Lielākie finansiālie ieguvēji no krīzes – veselības aprūpē, izglītībā un tirdzniecībā strādājošie

Krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, bet ne, piemēram, vispārējās valdības sektoru, jo tajā strādājošie 2. ceturksnī saņēma vidēji par 14% lielāku algu nekā pirms krīzes. Kopumā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu septiņās nozarēs bija lielāka par vidējo valstī un atsevišķās nozarēs algas kāpums bija pat par 35%.
02.09.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

2021. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1237 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 115 eiro jeb 10,2%. Neto darba samaksa (alga uz rokas) bija 914 eiro.

Statistiķu vērtējumā, realitātei tuvāks rādītājs ir mediāna, nevis vidējā aritmētiskā vērtība, jo mediānu neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības (gan ļoti lielās algas, gan ļoti zemās algas). Pēc CSP aprēķiniem, bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021. gada 2. ceturksnī bija 960 eiro, bet neto - 713 eiro.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, statistikas datos redzamo algas pieaugumu nosauca par statistikas ilūziju: “Kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija, un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.”

CSP dati liecina, ka Baltijas valstīs 2021. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā - 1566 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā - 1538 eiro, bet Latvijā viszemākā - 1237 eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni vidējā alga Lietuvā pieauga visstraujāk - par 12,0%, Latvijā - par 10,2%, savukārt Igaunijā - par 7,3%.

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šobrīd jo īpaši strauji aug algas sabiedriskajā sektorā, tās gada laikā augušas par 13,4%, bet organizācijās, kuras galvenokārt finansē valsts budžets, pat vēl straujāk (+14,8%). “Varētu domāt, ka valsts vieglprātīgi dzen augšup atalgojumu, pastiprinot konkurētspējas problēmas. Taču šīs atšķirības galvenokārt nosaka samaksas kāpums divās nozarēs, kurās līdz šim alga bijusi neatbilstoši zema prasītajai kvalifikācijai. Veselībā un sociālajā aprūpē algas augušas par fantastisku 35,1%, bet izglītībā par 12,4%. Starptautiskajai konkurencei pakļautajās nozarēs algu kāpums ir lēnāks, piemēram, apstrādes rūpniecībā 8,5%, informācijā un sakaros 7,3%, profesionālajos pakalpojumos 3,1%, transportā 7,5%, viesnīcu un restorānu nozarē 7,3%. Nav gan šaubu, ka ilgākā laikā algu kāpums nosauktajās nozarēs ietekmēs arī eksportētāju izmaksas. Vērtējot ietekmi uz konkurētspēju, jāņem vērā tas, ka algas par nostrādāto stundu gada laikā ir augušas lēnāk par vidējo algu - par 4,6%, jo ir palielinājies vidējā darbinieka nostrādātais laiks,” secina P. Strautiņš.

Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

Septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, veselības un sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē.

Gada laikā vidējais atalgojums visstraujāk audzis veselības un sociālās aprūpes nozarē - no 1158 līdz 1564 eiro jeb par 35,1%, izglītībā - par 12,4% un tirdzniecībā - par 11,7%. Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielu daļu no algu kāpuma veidoja piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijā.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 eiro), citu pakalpojumu nozarē (956 eiro) un mākslas, izklaides un atpūtas (982 eiro) nozarēs.

Salīdzinot ar 1. ceturksni, privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7%, bet sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā - attiecīgi par 6,6% un 7,4%. M. Āboltiņš, vērtējot iespējamās atalgojuma izmaiņas nākotnē, secina: “Vai nu algām sabiedriskajā sektorā būs jāaug ievērojami lēnāk nekā šobrīd, vai arī būs jādomā, kā tās finansēt, iespējams, ceļot nodokļus.”

Pēc “Swedbank” vecākās ekonomistes Agneses Bucenieces vērtējuma, algu izaugsme šogad būs vidēji 9% apmērā. Nākamgad tā joprojām būs strauja, bet nedaudz lēnāka - ap 8%, prognozē “Swedbank” vecākā ekonomiste.

Latgalē vidējā mēneša alga par 36% zemāka nekā Rīgā

A. Buceniece ir secinājusi, ka pandēmijas un saistīto ierobežojumu ietekmē no darba tirgus galvenokārt pazuda mazāk apmaksātas darba vietas. Attiecīgi vidējās algas aprēķinā pieauga lielāku algu īpatsvars. “Iepriekš dīkstāvē esošajiem darbiniekiem atgriežoties darba tirgū, nodarbinātības struktūra tuvosies tās pirms krīzes izskatam. Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ privātajā sektorā jau redzējām nedaudz mērenāku algu kāpumu. Tomēr, visdrīzāk, tas sāks būtiskāk ierobežot algu pieauguma tempu šī gada otrajā pusē vai pat nākamgad. Tas būs atkarīgs no tā, cik liels un ilgs būs vīrusa trešais vilnis un kā tas ietekmēs iespējas strādāt,” uzsver Agnese Buceniece.

CSP dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa 2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, visstraujāk pieauga Latgalē - par 12,9%. Zemākais pieaugums bija - 9,3%. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā - 1382 eiro, savukārt viszemākā - Latgalē (887 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā valsts galvaspilsētā.