Kols: No Trampa prezidentūras viennozīmīgi esam ieguvēji

“Trampa uzvara ASV vēlēšanās būs milzīgs izaicinājums pasaulei”, “Trampa uzvara būs šoks visai pasaulei, un Eiropai būs jādomā par plānu B” ‒ šie ir tikai daži no Latvijas politiķu izteicieniem pirms četriem gadiem, kad nule vēlēšanās zaudējušais ASV prezidents Donalds Tramps tikai spēra savus pirmos soļus pasaulē ietekmīgākās valsts prezidenta statusā
10.11.2020. Jānis Lasmanis
 
©Oksana Džadana/F64

Ja neskaita valsts augstākās amatpersonas un ārlietu ministru, 2016. gadā par D. Trampa uzvaru daudzi politiķi izteicās ārkārtīgi nesaudzīgi, kas mūžīgajai opozīcijai lemtās “Saskaņas” tā laika līderim deva objektīvu pamatu kritizēt pašus kritizētājus.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps uzvarējis sīvā konkurencē, tāpēc ir nepatīkami vērot Latvijas labējos politiķus, kuri kritizē ASV vēlētājus par viņu izvēli, tolaik pauda “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs.

Politiķis uzskatīja, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti parādījuši to, ka D. Tramps labāk spējis izprast “vienkāršo cilvēku problēmas”, bet demokrātijā uzvarētāju nosaka tauta.

To, kā pēc četru gadu prezidentūras no Latvijas skatpunkta vērtējama D. Trampa prezidentūra, jautājām Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam (Nacionālā apvienība).

Donalda Trampa 2016. gada priekšvēlēšanu kampaņas laikā un pēc tās daži Latvijas politiķi pauda bažas par Latvijas attiecību attīstību ar ASV. Pēc šiem četriem gadiem, vai ir redzams, ka tam bija pamats?

Domāju, ka bažas vairāk izskanēja par ne tieši Latvijas, bet visu transatlantisko attiecību - Eiropas Savienības un ASV, arī NATO ietvarā - attīstību. 2016. gada prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps nevairījās no skaļiem apgalvojumiem - reti kurš palaida garām to, kā viņš apšaubīja NATO 5. panta garantijas (jautājumā tieši par Baltijas valstīm), kā skaļi prātoja, ka varētu atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, arī izteikumi par cilvēktiesībām, preses brīvību un prognozes par viņa potenciālajiem sabiedrotajiem ārpolitikā raisīja gan neizpratni, gan, jā, nestabilitātes sajūtu. Starp citu, zīmīgi, ka neilgi pēc tam, kad Tramps publiski apšaubīja NATO 5. panta garantijas attiecībā uz Baltijas valstīm, Latvijā neplānotā vizītē ieradās nu jau jaunievēlētais nākamais ASV prezidents Džo Baidens, lai zināmā mērā “dzēstu ugunsgrēku” un nomierinātu sabiedrotos, atgādinot, ka ASV joprojām uzskata NATO 5. pantu par saistošu.

Runājot par starptautisko politiku, Trampa prezidentūra vērtējama visai neviennozīmīgi. Trampa slavinošā retorika par Putinu kā izcilu līderi raisīja pārdomas par to, vai ASV turpinās savu sankciju politiku pret Krieviju - šeit nostrādāja ASV Kongresa republikāņi, kas nodrošināja, ka sankcijas iespējams atcelt tikai ar Kongresa mandātu. Tas izslēdza kādu tirgošanās iespēju šajā jautājumā un pavēra ceļu aktīvai parlamentārajai diplomātijai šajos gados.

Viņa atteikšanās veidot attiecības ar ES, uzstājot uz vēlmi dibināt divpusējas attiecības - kas, piemēram, tirdzniecības jomā vienkārši tā ar ES dalībvalstīm netiek darīts, arī ES dalībvalstu vidū valdošā neviennozīmīgā attieksme pret ASV prezidentu šajā ziņā šķēla ES. Godīgi palūkojoties uz pēdējiem gadiem - nebūs melots, sakot, ka transatlantiskās attiecības Trampa prezidentūras laikā piedzīvoja savu zemāko punktu.

Ko jūs vēlējāties no D. Trampa prezidentūras un nesagaidījāt jeb gluži pretēji - sagaidījāt?

Protams, ļoti svarīgas bija ES attiecības ar ASV, par ko iepriekš minēju, un Trampa attieksme pret NATO - saprotams, mums bija būtiski, lai Baltijas reģions netiktu aizmirsts. Bija visādi mirkļi, bet bažas par Trampa priekšvēlēšanu retoriku par NATO un to, kā tas viss varētu kaitēt Baltijas valstu un Ukrainas drošībai, izrādījās veltas. Tieši otrādi - Trampa laikā ASV sadarbība ar Ukrainu drošības jomā kļuva tikai ciešāka. NATO un ASV klātbūtne nekad nav bijusi tik ievērojama Baltijā, un šīs prezidentūras laikā tika izstrādāts Baltijas aizsardzības plāns. Ja atskatāmies uz Trampa prezidentūru no Latvijas nacionālo interešu viedokļa, viennozīmīgi esam ieguvēji. Īpaši ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritāti, kura kopš 2014. gada ir aizsardzība un drošība. Latvijā darbojas paplašinātā kaujas grupa, kuras sastāvā jau ir karavīri no desmit valstīm. Jāatzīst, ka Trampa visai neordinārā pieeja sapurināja pārējos NATO partnerus, atgādinot par nepieciešamību ieguldīt savā un kolektīvajā aizsardzībā ‒ tas ir jānovērtē!

Ir arī otra puse. Diemžēl ASV prezidenta piekoptā uz izolacionismu vērstā politika pierādīja zināmo aksiomu - daba nemīl tukšumu, un vieta tukša nepaliek. Līdz ar ASV aiziešanu no kāda reģiona, netiek radīts vakuums - notiek varas centru pārkārtošanās, kur bieži redzam Ķīnu un Krieviju. Būtu vēlējies, lai ASV prezidents turpinātu stiprināt pirms vairāk nekā 70 gadiem nodibinātās transatlantiskās attiecības un principus, kas ir šīs sadarbības pamatā - bet tā vietā pieredzējām ko līdzīgu tirdzniecības karam, un ASV aiziešanu no gan reģionam, gan visai pasaulei svarīgu līgumu saistībām - īpaši jāizceļ Irānas vienošanās un “New Start” kodolapbruņošanos ierobežojošais līgums ar Krieviju.

Bet Trampa solījumi un lielākā daļa viņa darba bija vērsti uz iekšlietām - uz amerikāņiem, uz saviem vēlētājiem. Tāpēc uz šo jautājumu daudz labāk spētu atbildēt viņi.

Ko jūs sagaidāt no Džo Baidena vadītajām ASV?

Ceru uz cieņpilnām, dialogā balstītām attiecībām ar transatlantiskajiem partneriem - ar ES, kā arī NATO ietvarā. Šīs attiecības zināmā mērā jābūvē atkal, un atkal jāvienojas par mūs vienojošajiem principiem un redzējumu tādās jomās kā klimata pārmaiņas, attiecības ar Ķīnu un virknē citu jautājumu, kur viens nav karotājs. Ceru, ka ar šo ir beidzies ceļš izolacionisma virzienā, jo šodienas lielākos izaicinājumus mēs spēsim risināt tikai multilaterāli.