Noslēgusies balsošana par pēdējās trīsgades labākajiem albumiem Latvijas Metālmūzikas gada balvas pasākumam, kas notiks 11. martā, klubā “Melnā Piektdiena”. Pagājušais gads “metālistiem” bijis varen ražīgs – kopumā vērtēšanai tika iesniegti teju divi desmiti albumu, un viens no cerīgākajiem lieldarbiem, kas tika iekļauts arī balsojuma Top 5, ir “nāvinieciņu” grupas ar “garšīgo” nosaukumu “Darrva” (ar diviem “r”!) pērn tikai pāris dienas pirms Ziemassvētkiem klajā laistais otrais studijas albums.
“Grupa radās Jelgavā 2013. gada pavasarī. Pamatdoma bija radīt drūmu un smagu mūziku par mūsu zemes dabu, stihijām un tās uzvarām pār cilvēci. Tekstos sastopama pagāniska, mizantropiska noskaņa, kaut gan grupas stilu ir grūti definēt pat pašiem dalībniekiem,” šāds ieraksts ir lasāms “Darrvas” Bandcamp profilā, bet vispār šīs grupas mūziķi ir visai noslēpumaini, tāpēc nekas daudz par jauno albumu nav vēstāms - vien tas, ka tajā iekļauts ducis skaņdarbu (ieskaitot intro un pieslēpto “treku” “Melnbaltā pilsēta”). Ieraksts tapis Kārļa Šteinmaņa aizgādā. Sastāvs - vokālists Džo jeb Jānis Tiltiņš (viņš 2017. gadā stājās pie mikrofona Mārča Dravas vietā), ģitārists Slaviks jeb Vjačeslavs Murugovs, basists Maize jeb Mārtiņš Jansons un bundzinieks Brūss Kalniņš jeb vienkārši Brūss. Līdz šim “Darrvas” oficiālajā diskogrāfijā bijuši divi darbi - 2013. gada nogalē izdotais EP “Saule neuzausīs” un pilnformāta albums “Laika rats” (2017). Jāpiebilst, ka Džo un Brūss spēlē arī smagmūzikas grupā “Deodium”.
PAR. “Darrva” muzicē latviski - arī šoreiz. Monumentāli un mazliet pat episki skaņdarbi, kas prasa klausīšanos un iedziļināšanos dzirdētajā, bet tas nav nekas pārsteidzošs, jo “Darrva” rūpīgi piestrādā pie sava tēla - arī koncertos. Kādu dziesmu īpašāk izcelt ir pagrūti, jo ieteicams klausīties visu albumu kā konceptuālu darbu, taču primāri ausīs iekrita “Atmodas vilnis” un “Jūras arāji”, bet it īpaši “Zeme deg”. Blekmetāliskas ģitāras un spēles temps uz “nāvinieciņu” vokāla bāzes ar patriotiskiem tekstiem - ir labs!
PRET. Tekstus ar neapbruņotu ausi saprast ir pagrūti un brīžiem pat neiespējami, bet tas, ka “kādu dziesmu īpašāk izcelt ir pagrūti”, nemaz tik labi nav. Turklāt paliek iespaids, ka albums ir par garu, par izstieptu, tik daudz skaņdarbiem “Darrvas” mūziķiem īsti pulvera tomēr nav pieticis.
