Šodien savu 72. dzimšanas dienu svinēs kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis. Kā jau laba humora cienītājam, arī šīs svinības būs diezgan netipiskas – būtībā paša gaviļnieka ironiskajā stilā.
«Šogad dzimšanas diena iznāks ļoti interesanta,» ar sev raksturīgo nopietnību sejā, bet nenopietnību balsī stāsta Andris Ārgalis. «Ņemot vērā to, kā mūsu zemnieki tiek čakarēti ar dažādām kvotām un aizliegumiem, pēdējā laikā esmu kļuvis eiroskeptiķis, un tad nu mani bērni sadomājuši mani iepriecināt - uzdāvinājuši ceļojumu uz valsti, kas no Eiropas Savienības jau ir izstājusies, tas ir, Lielbritāniju. Braukšu pieredzes apmaiņā. Trīs dienas mani vadās pa Angliju, lai parādītu, kā tas ir - dzīvot valstī, kurai vairs nepatīk Eiropas Savienība.» Lai gan Britu salās bijis teju katrs latviešu bāleliņš, izrādās, ka tik augsta ranga ekspolitiķis kā Andris Ārgalis nemaz tik bieži nav tur viesojies: «Lielbritānijā esmu bijis tikai vienu reizi - komandējumā skatījos, kā viņiem tur darbojas sociālais dienests, tā ka es neko īpašu no Anglijas neesmu redzējis.»
Vaicāts par atmiņām no dzimšanas dienu svinībām, Ipiķos uzaugušais Andris Ārgalis piedāvā divus spilgtākos notikumus. «Viens no tiem saistās ar to, ka no septiņu vai astoņu gadu vecuma piecas vasaras Ipiķos, Josifa Visarionoviča Staļina vārdā nosauktajā kolhozā, gāju par ganu. Mana dzimšanas diena ir augustā, kad ganu gaitas ir pilnā plaukumā, un tad man kā dāvana no slaucējām tika ļauts tajā rītā ilgāk pagulēt - viņas rindas kārtībā gāja manā vietā ganos,» stāsta bijušais Rīgas mērs. «Bet pats vērtīgākais, ko es atceros, - tolaik čomojos ar Ipiķu ciema padomes priekšsēdētāja dēlu. Viņš uz manu dzimšanas dienu ieradās ar kartona kasti, uz kuras bija uzlīmēts zaķis, bet iekšā - baltais zobu pulveris un ziepju gabals. Šis pulveris bija baigais deficīts. Mēs tajā laikā visi staigājām ar baltajām tenisa čībām - jums, jauniešiem, jau tas neko neizsaka -, tās bija milzīga vērtība. Ja kāds uzkāpj uz čības vai dubļos gadās to nosmērēt, ar šo balto pulveri to varēja atkal izbalināt. Ja baltākas čības, zaļumballē esi pirmais čalis miestā!»
No jaunāko laiku jubilejām Andrim Ārgalim labākajā atmiņā ir 55 gadu svinības. «Kad strādāju Rīgas domē, reiz darba kabinetā sarīkoju savu kaklasaišu izstādi. Tolaik pilsētas izpilddirektors bija tāds [Andris] Grīnbergs. Viņš atnāk un saka - tu taču, Ārgali, esi galīgs muļķis, es ar tām šlipsēm, kuras vairs galīgi nepatīk, piesienu tomātu stādus! Pilnīgi izgāza man visu pasākumu! Kad svinēju 60 gadu jubileju, tad ilgi domāju, vai saukt viņu vai nē, bet, tā kā tuvākais vien bij’, tad aicināju gan uz 60, gan 70 gadu jubilejām. Bet toreiz viņš man iegrieza, vēl šobaltdien esmu cemmīgs!» joko eksmērs.
Pašlaik viņš atgriezies pie sava vaļasprieka - dārzkopības. Andris Ārgalis teicami iekopis savu dārzu pie mājas Pārdaugavā, tāpat arī pie lauku mājām Jaunpils pagastā. «Ņemos pa zemīti, paaudzēju kādu stādmateriālu, ko uzdāvināt draugiem, kādam palīdzu un paskatos, vai viņš pareizi iekārto dārzu. Un vēl - uz pilnu slodzi esmu pensionārs. Visu diennakti esmu pensionārs!».
