Didzis Šmits: Mums visiem ir nopietna problēma – Krišjānis Kariņš nav šāda laika līderis!

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.
03.12.2020. BLBens Latkovskis
 
Didzis Šmits: “JKP pilnīgi noteikti nepieļaus tādas varas nostiprināšanos, kur ietekmi saglabā Edgars Jaunups. Tas JKP ir jaunais cīņas objekts. Cīņa ar Lembergu vairs nenes rezultātus, tagad jācīnās ar Jaunupu.” ©Dāvis Ūlands/F64

Svētdien jau priekšpusdienā tika paziņots, ka vakarā būs premjera Krišjāņa Kariņa uzruna tautai. Visu dienu sabiedrība satraukti minēja, kas šajā uzrunā tiks pateikts. Beigās sanāca...? Kāda bija šīs dīvainās uzrunas jēga?

Tas svētdienas vakars patiešām bija tik bēdīgs, ka grūti to komentēt. Var visādas versijas izvirzīt - ka viņš tur kaut ko teica ministriem, bet uzruna tomēr bija sabiedrībai. Bija laiks iepriekš sagatavoties, un varēja redzēt, ka viņam priekšā ir teksts, kuru viņš lasīja. Tāpēc ir jautājums par cilvēkiem, kuri ir viņam riņķī. Mediju un politiskās komunikācijas ziņā, kas viņam nepateica, ka ar šādu tekstu nevajag sasaukt nāciju kopā. Nekā jauna tur nebija. Šī runa parādīja, ka mums visiem ir nopietna problēma - Krišjānis Kariņš nav šāda laika līderis. Var jau teikt, ka viņam nav diez cik spoži ministri, tādi un šitādi, bet viņš ir komandas kapteinis, un... Laiks ir tāds, ka, ja tev ir līdera dotības, tad ir gandrīz neiespējami, ka rastos grūtības tās izpaust. Bet ir sanācis tā, ka Kariņš [par premjeru] tika iecelts laikā, kad neviens neprognozēja šāda līdera nepieciešamību.

Bet laiki ir mainījušies. Situācija ir ļoti sarežģīta. Ne tikai tāpēc, ka Kariņš nav līderis, bet arī tāpēc, ka politiskā kombinācija ir tāda, ka kaut ko mainīt ir ļoti grūti, jo valda nikna iekšējā konkurence. Ja Kariņu gribētu nomainīt pret kādu citu personu no politiskās vides, tad kāpēc gan citiem to atbalstīt? Tajā pašā laikā es redzu, ka Kariņš pats būtu tikai priecīgs, ja atrastos kāds, kurš viņu nomainītu vai viņu nomestu. Ir vismaz viena partija, otrai tagad ir iekšējas problēmas, kas ļoti gribētu valdību vadīt. Es runāju par JKP, bet pārējie viņiem to negrib ļaut. Paši JKP arī nav gatavi valdību gāzt. Viņi ļoti gribētu, ka Kariņš pats aizietu, bet politiskā kombinācija ir tāda, ka neviens neko izdarīt nevar. Laiks tagad ir tāds, ka mums visiem vajadzīgs premjers, kurš spēj pieņemt lēmumus un pietiekami autoritatīvi vadīt valsti un vadīt komandu. Viena lieta, ka viņš to tiešām spēj, bet svarīgi, ka arī sabiedrība to redz. Ka ir cilvēks, kas var uzrunāt nāciju rītā un vakarā, kaut katru dienu un skaidri skaidro situāciju; stāsta, kādi lēmumi ir pieņemti, un, galvenais, neko neslēpj. Līdzīgi kā vadošais ārsts pirms smagas operācijas - kādi soļi tiks sperti, kā tas tiks darīts un kā mēs beigās visi atveseļosimies. Tas ir obligāti nepieciešams.

