Ostas kalpo Latvijai par pēckovida ekonomikas skatlogu

Aizgājušais 2022. gads piepildījis Latvijas lielo ostu nodomus un solījumus, kam tieši šodien apaļa jubileja: “Ostas tic un teic, ka kravu zuduma gadi tām beigušies,” rakstīja Neatkarīgā 2022. gada 20. janvārī.
©Neatkarīgā

Pirms gada tas nebūt nebija pašsaprotami un obligāti, ka notiks tā, kā īstenībā notika. Kāpēc gan lai neturpinātos pāris iepriekšējos gados piedzīvotā tendence ar dramatisku kravu daudzumu zudumu 2020. gadā attiecībā pret 2019. gadu un nīkuļošanu 2021. gadā? Protams, ostām bija publiski neizpausta, bet vismaz daļēji ar līgumiem, nodomu protokoliem un sarunām nostiprināta informācija par kravu pircēju un pārdevēju nodomiem. Toties nebija ne ziņas, ne miņas par to, ka 2022. gads sadalīsies divās daļās pirms un pēc Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai.

Neviens to nevarēja iedomāties, ka daudzas pasaule valstis tik tiešām atteiksies no Krievijas naftas un oglēm; un ka tieši Krievijas ogļu eksporta aizliegums palielinās ogļu plūsmu caur Latvijas ostām pa vairākām reizēm jeb vairākiem simtiem procentu, cik nu vispār ir korekti reizēs un procentos izteikt pieaugumu praktiski no nulles. Daudz kas pagājušajā gadā sagriezās ar kājām gaisā, bet Latvijas ostu plāni palika cieti kā klintis. Ostas varētu pielīdzināt pat vulkāniem, ja vien nebūtu jāpatur vērā, ka pārkrauto kravu un arī apkalpoto pasažieru daudzuma pieaugums ir rāpšanās laukā no ļoti dziļas bedres. Visas šis pārgrozības vislabāk parādīt ar tabulu:

Neatkarīgā

Rīgā ir viss, izņemot pasažieru prāmjus

Raksturojot katru no Latvijas lielajām ostām, jāsāk ar Rīgu kā lielāko. Ar kravu apgrozījuma pieaugumu par 9,4% šeit sasniegti 23,5 miljoni tonnu. To sadalījumā pa kravu veidiem pirmajā pozīcijā ar 5,5 miljoniem tonnu koksnes produkti apmēram iepriekšējo gadu līmenī. Ogles iznirušas no nebūtības ar 5,2 miljoniem tonnu. Pēc ostas speciālistu sniegtā ranžējuma, konteinerkravas bijušas trešais lielākais kravu veids 2022. gadā. 460,7 tūkstoši pārkrauto TEU (konteineru vienību) esot vairāk par 2,9 miljoniem tonnu, cik devušas lauksaimniecības kravas.

Ogļu segments ievērības cienīgs ne vien ar savu apjomu, bet arī ar ogļu maršrutu no Āfrikas dienvidiem caur Rīgu uz Poliju. Kaut ko tādu iedomāties pirms gada nebija iespējams. Kad šāds maršruts tika reāli tika izveidots, Neatkarīgā 4. oktobrī aprakstīja un parādīja pirmo okeāna kuģi, kas bija atvedis ogles uz pārkraušanu Krievu salā. Tam sekojuši vēl divi līdzīgi kuģi. To reālais lielums jeb kravnesība labāk nekā ar attēlu ir izsakāma tādā veidā, ka atvesto ogļu sūtīšanai uz Poliju izmantoti 55 mazāki kuģi, autotransports un dzelzceļš.

2. jūnijā Neatkarīgā izskaidroja, kāpēc par spīti tam, ka iepriekšējā naktī no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais prāmis, kas “nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem ļaužu,” tomēr ir ekonomiski nozīmīgāks “nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību.”

Nedrīkst atstāt neatzīmētu kruīza kuģu atgriešanos Rīgā. 2022. gada tūrisma sezonā uzņemti 99 šādi kuģi. Tik daudz viena gada laikā to nav bijis nekad Rīgas ostas vēsturē. Sasniegumus šajā virzienā pērn akcentēja pasākums 8. jūlijā, kad ostas un pilsētas vadītāji aizrautīgi sveica brīvostas vēsturē desmitmiljono pasažieri (ģimeni).

Arnis Kluinis

Viens no iemesliem arī šim rezultātam ir Krievijas sāktais karš, kas nogriezis kuģiem ceļu uz Sanktpēterburgu. Tādā gadījumā kuģu maršrutiem pa Baltijas jūru jāielokās mazākā teritorijā, piestājot vietās, kurām iepriekš tie brauca garām. Daļiņas no šīm pārgrozībām tikušas arī Liepājai un Ventspilij. Kara negatīvās sekas tādas, ka prāmja līnijas atjaunot Rīga nav spējusi.

