Sievietes pensijā Latvijā dodas nabadzīgas

Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums par dzimumu līdztiesību parāda, ka 2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas samaksa bija par 17,1 procentpunktu zemāka nekā vīriešu. Par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma vien 83 centus. Statistikas pārvaldes eksperti arī uzsver, ka vienlīdzīga darba samaksa ir viens no galvenajiem dzimumu līdztiesības rādītājiem. Tā nodrošina iespējas arī nākotnē saņemt vienlīdzīgus pabalstus un pensiju.

Pagājušajā gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1 procentpunkts) un senioriem no 65 gadu vecuma (11 procentpunkti). Latvijā nepilnu darbalaiku strādājošu sieviešu atalgojums ir par 12,4 procentpunktiem mazāks nekā vīriešiem, savukārt starp pilnu darbalaiku strādājošajiem atšķirība sasniedz pat divdesmit procentus.

Mazāka alga, mazāka pensija

Atšķirība sieviešu un vīriešu atalgojumā veido arī nevienlīdzību saņemto pensiju apmēros: 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3 procentpunktiem lielāks nekā sievietēm. Vidējā pensija vīriešiem bija 481,96 eiro, sievietēm - 433,22 eiro mēnesī.

Dati rāda, ka vidējā pensija ar katru gadu paaugstinājusies, taču vidējās pensijas atšķirības pēc pensijas saņēmēja dzimuma konsekventi turas noteiktā attālumā, proti, palielinoties vidējai vīrieša pensijai, palielinās arī sieviešu vidējā pensija, taču tās apmērs pēdējo desmit gadu laikā (un vispār pensiju vēsturē) nav pietuvojies vīriešu vidējās pensijas apmēram.

Interesanti, ka vidējā invaliditātes pensija gan vīriešiem, gan sievietēm ir nemainīgi maza un starp dzimumiem atšķiras maz. Vīriešu vidējā invaliditātes pensija ir 255,54 eiro, savukārt sievietēm - 247,62 eiro. Ir viens pensijas veids, kur sievietēm vidējā pensija ir lielāka. Tās ir izdienas pensijas - vidējā izdienas pensija sievietēm ir 585,54 eiro, bet vīriešiem - 561,75 eiro.

Sievietes pensijā nabadzīgākas

Darba samaksas un saņemto pensiju apmēru nevienlīdzības dēļ sievietes biežāk nekā vīrieši tiek pakļautas nabadzības riskam, skaidro statistikas pārvaldē. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2 procenti sieviešu un 19,4 procenti vīriešu. Šo atšķirību rada arī tas, ka starp senioriem vecumā no 65 gadiem ir ievērojami vairāk sieviešu nekā vīriešu. Sievietes dzīvo ilgāk un ir vairāk atkarīgas no piešķirtās vecuma pensijas, kas ir mazāka par vīriešiem piešķirtajām vecuma pensijām. Sasniedzot 65 gadu vecumu, nabadzības riskam pakļauto sieviešu īpatsvars ir ievērojami lielāks (45,6 procenti) nekā vīriešu (30,2 procenti). Savukārt starp pārējām vecuma grupām nabadzības riskam pakļauto sieviešu un vīriešu īpatsvars būtiski neatšķiras.

Dati arī liecina, ka pēdējo turpat divdesmit gadu laikā nabadzības riskam pakļauto sieviešu pensionāru skaits arvien bijis lielāks nekā vīriešu. Pat gados, kad nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, sieviešu senioru nabadzības rādītājs joprojām ir augstāks. Piemēram, 2011. gadā nabadzības riskam pakļauto vīriešu īpatsvars ir ap astoņiem procentiem, bet sieviešu - 16 procenti. Visaugstākais rādītājs bija 2007. gadā, kad sieviešu senioru, kas pakļautas nabadzības riskam, bija pat 55 procenti no kopējā sieviešu skaita virs 65 gadu vecuma.

DATI

Nabadzības riska indekss pēc vecuma un dzimuma (procentos)

Vīrieši Sievietes

18-24 gadi 20,5 18,6

25-49 gadi 13,8 16,1

50-64 gadi 24,0 23,2

65 gadi un vairāk 30,2 45,6

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā