Jānis Vilnītis: Liepājnieki mūs nesaprastu, ja mēs atdotu ostu

Par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, Liepājas teātri un ostu intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti.
17.09.2020. MJMarija JASINSKA
 
AR PAŠVALDĪBAS finansiālu atbalstu visas vasaras garumā Liepājā ir notikuši pasākumi, kas ik dienu piesaistīja pilsētai tūristus. Tādējādi jūnijā, jūlijā un augustā kopējais tūristu skaits pilsētā attiecībā pret pagājušā gada attiecīgo periodu ir krities salīdzinoši nedaudz, un pēc pavasara krīzes viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumos jūtama pakāpeniska atkopšanās, skaidro Jānis Vilnītis ©Dmitrijs Suļžics/F64

Martā, kad sākās Covid-19 uzliesmojums, liela loma bija pašvaldībām, kuras katra pieņēma striktākus vai mazāk striktus noteikumus slimības ierobežošanai. Kā Liepājas dome sargāja savus cilvēkus?

Covid-19 bija izaicinājums visiem, tostarp arī pašvaldībai. Turklāt jāņem vērā Liepājas ģeogrāfiskā atrašanās vieta - mums ir gan sauszemes, gan jūras robeža, tāpēc Liepājā cilvēki ierodas ne tikai pa sauszemi, bet arī pa jūras ceļiem. Manuprāt, mēs ļoti veiksmīgi tikām un tiekam galā, turklāt situācijā, kurā nevienam iesaistītajam dienestam - ne Latvijas Slimību profilakses un kontroles centram, ne policijai, ne robežsardzei, ne muitniekiem ‒ nebija īsti skaidrs, kā rīkoties. Dienā, kad valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, mēs operatīvi sasaucām civilās aizsardzības komisiju un tūlīt pēc tam izveidojām krīzes vadības grupu. Mūsu mērķis bija maksimāli visiem iebraukušajiem, tai skaitā tiem, kuri ieradās ar prāmjiem un devās tranzītā cauri pilsētai, novērtēt veselības stāvokli, kā arī parūpēties par to, lai neviens no iebraucējiem nedotos uz pilsētas veikaliem un kafejnīcām, degvielas uzpildes stacijām. Piemēram, tiem, kuri ieradās ar prāmjiem, organizējām transportu un vedām cilvēkus uz mājām neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Kuldīgā, Jēkabpilī vai Rīgā. Pašvaldību atsaucība bija novērojama dažāda - citas atsaucās vairāk, citas mazāk. Taču lielu paldies varu teikt Liepājas pašvaldības kolēģiem, kas nesavtīgi ziedoja savu laiku pēc darba, lai sazinātos ar citām pašvaldībām, precizētu nepieciešamo transportu, savākšanas un satikšanās vietu, koordinēja citus būtiskus jautājumus, lai palīdzētu citu pašvaldību iedzīvotājiem veiksmīgi nokļūt mājās.

Mēs skaidri zinājām, ka tikai šādā veidā mēs varam pasargāt liepājniekus. Un pierādījās, ka esam rīkojušies pareizi, jo saslimušo skaits bija pavisam neliels un, paldies Dievam, visi Covid-19 pozitīvie ārkārtējās situācijas laikā slimību pārslimoja bez smagām komplikācijām.

Covid-19 nav nekur pazudis - sarkano valstu saraksts kļūst arvien garāks. Vai esat gatavi ieviest jaunus ierobežojumus?

Līdz ar ārkārtējās situācijas pārtraukšanu šā gada jūnijā, darbu beidza arī krīzes vadības grupa, taču, līdzko būs nepieciešams, tā atsāks darbu. Mūsu iepriekšējā pieredze parāda, ka zinām, kā rīkoties nestandarta situācijās.

Esam ļoti nopietni strādājuši daudzos virzienos, tostarp skolu darba organizēšanā. Ir izstrādāti metodiskie norādījumi ‒ vadlīnijas skolēniem, skolotājiem un vecākiem, kā rīkoties, kā pārvietoties un kā mācīties, lai cits citu pasargātu. Piemēram, skolā nav vienota stundu sākuma laika, bet gan katrai klasei ir savs stundas sākuma un beigu laiks, lai skolēni savā starpā satiktos pēc iespējas mazāk. Maksimāli cenšamies parūpēties par to, lai skolēni uzturētos vienā klases telpā, bet pedagogi dodas no klases uz klasi. Tāpat monitorējam skolēnu veselības stāvokli. Ir izstrādāts algoritms, kas ir jādara, ja kādam bērnam tiek atklātas saslimšanas pazīmes vai ir uzrādīts pozitīvs Covid-19 tests. Tas pats attiecas arī uz sporta iestādēm, piemēram, Liepājas olimpisko centru. Mums ir skaidri zināmi rīcības protokoli katrai modelētajai situācijai. Savi noteikumi ir arī veselības iestāžu darbiniekiem un apmeklētājiem. Vēlos teikt, ka mēs šos jautājumus esam risinājuši ar vislielāko atbildību - maksimāli cenšoties domāt par sabiedrības veselību un reizē ērti koordinējamu darba procesu pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās saistībā ar Covid-19 slimības ierobežošanu.

Liepāja vienmēr ir bijusi ne tikai ražošanas, bet arī tūrisma, kultūras, sporta, atpūtas un radošo industriju pilsēta. Tieši šīs jomas pandēmijas laikā un vēl joprojām cieš visvairāk. Kādu iespaidu ārkārtas situācija ir atstājusi uz pilsētas ekonomisko dzīvi?

Tiešām visvairāk cieta tūrisma nozare - gan tie uzņēmumi, kuri organizēja tūrisma braucienus, gan pasākumu organizētāji un pakalpojumu sniedzēji. Šīs jomas atbalstam izveidojām mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, kam novirzījām 100 000 eiro. Atbalsts bija paredzēts dažādiem maziem projektiem, kas nepiesaista lielu apmeklētāju skaitu, bet notiek regulāri - visas vasaras garumā. Ārvalstu tūristu vietā vairāk nekā iepriekš ir uzņemti vietējie Latvijas tūristi, arī lietuvieši. Līdz ar to pēc pavasara krīzes restorāniem, viesnīcām un apartamentiem ir izdevies kaut nedaudz atgūties. Protams, nenotika lieli festivāli un koncerti, bet zināmā mērā tos aizvietoja nelieli festivāli, piemēram, augustā notika divu dienu auto orientēšanās festivāls, kas pulcēja pieļaujamo apmeklētāju skaitu. Priecājamies, ka uzaicinājumam koncertēt salīdzinoši nelielam cilvēku skaitam ar lielu prieku atsaucās arī mūsu populārākie mūziķi, tostarp Intars Busulis, Marija Naumova, "Mesa".

Kā ar Covid-19 saistītie notikumi atsaucas uz pilsētas budžeta ieņēmumiem?

Vērtējot ieņēmumus budžetā, krasas svārstības pagaidām nav novērojamas, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadaļa pildās ļoti labi, tāpat nav mīnusu nekustamā īpašuma nodokļa sadaļā. Prognozes liecina, ka šī gada budžets realizēsies plānotajos apjomos, bet mūs bažīgus dara nākamā gada budžets. Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka tiks samazināta IIN daļa, kas nonāk pašvaldībās, - līdz šim tā bija 80% apmērā, bet nākotnē tie būs 75%. Bažas rada arī izmaiņas sociālajā nodoklī un minimālās algas paaugstināšana. Pagaidām ir ļoti daudz jautājumu, bet maz atbilžu. Esam gatavi uzklausīt konkrētus priekšlikumus un nepieciešamības gadījumā par tiem diskutēt.

Kultūra iet roku rokā ar tūrismu, taču tai ir savas nianses. Kā jūtas kultūras joma?

Agrā pavasarī organizējām divus projektu konkursus, kuros varēja piedalīties visdažādākie mākslinieki - dziedātāji, rakstnieki, dzejnieki, mūziķi. Konkursa kārtībā piešķīrām finansējumu dažādiem pasākumiem, piemēram, visas vasaras garumā noritēja koncerti uz Liepājas ezera, kuros galvenokārt uzstājās vietējie mūziķi. Savukārt 14. novembra bulvārī, kas sakrīt ar pilsētas aizsardzības līniju jeb fortifikāciju, vienā no fortiem - Redanā - tika rīkoti gardēžu pasākumi, kuros piedalījās Latvijas labākie pavāri un viesmīļi, kā arī prominences. Atverot pasākumu kalendāru jūnijā, jūlijā un augustā, varam redzēt, ka lielākā daļa pasākumu norisinājās ar pašvaldības lielāku vai mazāku atbalstu. Un tas bija galvenais mērķis - atbalstīt kultūras dzīves ļaužu radošās idejas, lai tās neapsīkst laikā, kad jau šķita, ka kultūrai ar cilvēkiem nebūs vairs šogad ļauts satikties.

Vai izdevās organizēt arī sporta pasākumus?

Lai gan sportistiem ir uzlikti ļoti lieli ierobežojumi, sporta dzīve tomēr Liepājā kūsā. Viens no pasākumiem, ko ar lielu pašvaldības atbalstu izdevās organizēt, bija Eiropas rallija čempionāta otrais posms "Rally Liepāja". Tas nebija standarta notikums, taču uz to ieradās Eiropas labākās ekipāžas. Redzam, ka arī ar striktiem noteikumiem - distancēšanās, aizsargmaskas un tamlīdzīgi ‒ sacensību rīkošana ir iespējama. Vēl pilsētā norisinājās tenisa turnīri, kuros piedalījās mūsu tenisa zvaigznes Jeļena Ostapenko un Anastasija Sevastova. Notika Latvijas čempionāts burāšanā, svarīgas sacensības basketbolā, hokejā, futbolā un pārējos sporta veidos.

Kā šajā situācijā jūtas "Lielais dzintars" un Liepājas valsts simfoniskais orķestris?

Simfoniskajam orķestrim, kas ir valsts pārziņā, klājas salīdzinoši labi, jo valsts atbalsta mūziķus labāk, nekā mēs, pašvaldība, varam to atļauties. Citādi ir ar "Lielo dzintaru", kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Visām Latvijas lielajām koncertzālēm izdevās rast atbalstu caur Kultūrkapitāla fondu. Protams, koncertzālēm klājas ļoti smagi. Pašreiz sākas jaunā koncertsezona, bet pieļaujamais apmeklētāju skaits ir uz pusi mazāks nekā koncertzāles ietilpība. Smagi klājas arī Liepājas teātrim. Tikko pirmizrādi piedzīvoja Liepājas teātra jaunā izrāde "Mališ", kurai pie skatītājiem vajadzēja nonākt jau pavasarī. Teātrī ir 600 vietu, bet vienā izrādē drīkstam izvietot tikai ap 250 skatītāju. Tas nozīmē, ka teātra trupai, lai visi, kuri pavasarī bija iegādājušies biļetes, varētu to noskatīties, būs jānospēlē vismaz divas reizes vairāk izrāžu. Saprotams, ka tie ir papildu izdevumi.

Par Liepājas teātra bēdīgo situāciju bija sacēlusies liela ažiotāža - to klapēšot ciet, un punkts, bet jūs tagad stāstāt par jaunām izrādēm...

Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un saprotams, ka arī mūsu līdzekļi, ko varam novirzīt teātrim, ir ierobežoti. Pašvaldības pārziņā ir 12 dažādas jomas, par kurām ir saimnieciski jāatbild. Mēs diemžēl šogad nevaram atļauties uzlikt uz skatuves tādas vērienīgas izrādes kā "Purva bridējs" vai "Pūt, vējiņi".

Jāsaprot, ka teātris ir māksla, un arī cilvēki, kas tajā strādā, ir mākslinieki, kuri gatavi protestiem, revolūcijām, izaicinājumiem. Visu cieņu Herbertam Laukšteinam, kurš ir ne tikai vadītājs, bet arī aktieris, kurā mīt spēcīga mākslinieka dvēsele. Ir tikai normāli, ka uz finansējuma trūkumu viņš ir skatījies ne tik daudz caur menedžera, cik caur mākslinieka prizmu, tāpēc arī ir izskanējuši šie epiteti un pārspīlējumi. Pašvaldība nevienu brīdi nav uzgriezusi muguru teātrim, nevienu brīdi neesam teikuši, ka nesniegsim atbalstu. Jā, mēs runājam par nevienlīdzību: Latvijā ir astoņi profesionālie teātri. "Spēlmaņu naktī" mēs konkurējam ar vienādiem noteikumiem, nešķirojot, vai tas ir pašvaldības vai valsts teātris, bet tajā brīdī, kad visos teātros ir krīze un pieejami dažādi finanšu atbalsta instrumenti, parādās pilnīgi cita attieksme - septiņiem profesionālajiem teātriem tiek piešķirts finansējums, bet Liepājas teātrim, kas ir pašvaldības pārziņā, taču ir arī profesionālais teātris, atbalsts nav pieejams. Mēs esam lūguši atbalstīt arī Liepājas teātri pēc līdzīga principa kā pārējos septiņus Latvijas profesionālos teātrus, bet saņēmām atbildi, ka Liepājas teātrim atbalsts netiks sniegts. Tas nozīmē, ka pašvaldība uzturēšanai nepieciešamo finansējumu oktobrī gaidāmajos budžeta grozījumos novirzīs Liepājas teātrim no sava budžeta. Protams, ceram, ka Kultūrkapitāla fonds atbalstīs kādu no mūsu septiņiem iesniegtajiem projektiem, jo tad būs skaidrāk zināms, cik līdzekļu nepieciešams teātra tālākai darbības nodrošināšanai. Taču sarunas par vienlīdzīgas attieksmes un principu radīšanu Liepājas teātrim turpināsies Kultūras ministrijā jau septembra beigās.

