Latvija jau saņēmusi pielāgotās vakcīnas arī pret jauno kovida paveidu XBB

Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
©Neatkarīgā

Pēdējās divās nedēļās Latvijā vērojams saslimstības ar Covid-19 pieaugums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, taču saslimušo nav tik daudz, lai zvanītu trauksmes zvanus. Tikmēr Latvija šonedēļ jau saņēmusi pielāgotās vakcīnas, kas iedarbosies pret jauno Covid-19 omikrona paveidu. Vakcinācija ir vienīgais, kas tiks saglabāts kā ieteicamais pasākums no Covid-19 epidēmijas.

Ārkārtas stāvokļa vairs nav, epidēmija vēl ir

Covid-19 epidēmiju Pasaules veselības organizācija oficiāli nav apturējusi, jo saslimstība ar koronavīrusu joprojām izplatās dažādos pasaules reģionos, lai arī daudz mazākā apmērā nekā pirms gada. Tajā pašā laikā Pasaules veselības organizācijas Ārkārtējo situāciju komiteja ieteikusi pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo “ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence”, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Viens no ieteikumiem valstu valdībām ir vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās.

Arī Latvijā ārkārtas situācija ir atcelta ar Ministru kabineta lēmumu, savukārt Veselības ministrija mainījusi vakcinācijas kārtību, nosakot, ka Latvijā turpmāk būs divas oficiālas sezonas infekcijas - gripa un Covid-19. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Tāpat kā gripa kovids būs mūsu sabiedrotais ikdienā, un tāpat kā pret gripu epidemiologi aicina izturēties pret Covid-19 - slimam nedoties uz darbu, mazgāt rokas un vakcinēties, īpaši riska grupām.

Kovidu monitorē visur

Tomēr kovidu nevar uzskatīt tikai un vienīgi par parastu sezonālu infekciju, pirmkārt, tāpēc, ka, kā norāda Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti, ar to slimo visa gada garumā, bet saslimstības pacēlums ir gaidāms rudenī un ziemā, bet, otrkārt, Covid-19 daudz straujāk maina savu dabu un parādās arvien jauni paveidi, tāpēc nav izslēgts, ka omikronam vai deltai varētu sekot vēl kādi citi.

“Mēs situāciju ar Covid-19 analizējam nepārtraukti, jo saslimstība visu laiku izplatās, tā nav apstājusies, protams, ir mainījusies intensitāte,” “Neatkarīgajai” saka Slimību profilakses un kontroles centra speciāliste Ilze Arāja. Epidemiologi apkopo un analizē informāciju no slimnīcām, kurās pacientiem tiek veikti Covid-19 testi, mirstības rādītājus un notekūdeņu analīzes. Tā kā centrā nonāk tikai laboratoriski veikto Covid-19 testu rezultāti, nav zināms, cik daudz ir saslimušo, kuri veic testu mājās, tas ir pozitīvs, bet slimība norit vieglā formā. “Pašreiz varam teikt, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir vērojams mērens Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, līdzīgi tas ir visā Eiropā,” saka Ilze Arāja. Epidemiologi seko līdzi arī citu valstu - ASV un Lielbritānijas - ziņojumiem par jauniem Covid-19 paveidiem, taču līdzšinējā informācija liecina, ka jaunie paveidi nav infekciozāki par pašreiz Latvijā cirkulējošo omikronu. Situācija varētu būt mainījusies, beidzoties atvaļinājumiem, kad cilvēki atgriežas darbā, skolēni - skolā, parasti tas izraisa infekciju slimību pacēlumu.

Vasarā vidēji ar Covid-19 nedēļā slimnīcās ārstējās 14-15 pacientu, savukārt pašlaik - ap 30. Pacēlums ir, tomēr tas nav salīdzināms ar Covid-19 izplatību vēl šā gada pavasarī, kad slimnīcās katru nedēļu nonāca simt vai vēl agrāk - ap 1500 pacientu.

