Latvijā gandrīz 40 procentiem iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā vai arī tā ir sarunvaloda ģimenē. Tā ir nākamā lietotākā valoda aiz latviešu valodas.
Valsts prezidents uzskata par nepieciešamu norādīt, ka krievu valoda ir "tāda pati svešvaloda kā jebkura cita". Tai viņš neredz vietu skolu mācību programmās. To viņš "bez gļēvulības" aicina ar administratīvām metodēm izskaust no darba tirgus pieprasījuma.
Netīši vai ar nodomu, bet līdz ar to prezidents pauž zināmu attieksmi pret šajā valodā runājošiem Latvijas pilsoņiem. "Svešvalodā" runā svešie...
Egils Levits mēdz ar lielu patosu runāt par "Eiropas kultūrtelpas vērtībām", taču savā retorikā demonstrē aroganci pret šīm vērtībām. Jo Eiropā ir pieņemts ar cieņu izturēties pret visām valodām, kādās runā šo valstu pilsoņi. Ir pieņemts viņus pēc iespējas uzrunāt viņu dzimtajā valodā. Tiek uzsvērts, ka viņi ir daļa no Eiropas, pat ja viņu valoda nav oficiāla ES valoda.
Šobrīd Latviju ir skārusi dziļa krīze, un svarīgāk par visu ir sabiedrībai mobilizēties tās pārvarēšanai. Prezidentam gan ar piemēru, gan ar savu rīcību ir pienākums vienot cilvēkus šim mērķim. Taču pašreizējais Latvijas prezidents neuzņemas iniciatīvu, izvairās no atbildības. Viņa darbakārtība pārsteidz ar savu atrautību no reālās dzīves un draudošās katastrofas. Valsts prezidents tieši šobrīd ir atradis par iespējamu izteikt vārdus, kas aizskar lielu daļu sabiedrības.
Šobrīd Latvijas slimnīcās simtiem ārstu un medmāsu cīnās par cilvēku dzīvībām. Mēs uz viņiem raugāmies ar dziļu cieņu, gaidām, ka viņi noturēs frontes līniju. Liela daļa no viņiem pēc maiņas pārguruši atgriezīsies mājās un ar saviem tuviniekiem runās "svešvalodā". Taču viņi visi ir mūsējie.
