Didzis Zemmers: Skultes atdalīšana no Limbažiem neatbilst reformas mērķiem un Satversmei

Saruna ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS).
19.03.2021. MKMāris Krautmanis
 
©Publicitātes foto

Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. To atzīst piektdien, 12. martā, pasludinātais Satversmes tiesas (ST) spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Kā vērtējat šo spriedumu?

Tas ir pozitīvi, bet tajā pašā laikā ir mieles. Jo jau pašā sākumā, kad šis jautājums parādījās, bija skaidrs, ka

reformas mērķiem neatbilst atdalīt Limbažu novadam Skulti un tā vājināt pašvaldību. Pret to protestējām, un tagad ir izrādījies, ka mums bija taisnība.

Bet mums bija jāpieliek daudz pūļu, lai argumentētu Satversmes tiesā savu viedokli, un liels darbs bija jāiegulda, lai šāds rezultāts tiktu panākts.

Kas tur būtu slikts, ja Skulte tiktu atdalīta?

Šajā gadījumā tas nebija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) redzējums. VARAM norādīja, ka iebilst šādam risinājumam un to neatbalsta. Sākotnējā versijā kartē šāda sadalījuma nebija. Taču šāds sadalījums, kur Skulte tiek atdalīta, lai veidotu Saulkrastu novadu, parādījās vienā no Saeimas sēdēm - to piedāvāja Nacionālā apvienība. Tas neatbilst reformas mērķiem.

Lai arī veidojas jauns novads, apvienojoties Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadam, Skultes atdalīšana šo novadu noteikti vājinātu. Skultes novads ir tuvāk Rīgai, iedzīvotāju skaits tajā palielinās, līdz ar to palielinās pašvaldības ieņēmumi, bet atņemt šo pagastu un iesviest citā novadā neatbilst reformas mērķim veidot jaudīgas pašvaldības ar labu perspektīvu. Šādā veidā tas mērķis netiktu sasniegts, un tas būtu pilnīgi nepareizi no attīstības viedokļa.

Kā pretarguments tiek minēts, ka Skulte ar Saulkrastiem tikpat kā ir saaugušas. Jā, viena daļa teritorijas, kas atrodas tuvu, ir saaugusi, taču Skultes pagasts ir liels, nav tikai Skulte vien, ir lauksaimniecības teritorija un ciemati. Ir jau gadu gaitā izveidojusies tradīcija pagastam orientēties uz Limbažiem. Savukārt par Saulkrastiem jādomā, vai nebūtu vērtīgāk, ja Saulkrasti raudzītos uz Ādažiem? Ādaži ar savu kapacitāti, kopā ar Carnikavu un Saulkrastiem būtu jaudīgs novads. Bet ne man to vērtēt - tas ir skatoties no malas.

Vienlaikus 12. martā Satversmes tiesa nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošana Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei. Kā jūs uz to skatāties?

Ikšķiles jautājums ir bijis karsts, Ikšķile pirmā vērsās Satversmes tiesā, taču tiesa ir spriedusi tā, kā ir spriedusi. Ikšķiles pievienošana Ogrei bija jau sākotnējā VARAM versijā. Nevaru atbildēt, kāpēc Satversmes tiesa neņēma vērā Ikšķiles iebildumus un vēlmi, ja nevar saglabāt patstāvību, tad apvienoties ar Salaspili. Ja Ikšķiles prasība būtu Satversmes tiesā apmierināta, visticamāk, arī pati reģionu reforma būtu jāpārtrauc un jāsāk no jauna. Ir jau vēl citi pieteikumi Satversmes tiesā no citām pašvaldībām. Bet es domāju, ka Satversmes tiesa ir kompetenta un izvērtēs visus aspektus un argumentus katrā lietā, un pieņems pamatlikumam atbilstīgu spriedumu.

Jūs esat Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrs. Kā vērtējat Armanda Krauzes pārvēlēšanu priekšsēdētāja amatā? Kā gatavojaties pašvaldību vēlēšanām?

Mēs startēsim no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.

Man kā partijas biedram gribas, lai partijā ir stabilitāte un lai partija mainās uz augšu. Mums bieži vien pārmet to, pie kā neesam vainojami. Krauzes pārvēlēšanu vērtēju pozitīvi, jo ir jāstrādā un jābūt komandai. Kongress ir izveidojis rīcībspējīgu komandu ar nopietniem mērķiem, un būs nopietni risinājumu piedāvājumi. Kongresā klausījos daudzu pašvaldību vadītāju uzrunas, no kurām jāsecina, ka esam cilvēki, kuriem svarīgākais ir darīt, risināt problēmas, lai savs novads var attīstīties. Bet nav mums raksturā ar populistiskiem saukļiem vilināt vēlētājus. Mēs ar konstruktīvu darbu sevi pierādām, ne ar ārišķībām.

Limbaži ir patālu no Ventspils, tomēr esat vienā savienībā ar partiju “Latvijai un Ventspilij”. Kā raugāties uz šīs partijas līderim, Ventspils mēram Aivaram Lembergam noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu?

Šis process ir gājis gadiem ilgi. Pašlaik viņam noteikts drošības līdzeklis, kuru nav iespējams pārsūdzēt, kamēr nav pieejams pilnais spriedums. Iespējams, drošības līdzeklis tiks mainīts. Bet nav taču sajūtas, ka būtu risks, ka Lembergs varētu kaut kur paslēpties, aizbraukt, izvairīties. Līdz šīm viņš to nav darījis, ir pat vairākkārt ar atļauju bijis citās valstīs. Kāpēc viņš tagad pēc pirmās instances sprieduma bija jāapcietina? Kas tik radikāli mainījās šajā brīdī?

Varbūt tāpēc, ka nāk pašvaldību vēlēšanas?

Var arī tā domāt.