Normunds Rečs: Mēs Tukumā tiksim galā paši

Par Covid ekonomisko seku pārvarēšanu, par to, kā Tukumā raugās uz administratīvi teritoriālo reformu un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Normundu Reču.
10.07.2020. MKMāris Krautmanis
 
©Publicitātes foto

Jau kādu laiku jūs esat pilsētas mērs. Kā sokas darbs?

8. jūlijā aprit pusgads kopš esmu Tukuma pašvaldības vadītājs. Šis laiks ir bijis intensīva darba un spraigu notikumu pilns. Jau no pašas pirmās dienas bija jārisina budžeta jautājumi, jo nebija ieplānots finansējums vairākiem pilsētai būtiskiem projektiem - piemēram, bērnudārzam „Pasaciņa” un Kurzemes ielas pārbūves projekta turpināšanai. Nauda bija jāsameklē, un to arī izdarījām. Bija iestrēguši vairāki attīstības projekti, piemēram, nebija uzsākta Tukuma 2. vidusskolas būvniecība, kurai bija jāsākas jau iepriekšējā gadā, nebija atrisināts Tukuma tirgus jautājums par ēku īpašuma pārņemšanu, bija problēmas ar siltumapgādi pagastos, kur netika veikti ieguldījumi pēdējos piecus gadus. Problēmu loks jau tāpat bija gana plašs, un tad vēl uznāca Covid. Tomēr, par spīti visam, esam mērķtiecīgi strādājuši ar šiem un vēl daudziem citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Esam uzsākuši pamatīgu pārmaiņu procesu un veiksmīgi tiekam ar darbiem galā.

Kā sekmējas sadarbība ar koalīcijas partneriem un domes amatpersonām?

Bez kolēģu atbalsta nekas nesanāktu. Mums domē ir desmit deputātu koalīcija, kura stabili turas kopā un turpina darbu, ko uzsākām kopīgi 8. janvārī. Man ir vietnieki Agris Zvaigzneskalns un Jānis Eisaks. No mums trijiem Zvaigzneskalnam ir lielākā pieredze pašvaldības vadības darbā, jo viņš jau ir priekšsēdētāja vietnieks no 2018. gada novembra. Katram no mums ir savas stiprās puses gan izglītības ziņā, gan iepriekšējo darbu pieredzes ziņā. Man ir pieredze juridiskās lietās un pašvaldību jomā, Zvaigzneskalnam ir ekonomista izglītība un analītisks redzējums par attīstības un budžeta jautājumiem, Eisaks ir pēdējā pusgada laikā iestrādājies un labi tiek galā ar savas jomas jautājumiem, kas ir sociālā politika plašā nozīmē - veselība, sociālā aprūpe, kultūra, sports. Mēs esam sastrādājušies un virzāmies uz priekšu.

Tukumā bija izpilddirektore Dace Lebeda, bet viņa vairs nav amatā. Kas notiek?

Jā, mēs esam sākuši izpildvaras pārveides darbu. Pašlaik darba kārtībā ir pašvaldības administrācijas struktūras reorganizācija, ir pieņemts jauns domes administrācijas nolikums. Mērķis ir padarīt administrācijas darbu efektīvāku, paaugstināt darbinieku atbildības līmeni un profesionalitāti. Maijā notika domes sēde, un tika noslēgta savstarpēja vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Daci Lebedu. Pašlaik viņas pienākumus pilda Inese Valtere, kura ir galvenā grāmatvede, bet mēs gatavojam dokumentus, lai tuvākajā laikā izsludinātu konkursu uz izpilddirektora amatu.

Vai ir kādas kandidatūras?

Konkursa rezultātā notiks jauna izpilddirektora izvēle.

Diezin vai jaunais izpilddirektors atbrauks no Šauļiem. Droši vien tas būs tukumnieks. Jūs taču savā pilsētā visus spējīgos ieņemt šo amatu pazīstat. Kurš jums būtu vēlamais kandidāts?

No Šauļiem?

Nē, no Tukuma.

Visdrīzāk mēs rīkosim iekšējo konkursu. Iekšējais konkurss nozīmē, ka varēs pretendēt tie, kas jau strādā pašvaldības struktūrās. Es nevaru nosaukt kādus uzvārdus, jo tas nav iespējams ‒ konkurss vēl nav izsludināts, vērtēšanas procedūras vēl ir priekšā. Vēl nevar pat pateikt, kuri cilvēki domā pieteikties.

Bijušais Tukuma mērs ir kandidējis uz Talsu izpilddirektora amatu, bet neizdevās. Varbūt jums jāaicina bijušais Talsu mērs par izpilddirektoru Tukumā? Tā joko novados.

Nevajadzētu vilkt kādas paralēles un mēģināt prognozēt iespējamos kandidātus. Mēs gan atšķirībā no Talsiem neplānojam piesaistīt kādu atlases firmu kandidātu atlasei. Tiksim galā paši.