Manuprāt, mēs tuvojamies vai jau esam situācijā, kura bija 1995. gadā, kad arī bija pietiekoši “jautrs” parlaments ievēlēts, savstarpēji antagonistisks, kas nevarēja ievēlēt premjeru, un beigās tas tika meklēts ārpus parlamenta. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdības priekšgalā ir nepieciešama kāda autoritatīva persona ar liela uzņēmuma vai nozares vadītāja pieredzi. Tāds cilvēks, kas ir kādreiz izvedis uzņēmumu vai nozari cauri krīzei un spēj pieņemt lēmumus. Es nesaku, ka tas notiks, bet atrast šajā politiskajā šļurā līderi no politiskās vides ir sarežģīti. Tas jāmeklē ārpusē. Jāveido profesionāls kabinets, jo ir ārkārtas situācija un jābūt ārkārtas lēmumiem. Es saprotu, ka politiķi baidās no riska, ka tāds premjers viņus pašus pēc tam varētu apdraudēt politiski, veidojot pēc tam savu partiju vai pieslienoties kādam citam politiskam spēkam, bet, ja to nedarīs, tad tie, kas to nedara, šajā namā [Saeimā] vairs nebūs pēc 2022. gada. To lēnām sāk saprast, un kaut kādi lēmumi būs jāpieņem. Krišjānis Kariņš droši vien ir labs kādās citās jomās, bet šoreiz viņš ir trāpījies situācijā, kurā viņš viennozīmīgi neiederas un netiek galā. Domāju, ka viņš pats to saprot un ir gatavs atzīt. Ir atlicis vien ar godu atkāpties un atrast risinājumu.

Kā saprotu, tiek vilkta analoģija ar Andra Šķēles piesaistīšanu valdības veidošanā pēc 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā?

Savā ziņā, jā. Toreiz, protams, nebija pandēmija, bet toreiz pandēmijas lomu spēlēja “Banka “Baltija”” un finanšu krahs Latvijā. Toreiz arī bija dīvains parlaments. Sadalīts precīzi uz pusēm, kas nav šobrīd. Tā ir lielākā atšķirība. Toreiz nebija iespējams izvirzīt premjeru no pašu vidus. Tagad mums it kā premjers ir, bet viņš netiek galā, un būtu jānāk citam. Taču par citu vienoties no politiskās vides ir tuvu neiespējamam. Nav jēgas atlaist Kariņu un paņemt tādu pašu, bez līdera dotībām viņa vietā. Tas būtu vēl sliktāk. Tad, lai paliek tas, kas ir. Man jau kā opozīcijā esošam politiķim būtu labāk, lai šis “bardaks” turpinās līdz 2022. gadam, bet šoreiz uz spēles ir likts pārāk daudz. Tai skaitā cilvēku dzīvības, tāpēc ir jārīkojas.

Jūs jau pieminējāt, ka JKP gribētu vadīt valdību...

JKP sapnis joprojām ir vadīt valdību, varbūt pat šajā sasaukumā. Viņi ir vienīgie, kuri var vieni paši nogāzt šo valdību. Visiem pārējiem tehniski vajag vēl kādu atrast, savukārt bez viņiem nevar izveidot, tas ir, var, bet ļoti, ļoti sarežģīti, jaunu valdību. Taču, ja viņi nosēdēs šī sasaukuma laiku tādā situācijā kā tagad, tad viņiem būs ātrāk beigas nekā tiem, kas šo valdību vada, jo visi pieraduši, ka “Vienotība” šādi vada valdības. Dombrovskis, Straujuma un tagad Kariņš - tas visiem ir zināms. Šis ir “Vienotības” stils. No tā viņi nezaudē, bet tas nekādi nav JKP stils. Viņiem nepieciešama kustība. Viņi saprot, ka kustēties valdībā kā iekšējiem opozicionāriem rezultātus nenes, jo, kā Edgars Jaunups teica “Kārtības rullī”, un es viņam piekrītu, - šajā valdībā neviens īpaši nevarēs atšķirties. Vai nu viņi izies cauri krīzei ar plusa zīmi, vai mīnuss būs visiem. Jautājums, kuriem tas mīnuss būs lielāks? Šādā stilā valdībai turpinoties, lielākais mīnuss būs JKP.

KPV LV izredzes ir vēl vājākas.

Par KPV es vairs nerunāju, jo tas ir beidzies. Tur viss ir skaidrs.

Vēl pirms mēneša likās, ka Kariņa alternatīva varētu būt Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” (A/P), bet tagad izskatās, ka Pūce pats ir aizgājis pa KPV ceļu.

A/P premjers būtu iespējams tikai koalīcijā ar JKP, bet JKP pilnīgi noteikti nepieļaus tādas varas nostiprināšanos, kur ietekmi saglabā Edgars Jaunups. Tas JKP ir jaunais cīņas objekts. Cīņa ar Lembergu vairs nenes rezultātus, tagad jācīnās ar Jaunupu. Viņi uz to cenšas sevi mobilizēt. Līdz ar to, kamēr A/P ir viena apvienība, viņu premjers nebūs koalīcijā ar JKP. Vai ir iespējama koalīcija bez JKP? Tehniski ir iespējama, politiski ļoti sarežģīti. Visādas situācijas var būt. Nevar izslēgt neko.

