Cenu kāpums fiksēts visās preču un pakalpojumu grupās, inflācijas kulminācija vēl ir priekšā

Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.
09.10.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Neatkarīgā

CSP dati liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pieaugot cenām siltumenerģijai, dabasgāzei un elektroenerģijai, sadārdzinoties mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, mājokļa īrei, kā arī materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, šajā grupā reģistrēta 10,1% inflācija. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,8%, apģērbu un apavu grupā - par 3,6%, veselības aprūpē - par 3,2%, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem - par 9,4%. Degvielas cenas gada laikā kāpušas par 19,3%.

Latvijā gāzes un elektrības cenas turpinās kāpt

“Citadeles” bankas ekonomistam Mārtiņam Āboliņam lielas bažas rada pēdējo nedēļu straujais elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kāpums Eiropā, kas šobrīd jau vairākas reizes pārsniedz pērnā gada līmeņus. Tas negatīvi ietekmējot gan uzņēmēju izmaksas un konkurētspēju, gan mājsaimniecību finanšu situāciju un citu preču vai pakalpojumu patēriņu. Pēc viņa teiktā, straujo elektrības un dabasgāzes cenu kāpumu Eiropā šobrīd ir izraisījusi vairāku faktoru sakritība - aukstā ziema un karstā vasara, kā arī ekonomikas negaidīti straujās atkopšanās no Covid-19 krīzes, kā dēļ Eiropā šogad ir audzis energoresursu patēriņš, savukārt nelabvēlīgi laika apstākļi ir samazinājuši vēja un hidroenerģijas ražošanu. Tas ir ievērojami palielinājis dabasgāzes patēriņu, un dabasgāzes krājumi Eiropā šogad ir mazāki nekā citos gados. Energoresursu pieprasījums ir audzis arī citos pasaules reģionos, tādēļ šobrīd pieaugušas ne tikai dabasgāzes, bet arī ogļu un naftas cenas. “Protams, cenu kāpums, visticamāk, ir daļēji saistīts arī ar ģeopolitiskiem faktoriem, Eiropas attiecībām ar Krieviju, piemēram, politisko pretestību pret “Nordstream 2”, un vispārējām inflācijas bažām, kas palielina finanšu investīciju plūsmu dažāda veida dabas resursos. Domājams, ka pašreizējais elektrības un dabasgāzes cenu līmenis ir pārejošs un tam vajadzētu samazināties, taču patēriņa cenu kāpums Latvijā turpināsies arī tad, ja elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā būtiski mazināsies. Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un pārrāvumi piegāžu ķēdēs nozīmē to, ka pieprasījums globālajā rūpniecībā joprojām pārsniedz piedāvājumu. Tas ir izraisījis transporta, dažādu izejvielu un naftas cenu kāpumu pasaulē, un augustā ražotāju cenu inflācija Latvijā jau ir pietuvojusies 20%. Tādēļ uzņēmējiem ir liels spiediens celt cenas patērētājiem, bet atsevišķās jomās nākas sastapties ar situācijām, kad cena ir, bet preces nav pieejamas, piemēram, jaunu auto tirdzniecībā,” uzskata M. Āboliņš.

Kulminācija vēl ir priekšā

“Mājsaimniecību budžetiem veidojas ļoti izaicinošs laiks, kad jutīgākās izdevumu sadaļas - mājoklis, transports un pārtika - piedzīvo ļoti strauju pieaugumu, kura kulminācija vēl ir priekšā,” norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Uz jautājumu, cik ilgs laiks paies, līdz inflācija atkal samazināsies, nav iespējams atbildēt, bet, pēc viņa prognozēm, zināms atvieglojums cenu spriedzē varētu būt vien nākamā gada otrajā ceturksnī.

“Un šķiet, ka paaugstināts inflācijas kāpums varētu saglabāties arī pēc tam, jo cenu spiedienu veidojošo faktoru kopums ir tik plašs, ka normalizēšanās ieilgs, dzenot iegriežot inflācijas gaidu pieaugumu,’’ domā D. Gašpuitis.

Arī OECD ir paaugstinājusi inflācijas prognozi G20 valstīm, gaidot šogad to kāpumu par 3,7% un par 3,9% 2022. gadā. “Brent” naftas cena paaugstinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2018. gada, bet gāzes un elektroenerģijas cenas sasniedz rekordus.

Uz Baltijas valstu fona Latvijā inflācija ir “maiga”

“Luminor” eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka aizvadīto divu gadu vidējā inflācija joprojām ir ļoti mērena jeb 2,25%, taču “Latvijas iedzīvotāju spēja skatīties uz cenu pieaugumu filozofiski turpmākajos mēnešos tiks bargi pārbaudīta, jo enerģijas cenu kāpums turpināsies, Eiropas gāzes un elektrības tirgos notiek neprāts”.

Divi galvenokārt no enerģijas atkarīgie izdevumu posteņi - mājoklis un transports - veidoja vairāk nekā pusi gada inflācijas jeb 2,8 procentpunktus. Pirms gada šie posteņi cenu līmeni samazināja par 1,3 procentiem. Notiek arī iepriekš prognozētais pārtikas cenu kāpums, taču tas nav un nebūs galvenais inflācijas virzītājs, uzsver P. Strautiņš. Pēc viņa teiktā, inflācija Latvijā pagaidām vēl ir patīkami maiga uz Baltijas kaimiņu fona - Igaunijā cenu kāpums sasniedzis 6,6%, bet Lietuvā 6,3%. “Tas varbūt palīdz skatīties uz notiekošo filozofiski, taču augstāka inflācija kaimiņvalstīs norāda uz papildu riskiem, ko rada patēriņa un mājokļu tirgus bums, kas agri vai vēlu sasniegs arī Latviju,” teic P. Strautiņš.