Valsts savā pārziņā ir pārņēmusi Ventspils un Rīgas ostu un met acis arī uz Liepājas ostu. Vai esat gatavi pretoties?

Mēs turēsimies pretim visiem spēkiem. Šajā smagajā cīņā mēs runājam par 65% no visas pilsētas teritorijas, jo tieši tik liela platība ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārziņā. Šeit nav stāsts par personālijām Liepājas SEZ vadībā, kā to mēģina pasniegt, - tas ir operatīvi atrisināms jautājums, bet mēs runājam par mūsu pilsētas lielāko teritorijas daļu. Liepājas saknes ir ostā, nevis otrādi, tāpēc nedrīkst jaukt loģiku. Es saprotu, ka jautājums ir par godīgumu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu. Šos jautājumus var atrisināt koleģiāli - tāpēc nav jāpārņem osta! Nedrīkst brutāli atņemt pilsētai tās vislielākos aktīvus un nodot kapitālsabiedrībai ar miglā tītiem mērķiem. Pagaidām nav nedz biznesa plāna, nav stipro un vājo pušu analīzes, nav finansiālā un juridiskā izvērtējuma. Mēs neesam saņēmuši nevienu loģiski pamatotu argumentu, tikai to, ka tiek pieminēta steidzamība, ir zvērinātu advokāta biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" pētījums, kurā Liepāja nav analizēta, bet tikai trīs reizes pieminēta, tāpat Liepāja atsevišķi nav pētīta arī Pasaules bankas pētījumā 2011. gadā. Mēs dzirdam tikai to, ka ostu pašvaldībai vajag atņemt. Skatoties kravu apgrozījumus, redzam, ka Liepājā šogad ir vismazākais kravu apgrozījuma kritums starp Baltijas valstu ostām. Sacenšamies ar Klaipēdas ostu - vienu mēnesi viņiem ir labāki rezultāti, citā mums. Šobrīd jautājums nav par kopējo kravu apgrozījumu, bet par ostas spēju nezaudēt kravas. Šā gada 8 mēnešos kravu apgrozījuma kritums Liepājā sastāda 8%, Klaipēdā 10%, bet Ventspilī ap 50% un Rīgā ap 30%.

Arī krīzes apstākļos esam spējuši izveidot jaunu savienojumu - tagad no Liepājas ostas regulārie reisi notiek uz Vāciju un Zviedriju. Visi, gan Latvijas Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan Satiksmes ministrija, kas viesojušies Liepājā pēdējā gada laikā, gan bankas mūsu darbu labi novērtē. Šobrīd ostas valdē ir trīs ministrijas, trīs pašvaldību un trīs vietējo uzņēmumu pārstāvji, kas, manuprāt, ir ļoti labs darbības modelis, jo šeit saskaras valsts, pašvaldības un biznesa intereses. Šādu modeli ostās piedāvā izveidot arī Ventspils un Rīga, bet, vai tas sakritīs ar Satiksmes ministrijas redzējumu - šaubos par to. Savukārt trīs no piecām valdību veidojošajām partijām izprot situāciju un aizstāv Liepājas pilsētu un mūsu SEZ vadības modeli. Tomēr gribu uzsvērt, ka lēmumiem ir jābūt saimnieciskiem, nevis politiskiem. Pagaidām saimniecisko pamatojumu neesam sadzirdējuši.