Jānis Vitenbergs: Pavļuta viedoklis man būtu svarīgs, ja tas skartu klavierspēli

„Jānis Vitenbergs (NA) nav vājš ekonomikas ministrs, viņa demisijas pieprasījums ir saistīts tikai ar nepieciešamību saglabāt politisko līdzsvaru valdošajā koalīcijā,” apgalvoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tāda – neloģiska un nesaprotama – ir Kariņa rīcība. Bet, ja vajag izpalīdzēt satelītpartijas „Attīstībai/Par” draudziņiem, kuri apvainojušies par Marijas Golubevas nošķūrēšanu, tad tā ir cita lieta.
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pēc premjera Kariņa absurdajiem tekstiem, ko viņš pauda sakarā ar „valdības stabilitātes stiprināšanu”, sociālajos tīklos parādījās teiciens: „Tāds iespaids, ka Jānis Vitenbergs ir nospēlēts kārtīs.” Man arī tā šķiet: sanāca vīriņi, izdalīja kārtis un „nosita” Vitenbergu.

Es tā nejūtos. Uzskatu, ka mani lēmumi ir bijuši pareizi, un es patlaban atrodos absolūtā mierā. Kad partijā runājām par 9. un 10. maija notikumiem, bijus strikts savā nostājā, ka to visu nedrīkst atstāt bez ievērības. Daudzi cilvēki man teica un rakstīja, ka vajag rīkoties, ka to tā nedrīkst atstāt. Bet es arī sapratu, ka šāda strikta pozīcija man var maksāt amatu. Tā arī viss ir attīstījies, taču, ja man nāktos vēlreiz izdarīt izvēli, es darītu to pašu. No manas puses būtu nepieņemami, ja es tagad aicinātu partijas biedrus mainīt pozīciju, lai saglabātu savu vietu.

Konkretizēsim pozīciju.

Pozīcija bija skaidra: nevar iztikt ar pirksta pakratīšanu, iekšlietu ministrei ir jāatbild politiski. Kā vispār var kaut ko tādu pieļaut: mūsējie, kuri atnāk uz Uzvaras laukumu, lai miermīlīgi paustu savu nostāju ar Ukrainas karogiem rokās, tiek fiziski iespaidoti un apspļaudīti, apsaukāti par fašistiem!

Bet kāpēc tieši jūs tikāt izraudzīts par upurjēru?

Oficiālais Kariņa pamatojums bija: tāpēc, ka jaunākais.

Kāds vēl „jaunākais”? Jaunākais ministrs pēc dzimšanas gada, pēc esības amatā? Jaunākais pirtī gājējs vai jaunākais līgavas brālis?

Vispār tas man nav saprotams, ka ministra varēšana tiek vērtēta šādās kategorijās... Man to grūti komentēt. Bet no uzņēmēju organizācijām, kas mani atbalstīja kā ministru, šajā situācijā bija patīkami saņemt uzmundrinājumus. Jāatzīst, ka esmu audzis kopā ar šīm organizācijām no paša sākuma, kopš kļuvu par ministru, un tas notika kovida laikā. Esmu centies daudz palīdzēt uzņēmējiem, un arī viņi man bija balsts. Jā, neesmu bijis „viegls pasažieris” valdībā, un kovida apstākļos, kad uzņēmējiem bija smagi apstākļi ierobežojumu dēļ, esmu vienmēr cīnījies, lai šos apstākļus atvieglotu. Valdībā centos būt saprāta balss.

Jūsu koalīcijas partneris, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par) nule izteicās, ka Vitenbergs ir „salīdzinoši vājš ekonomikas ministrs”. Salīdzinoši - ar ko nez? Ar pašu Pavļutu, kurš kovidrenstelē ir palaidis miljonus eiro?

Pavļuta kunga viedoklis man būtu svarīgs, ja tas skartu klavierspēli, tajā viņš ir virtuozs... Tomēr šīs iemaņas ne vienmēr palīdz vadīt ministriju. Domāju, ka Latvijas politikas vēsturē Pavļuts ieies ar izsniegtajām OIK atļaujām, kad viņš bija ekonomikas ministrs, gan arī ar paņēmieniem, ar kādiem tika vadīta kovidkrīze. Iespējams, ka viņā ir saglabājies kāds rūgtums par to visu, jo izteikt skarbus viedokļus, pašam esot vienam no nepopulārākajiem valdības ministriem, - tas ir visai savādi. Mana vērtējuma mēraukla ir mūsu uzņēmēju attieksme - tas, ko viņi par mani saka šobrīd vai teiks nākotnē.

