Izpirksim sliedes par 40 miljoniem eiro!

Latvijas nodokļu maksātājiem valdības personā jāizvēlas, vai piešķirt valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) 40 miljonus eiro sliežu uzturēšanai vai sākt sliežu novākšanu un nodošanu metāllūžņos, pirms to pašu nav paveikuši metāla zagļi.
05.06.2020. Arnis Kluinis
 
©Arnis Kluinis

LDz šā gada 1. ceturksnī gan kā kravu pārvadātājs, gan kā sliežu (īstenībā daudz sarežģītākas sistēmas, kas nodrošina tagadējo vilcienu kustību) uzturētājs panācis 5,98 miljonu tonnu kravu pārvadāšanu pa Latvijas teritoriju. Kravu apjoms ir par 48,7% mazāks nekā tajā pašā laika posmā 2019. gadā, kad kravu zudums jau bija sācies. 2019. gadā kopā pārvadātie 41,49 miljoni tonnu kravu nozīmē -7,77 miljonus tonnu jeb -15,8% pret 2018. gadu. Ar šādu kravu apjoma samazinājumu LDz koncerns iegrāmatoja 9,3 miljonu eiro zaudējumus. Attiecībā pret koncernā apgrozītajiem 337,6 miljoniem eiro zaudējumi vēl nebija tik lieli, lai uzņēmuma glābšanai jau nāktos dot naudu no Valsts kases. Šogad kravu zudums jau ir tik graujošs, ka valdībai jāizvēlas. LDz vai nu jālikvidē, vai jāpārvērš par valsts budžeta iestādi.

LDz 1. ceturkšņa pārskats ietver arī tādu maldinošu manevru, it kā kravu zuduma apstākļos peļņa būtu trīskāršojusies un sasniegusi 9,4 miljonus eiro. Tālāk gan noskaidrojas, ka nekādas neiespējamas peļņas LDz nemaz nav. Ir tikai šā gada martā pieņemti LDz koncerna uzņēmumu lēmumi savu iepriekšējo gadu (vairāku gadu, nevis jau zaudējumus nesošā 2019. gada) peļņu atdot mātesuzņēmumam. Tādējādi vienreizēju grāmatvedības manipulāciju rezultātā radušies 19,2 miljoni eiro, kas noseguši LDz reālos zaudējumus. Vienkārša aritmētika rāda, ka 9,4-19,2=(-9,8). LDz šogad triju mēnešu laikā zaudējis tikpat, cik visa pagājušā gada laikā. Reālie zaudējumi uzņēmumam ir vēl lielāki, jo ceturkšņu bilancēs neparādās vairāki izdevumu posteņi, kādi LDz jānosedz gada beigās. Tāpēc 1. ceturkšņa zaudējumu četrkāršošana atbilstoši ceturkšņu skaitam gadā ir saudzīga prognoze vai nu par zaudējumiem, vai par minimālo summu, kāda vajadzīga LDz uzturēšanai šogad. Vēl 1. ceturksnis kalendārā nebija beidzies, kad LDz jau 17. martā nāca klajā ar prasību pēc 40,8 miljoniem eiro, ko 1. ceturkšņa reālie rezultāti apstiprina.

LDz pārvēršana no uzņēmuma par budžeta iestādi, kuras pastāvēšana atkarīga no valsts finansējuma, nevis no pašu ieņēmumiem, nav nekas ārkārtējs. Ja runā par dzelzceļu, tad sliežu uzturēšanas pielīdzināšana valsts ceļu uzturēšanai jau sen ir Eiropas Savienības politika, kam dalībvalstis pielāgojas dažādos veidos.

Latvijas un Baltijas dzelzceļa uzņēmumi bija Eiropā pēdējie, kas vēl spēja sevi uzturēt paši, izmantojot savu novietojumu un 1520 mm platuma sliežu ceļu savienojumus ar Krieviju. Tagad Covid-19 kļuvis par līdzekli šīs, no Briseles skatpunkta, nenormālības izbeigšanai.

Kā Briseles prasību izpildes rezultātu Latvija eksponē formāli valsts uzņēmumu, bet pēc būtības iestādi “Pasažieru vilciens”.

Vislabāk finansētā iestāde Latvijā ir valsts aviosabiedrība “airBaltic”. Cik konsekventi Eiropas Komisija uzdeva Latvijai dot naudu dzelzceļam, tik spītīgi Latvija deva un dod naudu aviācijai. Tiklīdz Covid-19 vismaz uz brīdi aizsedza Latvijas nepaklausību, uzreiz tika piešķirti 342 miljoni eiro kopā “airBaltic”, Rīgas lidostai un lidojumu vadības uzņēmumam “Latvijas gaisa satiksme”, bet uz aptuveni desmit reizes pieticīgāko LDz lūgumu naudas vietā dod tikai laipnus vārdus. Ar 6. maiju datēti satiksmes ministra Tāļa Linkaita publiski izteikti solījumi sagatavot dokumentus LDz pamatkapitāla palielināšanai. Tagad ministrija atsaucas uz pavisam svaigu faktu, ka Ministru kabinets 2. jūnijā apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai”, “kurā ir paredzēts finansējums arī Satiksmes ministrijas pasākumiem, tai skaitā pasākumiem, kas attiecas uz a/s “Latvijas dzelzceļš”,” kā apgalvoja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vineta Kleine. Valdības sēdes protokols liecina, ka dokuments apspriests sēdes slēgtajā daļā, taču ziņojums, par to pieņemtais lēmums un tam pievienotie uzziņas materiāli ir brīvi pieejami valdības 2. jūnija sēdes dokumentu paketē. Iespējams, ka līdz LDz nonāks nauda no tiem 283 miljoniem eiro no ES Kohēzijas fonda, kas Satiksmes ministrijai kādreiz jau piešķirti un kurus tagad drīkstēšot izmantot citiem mērķiem, nekā sākotnēji plānots.

Ir sācies gada sestais mēnesis, tāpēc pašam uzņēmumam pamatā jau zināmi ne tikai 1. ceturkšņa, bet arī 1. pusgada rezultāti. “Bez pozitīvām pārmaiņām,” tos īsi un skaidri Neatkarīgajai raksturoja LDz pārstāve Ella Pētermane. Kā jau budžeta iestādēs pieņemts, tur top pārskati par izdevumu samazināšanas plānošanu. Ceturkšņa pārskatā ielikta krāšņa vārdu virkne, ka “vadības komanda intensīvi strādāja gan pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, procesu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas, gan arī būtisku darbu ieguldīja koncerna esošā biznesa modeļa izvērtēšanā un jauna biznesa modeļa izveidē”. Reāli tas nozīmē, ka tiekot pildīts šā gada solījums samazināt darbinieku skaitu par pusotru tūkstoti cilvēku no apmēram 10 tūkstošiem, cik gada sākumā nodarbināja LDz koncerns.