Ventspilī naftu izspiedīs ūdens

Ventspils osta “uguņo” ar kravu daudzuma pieaugumu par 33% gada garumā, kas citos apstākļos šķistu neiespējams rādītājs. Reālajos apstākļos tā ir ostas atgūšanās no visdziļākā kritiena. 2020. un 2021. gadā. Sasniegtie 14,8 miljoni tonnu kravu dod ostai otro vietu starp Latvijas ostām.

Tā jau pārdesmit gadus sena pagātne, kad ostas apgrozījums svārstījās nevis ap 14, bet ap 40 miljoniem tonnu gadā. Šādus apjomus Ventspils ostai deva nafta un naftas produkti. Lai gan lauvas tiesa no tiem zudusi, ar atlikumu pietiek, lai šī produktu grupa joprojām paliktu pirmajā vietā starp Ventspilī pārkrautajām kravām. Ogles Ventspilī atgriezušās Kazahstānas kravu izskatā.

Publicitātes foto, Ventspils Brīvostas pārvalde

Ļoti pamācošs ir pavērsiens no naftas uz ūdeni, ar ko Ventspils atkal nostiprināsies kā lejamkravu apkalpošanas līdere Latvijā. Arī tas vēl nesen šķistu kā fantāzija par nezināmu nākotni, ka ūdens reāli kļūs par Latvijas eksportpreci. Pārskata gadā Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “BLNC”, kurš pieteicies par 25 miljoniem eiro uzbūvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru. Paredzēts 3 līdz 6 miljonus tonnu nefasēta dzeramā ūdens ar tankkuģiem vest uz turieni, kur dzeramais ūdens ir deficīts.

Ventspils noskaņojumu aizvadītajā gadā ostas pārvalde prezentē ar lielu kuģi un skatu uz pili.

Ventspils 2022. gadā bijusi Latvijas jūras pasažieru galvaspilsētas vietu ar prāmju līniju uz Nīneshamnu Zviedrijā.

Liepāja liek likmi uz daudzveidību

Liepājas ostas uzņēmumi kopā uzstādījuši apstrādāto kravu daudzuma rekordu 7,61 miljonu tonnu apjomā. Pieaugums pret 2021. gadu 7,8%. Pagaidām nav pamata uztraukties par mīnusu aizvadītā gada decembrī pret aizpagājušā gada decembrī. Svārstības no mēneša uz mēnesi raksturo visu 2022. gadu, kura gala rezultāts tomēr apliecina šo svārstību augšupejošo virzienu. Kravu daudzuma izmaiņas ilgākos laika periodos parāda Liepājas spēju pirmajai izķepuroties no 2020. gada krīzes. Līdz ar to salīdzinājumu bāze augstāka un ne katru dienu noturama.

Publicitātes foto, Liepājas SEZ

Mēnešu intervālos uztveramas svārstība Liepājas mēroga ostā var izraisīt kaut viena ļoti liela kuģa parādīšanās citā mēnesī. Ar 13 metru iegrimi un eksportkravas apjomu pērn izcēlies kuģis “Star Nadzyete”, kas aizvedis 66,68 tūkstošus tonnu kviešu. Savukārt ar 200 metru garumu iespaidu atstājis "ARC Defender", kas aprīlī bija atvedis no ASV uz Eiropu vairāk nekā 350 vienību kara tehnikas izmantošanai militārajās mācībās “Defender Europe 2022” Baltijas jūras reģiona un Austrumeiropas valstīs.

Savu otro sezonu pēc rekonstrukcijas veiksmīgi aizvadījusi Liepājas Jahtu osta. 2022. gadā tur piestājušas 200 jahtas, kas veido aptuveni 10% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo sezonu.

Tāpat kā Ventspils, arī Liepājai ir prāmju līnija, ko uztur Zviedrijas uzņēmums “Stena Line”. No Liepājas šī līnija ved uz Trāvemindi Vācijā. Prāmju līnijas tiek novilktas pārsvarā ne tūristu, bet rūpnieku vajadzībām. Tūristi to var pat nenojaust, ka galvenais prāmī nav viņi, bet kravas, kam jāpienāk vai jāaiziet noteiktos laikos. Industrializācijas veiksmi Liepājā paspilgtina atgādinājums, ka šī veiksme lielā mērā darināta no neveiksmes ar “Liepājas metalurgu”. To iepriekš bija grūti iedomāties, ka ne pilsētas, bet visas valsts mērogā liela uzņēmuma izputēšana atbrīvos resursus, kas tagad tiek izmantoti daudz efektīvāk nekā metāla kausēšanas laikos.

Kā savu raksturojumu Liepājas osta sniedz spēju apkalpot dažnedažādas kravas, kuru daudzveidība kaut daļēji ietilpināta ostas pārvaldes izvēlētā fotoattēlā. Liepāja uzsver, ka tajā pastāv Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, kurā brīvosta ar savām kravām ir tikai viena no sastāvdaļām.