Ja jums ar tām klavierēm tā pašvakāk, varbūt jūs protat spēlēt trompeti vai arfu?...

Nebiju plānojis apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli... Laiks vairāk būtu jāatvēl ģimenei, gribu iestāties Zemessardzē. Daudzas lietas ministrēšanas dēļ esmu palaidis pašplūsmā. Nē, tiešām, trompete un arfa nebija manos plānos.

Ko jūs varētu izcelt savā negarajā ministra karjerā?

Tā kā ministriju sāku vadīt kovidlaikā, daudzas nozares jau bija smagi iedragātas. Lai arī cik grūti gāja, veidojām atbalsta pakotnes, un tas, kas tika sagatavots, daudziem uzņēmējiem ļāva izdzīvot. Tad nāca rudens ar energocenu celšanos. Tagad ceru, ka līdz galam tiks aizvests enerģētiskās neatkarības plāns, ko veidojām laikus, lai šobrīd būtu iespēja jelkādiem manevriem.

Mēs gatavojamies atteikties no Krievijas gāzes - par spīti dažu kompāniju iebildumiem, ka tas, sak, nav iespējams. Ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem bija daudzas diskusijas par kopīgo stratēģiju. Tas ir iesāktais darbs, par ko man tomēr būs apbēdinājums, ka nevarēšu to pabeigt.

Par pārvaldību: manā laikā kapitālsabiedrībās TET un „Latvenergo” nomainīta vadība - tagad tur ir kompetenti cilvēki ar mūsdienīgu skatījumu.

Domāju, nākamajam ministram būs daudz prieka brīžu, lai izjustu mūsu darba augļus. Par spīti kovidkrīzes apstākļiem, esam izdarījuši lietas, kas līdz tam nebija paveiktas.

Kā jūs vērtējat esošās koalīcijas darbaspējas, sadarbību ar „Jauno vienotību”, „Attīstībai/Par” un JKP?

Es varētu būt gana emocionāls, vērtējot pēdējās nedēļas notikumus... Bet koalīcija, protams, ir bijusi raiba kā dzeņa vēders. Katrai partijai ir bijis savs uzstādījums, kādai, viņasprāt, vajadzētu būt valstij. Arī - kādai vajadzētu būt ģimenei kā valsts pamatšūnai... Kompromisus atrast vienmēr bijis ļoti smagi. Visi skatās cits uz citu, un, ja kādam kaut kas izdodas labāk, tad tie citi cenšas to vienu piebremzēt, pat pielikt kāju priekšā. Šīs koalīcijas formāts ir bijis ļoti smags, bet kaut kā - klupdami krizdami - uz priekšu esam gājuši.

Vai Nacionālā apvienība neaizstāvēja jūs, Kariņam pieprasot jūsu demisiju?

Ir kolēģi, kuri savu nostāju ir pauduši kareivīgi. No NA es izjūtu lielu atbalstu. Tomēr aicinu savus kolēģus nebūt radikāliem un nespert nepārdomātus soļus. Aicināšu izsvērt plusus un mīnusus, kas ir svarīgāki valstij. Nacionālajai pašcieņai ir jābūt pāri jebkādiem amatiem. Tad kāpēc mums ik gadu ir jāskaidro saviem bērniem, kas tad īsti notiek pie tā okupācijas pieminekļa? Ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā, mums beidzot jāaizvāc okupācijas simbols.

Viss pareizi, ko jūs sakāt. Bet kāpēc NA ļauj sevi mīdīt kājām tādiem „koalīcijas partneriem”, ar kuriem šajā apvienībai nevar būt nekas kopīgs? Arī tagad - premjers, kurš pārstāv „Jauno vienotību”, ir izņirgājies par NA, kas pirmā pateica, ka Golubevai jādemisionē.

Es teiktu, ka NA strikti turas pie savām izvirzītajām pamatvērtībām - kādai jābūt mūsu valstij, kādai jābūt ģimenei. NA stāv šo vērtību sardzē. Jā, premjera pozīciju man ir grūti izskaidrot: viņš atzīst, ka iekšlietu ministre savu darbu nav paveikusi un viņš atbalstīs demisiju, viņš arī atzīst, ka NA rosinājums ir bijis pareizs, bet, lai izlīdzinātu situāciju, ir jāprasa demisionēt arī NA ministram.

Ko jūs darīsiet pēc tam?

Kādu brīdi, kaut vai pāris dienas, gribētos nedomāt par politiku, vairāk laika veltīt meitām... Kā jau teicu - vēlos iestāties Zemessardzē. Mans brālis jau dienē Latvijas armijā. Tagad negribu strauji pieņemt lēmumus, kurus pēc tam nāktos nožēlot.