Šis A/P skandāls bija ļoti pēkšņs un uzradās uz līdzenas vietas. Kāds ir šī skandāla politiskais zemteksts?

Jaunups nespēja pieņemt savu zaudējumu Rīgas domes (RD) vēlēšanās. Šajā vēlēšanās gan uzvarēja A/P plus “Progresīvie” saraksts, bet ne Jaunups. Faktiski uzvarēja “Progresīvie”, bet Jaunups turpināja tēlot, ka viņš ir uzvarējis un aizkulisēs vadīs RD. Tas daudziem nebija pieņemams. Tas arī izsauca Māra Mičerevska atklāsmi. Ja vēlēšanās būtu uzvarējuši “Attīstībai” cilvēki, un no viņiem būtu atkarīga RD koalīcija, tad Mičerevskis būtu klusējis tālāk. Tā kā visam notiekošajam ir tieša saistība ar RD. Saraksts uzvarēja, bet Edgara tuvais loks neieguva kontroli. Kā pilsētā runā, no 39 deputātiem, viņiem ir ietekme uz pieciem. Pārējie 34 to saprot.

Jaunups ir pieredzējis politiķis. Viņš taču nevarēja to nesaprast.

Nekad jau nevar visu paredzēt. Lielā kļūda no Jaunupa puses bija tādā apjomā uzticēties Mičerevskim un netvert mirkli, kad viņš ir gatavs kaut ko tādu darīt. Tā jau bieži vien ir, kad tu it kā gūsti uzvaru, tev aizmigloja skatiens, un izskatās, ka Jaunupam skatiens aizmiglojās.

Kā šis skandāls ietekmēs A/P darbu Saeimā? Viņiem tomēr 13 vietas, otra lielākā frakcija koalīcijā.

Ja skatāmies A/P sastāvu, tad līdz ar Pūces atgriešanos Saeimā, viņiem ir tikai četri “Attīstībai” mandāti. Vēl viens ir Pabrikam. Tas būtu piektais, ja šī valdība kristu. Līdz šim viņiem bija tikai trīs mandāti šajā Saeimā. Domāju, ka tur iekšējās nesaskaņas turpināsies, un “Par!” tālākā politiskā nākotne ir kopā ar “Progresīvajiem”. Tas, kā viņiem ies nacionālā līmenī, ir tiešā veidā atkarīgs no tā, kā viņiem ies kopā Rīgā. Rīgā “Par!” strādās kopā ar “Progresīvajiem” un “Attīstībai” viņiem pat nav vajadzīga. Tā viņi virzīsies arī uz nākamo Saeimu, ja Rīgā izdosies. Ja Rīgā neizdosies, tad ir jautājums, kas vispār tur tālāk būs, bet de facto “Attīstībai” ir atkabinājusies vai atkabināta no apvienības. Protams, ir cilvēki, kuri cenšas to nepieļaut, jo viņiem tas nav izdevīgi, bet šis projekts ir beidzies. Jaunups un viņa draugi tiks atstumti. Mēs jau zinām no paša sākuma, ka šī bija komerclaulība, nevis aiz pārliecības. Tagad ir radusies iespēja šo laulību šķirt un izvēlēties kaut ko citu, drusku vairāk no mīlestības puses.

Ja runājam šādās kategorijās, tad arī Kariņa valdība ir tāda aprēķina laulība, kur viens otru pārāk nemīl, bet cita lieta, ka visi saprot, ka jāpaliek kopā, jo tas ir izdevīgi.

Domāju, ka arvien vairāk atklājas, ka šī kopā palikšana vairs nav izdevīga, jo ar šādu stilu turpinot... pat ne kā Kariņam, bet Reiram un citiem, kas būtiski ietekmē budžetu, sabiedrības acīs var zaudēt. Protams, nav tāds viens jēdziens kā sabiedrība. Sabiedrība ir dažāda, bet tomēr... Ja šī laulība ir izdevīga, tad tā turpināsies līdz galam, bet man ir pārliecība, ka viņa kļūst aizvien neizdevīgāka. Izņemot “Vienotībai” un varbūt arī nacionāļiem, jo nacionāļi kaut kādu iemeslu dēļ pēc varas premjera izpratnē nekad nav rāvušies. Viņiem šī ir pietiekami komfortabla valdība, bet A/P un JKP ir vēlme pašreizējo kārtību mainīt. Kā tas viss beigsies, es negribu minēt, jo man tas liekas sekundāri, jo primāri šajā krīzes laikā nepieciešams pavisam cits nācijas līderis ar pavisam citu pieeju jautājumu risināšanai.