Neskriesim notikumiem pa priekšu, un, tiklīdz būs kāda informācija, ar to tiks iepazīstināta arī sabiedrība.

Ir pieņemts likums, kas iedarbina vērienīgu administratīvi teritoriālo reformu. Kā vērtējat šo reformu un likuma pieņemšanas gaitu? Kā vērtējat to, ka daudzas pašvaldības un arī Kandavas pašvaldība apstrīdēs likuma atbilstību pamatlikumam Satversmes tiesā?

Likums ir izsludināts un stājies spēkā. Par pašvaldību turpmākajām darbībām mums jāsagaida vēl virkne dokumentu, kas jāizstrādā Ministru kabinetam un Saeimai. Gaidīsim šos dokumentus un attiecīgi reaģēsim. Mums būs jāsasauc tā sauktās finanšu komisijas, kas ir paredzētas jaunā likuma pārejas noteikumos. Pašlaik nekādu kredītsaistību uzņemšanos vai īpašuma atsavināšanas lēmumus virs 50 tūkstošiem eiro neviena pašvaldība vienpersoniski vairs nevar izlemt. Tagad jāsasauc visu apvienojamo pašvaldību vadītāji uz finanšu komisiju, kurā tad tiks akceptēti tās vai citas pašvaldības finanšu darījumi. Pašlaik Tukumā ir aktuāli vairāki nozīmīgi projekti, piemēram, Kurzemes ielas posma pārbūve, kur mums ir arī valdības lēmums par kredīta piešķiršanu vairāk nekā 600 tūkstošu eiro apmērā. Lai saņemtu šo kredītu, mums šī finanšu komisija ir jāsasauc, jo Valsts kase pieprasīs iesniegt šādas komisijas pieņemtus dokumentus.

Bet, kā kura pašvaldība rīkojas, apstrīdot vai neapstrīdot likumu, tas ir katras pašvaldības ziņā. Respektēju Kandavas kolēģu rīcību mēģināt pastāvēt par savu viedokli.

Saskaņā ar reformas plānu tagad būs tā, ka Tukums būs vidū, novads būs „izkarojis” izeju pie jūras - pievienos Enguri. Vēl jaunais novads būs dabūjis sev arī Jaunpili ar visu pili un turienes pienu un krējumu, un arī Kandavu.

Jā, tas ir tas pats, kas bijušais Tukuma rajons.

Bet cilvēki ir pieraduši, ka paši sev ir saimnieki. Ne tikai šajā novadā, bet daudzviet ir bažas, ka pie lielajām pievienotās pašvaldības kļūs par dubultā aizmirstām provincēm - gan valstiskām nomalēm, gan pašvaldību tālajiem kaktiem. Bažas, ka par viņiem aizmirsīs, par viņiem nerūpēsies, ka nauda paliks centrā. Vai tādām bažām ir pamats?

Šis jautājums jāuzdod vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un Saeimas deputātiem, kas nobalsoja par šādu likumu. Ne jau mēs to ierosinājām.

2021. gadā būs pašvaldību vēlēšanas, un no jaunā deputātu sastāva būs atkarīgs, kā lietas tālāk risināsies. Un vēl jau trūkst normatīvā regulējuma, nav skaidrs, kā šie regulējumi darbosies, lai nodrošinātu vienmērīgu pārstāvniecību novada domē. Acīmredzot būs kādas vietējā līmeņa iedzīvotāju pārstāvniecības, kas lems kādus jautājumus uz vietas, taču par to īstas skaidrības vēl nav. Līdz ar to prātot, kā būs, kā būtu, ja būtu, ir tikai spekulācijas un pieņēmumi.

Intervējot Kandavas pašvaldības personas, dzirdēju, ka novadā un pašvaldībā ir īgnums par to, ka Kandavai jāpiedalās Tukuma slimnīcas parādu segšanā, jo Kandavai pieder nedaudz slimnīcas kapitāla daļu. Bet iedzīvotāji nemaz tā neraujoties ārstēties uz Tukumu, bet cenšoties tikt uz Rīgu vai Talsiem. Tagad gan Kandava būs apvienota ar Tukumu. Kā risināsiet slimnīcas finanšu problēmas un attīstības jautājumus?

