ka situācija ir akūta un, ja tā netiek risināta, daļa ārstniecības iestāžu pāries uz maksas pakalpojumiem. Faktiski tas jau lielā mērā ir noticis.

Tiesa, slimnīcām pilnībā pāriet uz maksas medicīnu nav reāli, jo tās nevar aizslēgt durvis un neuzņemt nevienu akūto pacientu, taču tarifu pārrēķini pēc faktiskajām izmaksām nenosedz kopējos slimnīcas izdevumus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja slimnīcas nesamaksās elektrības rēķinus, tās nevar strādāt un ārstniecības process tiktu paralizēts. Līdzīgi ir ar zāļu apmaksu. Likt pacientiem pašiem par maksāt par zālēm, piemēram, intensīvajā terapijā?

Miljoni, kurus vēl dalīs

2023. gadā elektroenerģijas izdevumu segšanai slimnīcām papildus nepieciešamais finansējums ir 17 630 413 eiro, to nodrošināšana ir kritiska, lai slimnīcas varētu turpināt nodrošināt pat neatliekamās veselības aprūpes pakalpojumu. Arī valsts finansētais tarifs pacientu ēdināšanā nenosedz faktiskās izmaksas. 2023. gadā pacienu ēdināšanas izdevumu segšanai slimnīcām papildus nepieciešami ir 4 672 598 eiro. Visbeidzot medikamenti: 2023. gadā slimnīcu indikatīvi novērtētais medikamentu nodrošinājumam papildus nepieciešamais finansējums ir 20 352 884 eiro. Papildu finansējums nepieciešams arī laboratoriskajiem izmeklējumiem - 14,7 miljoni eiro.

Uzklausot šo informāciju, valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmusi piešķirt 41 miljonu eiro deficīta segšanai veselības nozarē. Lai gan Veselības ministrijas ziņojumā ir detalizēti aprakstīts, kam tieši nepieciešams finansējums, Nacionālais veselības dienests vēl vērtēs, kam un cik piešķirt.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā