Veselības budžets uz izdzīvošanas robežas

Lai arī Eiropas Komisija uzslavējusi Latviju par rīcību Covid-19 epidēmijas laikā, ekspertu secinājumi par veselības aprūpes sistēmu kopumā un īpaši finansējumu medicīnas nozarei nav glaimojoši. Zems publiskais finansējums veselības aprūpei ierobežo piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai aprūpei, negatīvi ietekmējot rezultātus veselības jomā, secināts Eiropas Komisijas ziņojumā.
02.06.2020. Inga Paparde
 
AIZMIRSTI? Mediķu protesta akcijas pagājušā gada rudenī bija vērienīgi pasākumi, bet papildu finansējums nozarei – neliels ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Tomēr, jāņem vērā, ka šī nav pirmā reize, kad Eiropas Komisija kritiski vērtē veselības aprūpi; faktiski visos iepriekšējos ziņojumos ir atrodams secinājums par nepietiekamu veselības nozares finansējumu, kas ietekmē veselības pakalpojumu pieejamību. Šogad secinājumus ietekmē Covid-19 epidēmija, kas attiecībā uz Latviju vēl spilgtāk iezīmējusi strukturālas problēmas veselībā. “Turpinās centieni uzlabot veselības aprūpes sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību, tomēr paredzams, ka publiskais finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā samazināsies,” teikts ziņojumā.

Neatkarīgā

Naudas maz, nomirst ātrāk

Eiropas Komisija vērtējusi situāciju veselības aprūpē Latvijā un secinājusi, ka tā ir jāstiprina, atvēlot lielāku finansējumu un stiprinot cilvēkresursus medicīnā. Īpaši svarīgi tas ir krīzes pārvarēšanai. Veselības aprūpes izdevumi Latvijā gan uz vienu iedzīvotāju, gan proporcionāli IKP joprojām ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Latvijas publiskie izdevumi veselības aprūpei 2017. gadā bija 3,4 procenti no IKP, kas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju - 7,8 procenti. Izdevumu daļa 2018. un 2019. gadā palielinājās, tomēr tiek lēsts, ka 2020. gadā tā samazināsies līdz 3,5 procentiem no IKP.

Arī prognozes nav rožainas: publiskā finansējuma pieaugums pēdējos gados ir uzlabojis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazinājis gaidīšanas laiku. Tomēr paredzams, ka valsts izdevumi veselības jomā turpmākajos gados saglabāsies krietni zemāki par ES vidējo rādītāju.

Eiropas Komisija secina, ka zems publisko izdevumu līmenis veselības aprūpei un neveselīgs dzīvesveids ir galvenie iemesli iedzīvotāju sliktajai veselībai.

Līdzīgi kā citus gadus arī pašlaik eksperti norāda, ka ierobežota piekļuve valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem rada ilgu gaidīšanas laiku, lielas neapmierinātas vajadzības pēc aprūpes ar ievērojamām atšķirībām starp ienākumu grupām - proti, nabadzīgie aprūpi nesaņem vai saņem novēloti, savukārt bagātākie saņem atbilstoši vajadzībām.

Latvijā attālināmās mirstības līmenis (pāragri miruši iedzīvotāji, kuri laikus saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu un veselības profilakses dēļ būtu varējuši dzīvot ilgāk) bija trešais augstākais ES. Te gan Eiropas Komisija atsaucas uz 2017. gada datiem, kuri diemžēl pēdējo divu gadu laikā, visticamāk, nebūs mainījušies.

Kur reformas?

Eiropas Komisija pamanījusi, ka divu grozu sistēma, par ko vairākus gadus notika politiķu cīniņi, ir atlikta līdz 2021. gadam. Valdība plāno izstrādāt un ieviest jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kura pamatā būtu valsts obligātā veselības apdrošināšana. Paredzams, ka šis jaunais modelis balstīsies uz principu par vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Sākotnēji bija plānots iepazīstināt Saeimu ar šo jauno modeli 2020. gada pavasarī, taču tas pagaidām nav noticis.

Latvija ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas kvalitāti un efektivitāti un palielinātu tās pieejamību. Vēža aprūpes jomā veikto pasākumu rezultāti ir uzlabojušies, piemēram, piecu gadu izdzīvošanas rādītāji pēc diagnosticēšanas ir salīdzināmi ar rādītājiem lielākajā daļā ES valstu, secināts ziņojumā. No otras puses, progress dažās jomās, piemēram, augstā mirstības līmeņa samazināšana pēc uzņemšanas slimnīcā akūta miokarda infarkta un insulta ārstēšanai, ir atkarīgs no slimnīcu nozares pārstrukturēšanas pabeigšanas un sadarbības uzlabošanas starp slimnīcām. Šī reformas sadaļa līdz galam īstenota nav, un, kā rakstīja Neatkarīgā, par neskaidrību, kas notiks ar slimnīcām, bažas paudušas reģionālās un lokālās slimnīcas. Kopumā šo veselības aprūpes sadaļu Eiropas Komisija arī vērtē kritiski, norādot, ka gan slimnīcu, gan primārās aprūpes (ģimenes ārstu) pārstrukturēšanas plāni joprojām ir agrīnā posmā.

Mediķi ar pustukšu maciņu

Kā ļoti kritisku Eiropas Komisija vērtē situāciju ar medicīnas darbiniekiem, jo darbaspēka trūkums kavē piekļuvi veselības aprūpei un apgrūtina veselības aprūpes reformu īstenošanu. Situācija ir problemātiska teritorijās ārpus Rīgas, kur praktizējošo ārstu blīvums ir daudz mazāks, kā rezultātā rodas plaisa starp pilsētām un laukiem attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Zems atalgojums attur medicīnā (valsts finansētajā un it īpaši stacionārajā) ienākt un palikt jaunos ārstus un māsas.

VAJAG ATDZĪVINĀT. Veselības nozares finansējumam nepieciešama neatliekamā palīdzība, tā veselības aprūpes finansējumu Latvijā vērtē Eiropas Komisija / Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

“Attiecībā uz veselības aprūpes personālu īstenotā politika līdz šim nav devusi gaidītos rezultātus,” secina Eiropas eksperti, un atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu par cilvēkresursiem veselības aprūpes jomā, uzsver, ka problēmas, kas jau sen ir konstatētas, kopš 2006. gada nav mainījušās. Turklāt situāciju nemaz neuzlabo tas, ko pagājušajā gadā izdarīja valdība, proti, lai gan bija solīts atalgojums mediķiem par 20 procentiem, algas palielināja tikai par aptuveni 10 procentiem.

Par budžetu domās “rīt”

Saprotams, ka atbildīgās iestādes ir aizņemtas ar Covid-19 jautājumu risināšanu, taču, vai un kā Veselības ministrija pašlaik raugās uz nākamā gada finansējumu veselības aprūpei -

vai veselības budžetā tiek plānots būtisks pieaugums visu minēto problēmu risinājumam vai arī veselības nozare var cerēt tikai uz Covid-19 “atnesto” papildu naudu?

Veselības ministrija visu plānošot atbilstoši budžeta veidošanas grafikam. “Tas paredz, ka prioritāro pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma iesniegšana Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā notiks līdz 8. jūlijam, līdz ar to plašāk par nākamā gada pieprasījumiem varēsim ziņot jūlija sākumā,” Neatkarīgajai pavēstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādījis, ka ieteikumi stiprināt veselības aprūpi ir ietverti rekomendācijās visām valstīm. Taču Latvijas situācija atšķirībā no citām valstīm ir bijusi neapskaužama visus iepriekšējos gadus un pat ekonomikas augšupejas apstākļos atvēlētais budžeta finansējums attiecībā pret IKP nekad nav pārsniedzis četrus procentus (vidēji Eiropā ir septiņi procenti). Tiesa, pēc jaunākajiem Veselības ministrijas datiem redzams, ka šogad veselības nozares finansējums pret IKP pārsniedz četrus procentus, un tā saskaņā ar prognozēm būs arī nākamgad, taču tas izskaidrojams ar IKP kopējo samazinājumu ekonomikas lejupslīdes apstākļos.