Nekomentēšu kolēģu teikto, viņu uzskati ir viņu uzskati. Tukuma slimnīca ir kapitālsabiedrība, kas izveidojusies vēsturiski, vienojoties četrām novadu pašvaldībām, kuras izveidojās bijušā Tukuma rajona ietvaros 2009. gadā. Tukuma domei pieder 62% kapitāldaļu, Kandavas novadam 18%, Engures novadam 15%, Jaunpils novadam 5% no slimnīcas kapitāldaļām. Līdz ar to šāds daļu sadalījums visu šo laiku ir bijis, un tāda ir bijusi arī pašvaldību atbildība par slimnīcas darbību. Ja paraugāmies uz statistiku par to, no kurām vietām iedzīvotāji izmanto Tukuma slimnīcas pakalpojumus - nevar gluži teikt, ka tuvo novadu iedzīvotāji neizmanto Tukuma slimnīcas pakalpojumus. Vēl papildus četriem novadiem, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētāji, Tukumā ārstējas arī Kurzemes austrumu piekrastes novadu iedzīvotāji un arī rīdzinieki. Slimnīca darbojas, un tai būs jādarbojas arī turpmāk, jo nepieciešams saglabāt veselības pakalpojumus iedzīvotājiem diezgan plašā apgabalā. Pašlaik ir izvērtēta slimnīcas pēdējo piecu gadu finanšu darbība, un redzam kopīgo ainu. Nevar teikt, ka viss būtu ideālā kārtībā, bet izvērtējums dos mums sapratni par pakalpojumu izmaksām un par to, ko darīt turpmāk. Līdz šim nav bijusi aktīva finanšu resursu pieprasīšana no visām četrām kapitāldaļu turētājām, un ieguldījums nav bijis liels salīdzinājumā ar slimnīcas kopējo apgrozījumu. Ir izaugsmes iespējas, un pie tā ir jāstrādā. Vienkāršāk šos jautājumus būtu risināt, ja jau būtu viens novads un kapitāldaļas nebūtu sadalītas starp vairākiem subjektiem.

Kā atbalstīsiet uzņēmējus? Kā sildīsiet ekonomiku?

Mēs jau sildām. Bijām vieni no pirmajiem, kas piemēroja likumā atļauto nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņa pagarinājumu. Neraugoties uz to, pašvaldības budžeta ieņēmumi nekustamā īpašuma nodokļa daļā nav būtiski samazinājušies. Acīmredzot krīze nav atstājusi tik ļoti būtiskas sekas uz īpašnieku maksātspēju. Bija arī jomas, kas cieta ļoti būtiski, piemēram, ēdināšana izglītības iestādēs. Mēs izdarījām tā, ka to naudu, kas netika izmantota bērnu ēdināšanai, ar deputātu lēmumu novirzījām pabalstu izmaksām - katram bērnam tika 37 eiro. Kopumā vairāk nekā 140 tūkstoši eiro nonāca mājsaimniecībās. Dažādās sociālajās programmās, kuras jau darbojās, mēs palielinājām atbalsta līmeni.

Salīdzinoši neliels ir to uzņēmēju skaits, kas nomā telpas no pašvaldības, līdz ar to nekādu būtisko atbalstu caur nomas maksas atlaidēm nevarējām sniegt. Tāpat arī tiešas dotācijas nav atļautas. Tomēr ir labi vērtējams tas, ka ir mainījusies valdības politika attiecībā pret pašvaldībām un pašlaik ir pieejami kredītresursi Covid seku pārvarēšanai. Šie resursi gan ir mērķēti uz ierobežotām darbības jomām, piemēram, uz transporta infrastruktūras projektiem - ielu pārbūvēšanai. Jau minēju Kurzemes ielu. Ar Ministru kabineta rīkojumu ir iezīmēts vēl viens kredīts vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā Progresa ielas pārbūvei. Šobrīd būvējamā Kurzemes ielas posma izmaksas bija paredzēts segt no pašvaldības budžeta, taču, iegūstot valsts atbalstu, tagad ir iespēja šo naudu novirzīt atlikušā Kurzemes ielas posma pārbūvei. Vēl jāpiemin bērnudārza „Pasaciņa” projekts, kas bija iestrēdzis, bet tagad lietas virzās uz priekšu.

Ne tikai Tukumā, bet arī citur ir dzirdējuši, ka tieši pretī pašvaldības namam ir stiklos mirdzoša ēka, kas ir pilsētas bibliotēka. Īpašums piederot pazīstamajam politiķim Artim Kamparam, un pašvaldība katru mēnesi par īri maksājot diezgan iespaidīgu summu. Ko pašvaldība domā darīt turpmāk? Vai šāda privātīpašnieka sildīšana ir novadam izdevīga?

Tā tas vēsturiski ir izveidojies. Neņemos komentēt, kāpēc tas tā ir izveidojies. Līgums ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim. Iespēju robežās vērtēsim to līgumu, taču nevaru šobrīd pateikt, ka spersim kādus straujus soļus. Tad ir jāmeklē alternatīva šim objektam, bet pašlaik tādas alternatīvas nav. Covid krīzes laikā mums izdevās laba sadarbība tādā ziņā, ka no pašvaldības puses bija aicinājums ēkas īpašniekam SIA „Ronis” nākt pretī pašvaldībai un samazināt telpu nomas maksu. SIA „Ronis” atsaucās šim aicinājumam un samazināja divu mēnešu nomas maksu ārkārtējās situācijas laikā par 30%.

Un kāda ir mēneša nomas maksa?

Nomas maksa mēnesī ir 11 000 eiro.