Vakcināciju sāks rudenī, nebūs obligāta

Līdz ar Covid-19 pieklušanu apklususi arī interese par vakcināciju. Slimību profilakses un kontroles centrā gan teic, ka drīzumā - oktobrī - par vakcināciju runās skaļāk, jo sāksies

sezonāla vakcinācija gan pret Covid-19, gan gripu. “Pašlaik strādājam ar profesionāļiem, tas ir, ģimenes ārstiem, skaidrojot nostāju vakcinācijas jautājumā,” stāsta Ilze Arāja. Ieteicamā vakcinācija šogad būs šāda: Covid-19 vakcīna plus gripas vakcīna. Eksperti norāda, ka abas šīs vakcīnas var saņemt vienā vakcinācijas reizē. Atbildīgā iestāde sola, ka iedzīvotāji laikus saņems visu informāciju, kur un kā vakcinēties.

Covid-19 vakcīna būs pilnībā apmaksāta ikvienam iedzīvotājam, savukārt gripas vakcīna - nē. Pilnībā apmaksās gripas vakcīnu grūtniecēm, senioriem virs 65 gadiem, hroniski slimiem pacientiem un bērniem līdz noteiktam vecumam. Pagājušajā gadā visaugstākie vakcinācijas tempi pret Covid-19 tika sasniegti 2022. gada janvāra sākumā, kad vidēji nedēļā tika veikts 52 500 vakcināciju. Latvijā vispār pamatvakcīnu pret Covid-19 saņēmuši aptuveni 70 procenti iedzīvotāju, savukārt nākamo - balstvakcīnu - saņēmušo īpatsvars būtiski atšķiras pēc vecuma grupām - seniori vairāk, bērni - gandrīz nemaz.

Pieejamas uzlabotās vakcīnas

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi uzņēmuma “Pfizer/BioNTech” pielāgoto vakcīnu pret Covid-19, kas vērsta pret omikrona apakšpaveidu XBB.1.5, “Neatkarīgajai” pastāstīja Zāļu valsts aģentūrā. Vakcīna, ko sauc par “Comirnaty Omicron XBB.1.5”, lietojama Covid-19 saslimšanas novēršanai pieaugušajiem un bērniem no pusgada vecuma. Pieņemot lēmumu ieteikt vakcīnas reģistrāciju, Eiropas Zāļu aģentūra ņēmusi vērā visus pieejamos datus par vakcīnu “Comirnaty” un citām tās pielāgotajām vakcīnām, tostarp datus par drošumu, un izvērtēja arī jaunus laboratoriskos datus, kas liecina par šīs pielāgotās vakcīnas spēcīgu iedarbību pret XBB.1.5 apakšpaveidu un citiem radniecīgajiem vīrusa paveidiem, kas ierosina Covid-19.

Tā kā omikrona XBB.1.5 apakšpaveidam ir cieša radniecība ar citiem pašlaik cirkulējošajiem vīrusa paveidiem, gaidāms, ka šī vakcīna palīdzēs saglabāt optimālu aizsardzību pret Covid-19 infekciju, ko ierosina šie cirkulējošie vīrusa paveidi, kā arī omikrona XBB.1.5 apakšpaveids, skaidro Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.

Nacionālajā veselības dienestā apstiprina, ka jaunās, pielāgotās vakcīnas jau ir piegādātas un drīzumā nonāks ārstniecības iestādēs (precīzus datus par piegādātajām vakcīnām dienests sola tuvākajā laikā). Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centrā apstiprina, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties, ar kādu vakcīnu vakcinēties - pielāgoto vai tām, ar kurām vakcinēja jau pavasarī.

Ar vakcīnām neliela ķibele

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Latvija nevarēja atteikties no neizmantotajām Covid-19 vakcīnām, kā arī nevarēja par iezīmēto finansējumu nopirkt, teiksim, vēža zāles, lai arī kā politiķi neizmantotu šo tēmu savos solījumos. To neizdevās panākt sarunās ar Eiropas Komisiju, jo vakcīnu iepirkums bija organizēts centralizēti. Latvijai tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noslēgti līgumi ar vakcīnu ražotājiem par turpmākām vakcīnu piegādēm, tāpēc piegāžu apjomi izriet tieši no tiem. Sākotnējais līgums paredzēja Latvijai piegādāt 1,89 miljonus devu 2023. gadā. Piegādājamo vakcīnu apjomu izdevās samazināt līdz 1,13 miljoniem devu, sadalot piegādes uz periodu no 2023. līdz 2026. gadam, apliecina Veselības ministrijā. Vienošanās paredz, ka 2023. gadā tiek piegādāta 591 251 deva, 2024. gadā - 221 145 devas, 2025. un 2026. gadā 158 900 devu katru gadu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā