Latvija neizkļūst no Covid-19 žņaugiem

Latvijā epidemiologi novēro straujāko Covid-19 izplatības pieaugumu Baltijas valstīs pēdējo divu nedēļu laikā. Tas pamudinājis valdību ārkārtas sēdes laikā atgriezties pie vairākiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, kas visvairāk skar sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Ierobežojumi atjaunoti no 11. jūlija un būs spēkā līdz pat 1. septembrim. Valdība pieļauj iespēju vēl vairāk pastiprināt ierobežojumus jau nākamo otrdien, ja pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.
11.07.2020. Inga Paparde
 
©Neatkarīgā

Epidemioloģiskie rādītāji pirms un uzreiz pēc Līgo svētkiem priecēja un reizē arī iemidzināja Latvijas sabiedrību, mazinot gan modrību attiecībā uz drošības pasākumiem - masku nēsāšanu, roku dezinfekciju, drošas distances ievērošanu un pulcēšanos sabiedriskās vietās. Analizējot pēdējās nedēļas satraucošos datus par Covid-19 jaunajiem inficēšanās gadījumiem, epidemiologi iezīmē vairākas tendences - koronavīrusa izplatību kontaktējoties ar cilvēkiem, kuri ieradušies no ārzemēm, kā arī pulcēšanos privātos pasākumos un sabiedrisko vietu apmeklēšanu, tādā veidā izplatot Covid-19 tālāk.

Epidemiologi nemierīgi

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka visās trīs Baltijas valstīs pieaugusi kopējā Covid-19 izplatība pēdējo 14 dienu laikā (šie dati liecina tieši par aktuālo Covid-19 izplatību) un tas liecina par saslimšanas gadījumu strauju kāpumu Igaunijā no rādītāja 1 līdz 1,5, Lietuvā - no 1,5 līdz 1,7, bet Latvijā - no 0,7 līdz 1,6. Valdības sēdē veselības ministre Ilze Viņķele gan norādīja, ka šis rādītājs sasniedzis jau 2,8 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Šie dati liecina, ka Latvijā ir straujākais Covid-19 pozitīvo gadījumu pieaugums no trim Baltijas valstīm.

Igaunijā saslimšanas gadījumu skaits nedēļā pieaudzis no sešiem līdz 18, Lietuvā - nedēļas laikā 21 saslimušais, bet Latvijā pagājušajā nedēļā bija astoņi jauni saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ jau 41. “Mums nav pamata lielam satraukumam, bet mierīgi mēs arī nevaram dzīvot.,” situāciju vērtē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa, “mēs esam epidemioloģisko izvēļu priekšā.”

Ar ballīti pie Covid

Izvērtējot slimības izplatību, epidemiologi secinājuši, ka pēdējo nedēļu laikā, kā arī atšķirībā no marta, kad sākās epidēmija, mainījusies arī koronavīrusa izplatības struktūra. Ja iepriekš varēja droši apgalvot, ka saslimšanas avots ir bijis cilvēks, kas atbraucis no ārzemēm, tagad šādu Covid-19 avotu īpatsvars ir vien 15 procenti. “Faktiski esam atklājuši trīs uzliesmojumus - tās ir draugu grupas, kuras regulāri devušās uz publiskām vietām, vairākus vakarus pēc kārtas un apmeklējot vairākas vietas,” saka E. Dimiņa, “inficēšanās notikusi draugu lokā, savukārt, apmeklējot publiskās vietas, viņi pakļauj riskiem citus.” Tuvākajā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs gatavojas izziņot vēl vairākas vietas, kuras apmeklējuši cilvēki ar Covid-19.

Epidemioloģiskajā izmeklēšanā ir atklāts, ka pēdējo dienu saslimšanas gadījumi lielāko tiesu ir saistīti ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu izmantošanu un neorganizētu, privātu apmeklējumu ar draugiem un paziņām šajās vietās, kur vienlaikus atrodas citi apmeklētāji. Tiesa, par vairākiem gadījumiem epidemiologi vēl nav noskaidrojuši inficēšanas ceļu.

Viens no inficēšanās avotiem ir kontakts ar cilvēkiem, kuri ieradušies vai atgriezušies no ārvalstīm, kur Covid-19 izplatība ir augstāka nekā Latvijā.

Teorētiski šiem cilvēkiem, ierodoties Latvijā, bija jāievēro pašizolācija uz 14 dienām, nevis jāapmeklē ballītes, citi pasākumi vai restorāni.

Epidemiologu apkopotā informācija liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās slikti tiek ievērota prasība par divu metru nodrošināšanu un nepietiekami tiek ievērota arī publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju - daļa restorānu un citu ēdināšanas vietu ir pārpildītas.

Sapriecājušies par agru

Valdības lēmums faktiski paredz atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem publiskās vietās, bet ne pie ārkārtas situācijas noteikumiem. Ārkārtas situācija pagaidām atjaunota netiek, taču, kā norādīja premjerministrs Krišjānis Kariņš, viņš atjaunos atsevišķu komisiju un darba grupu darbību, lai koordinētu situāciju Latvijā. No sestdienas, 11. jūlija, sabiedriskās ēdināšanas vietās tiek atjaunota prasība par maksimālo personu skaitu, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, pie viena galdiņa - iekštelpās - četri; ārtelpās - astoņi. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem apmeklētājiem redzamās vietās jāizvieto skaidri salasāmu publiski pieejamu informāciju par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā. Vēl viens ierobežojums - sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst strādāt tikai līdz pusnaktij.

Vairāki ierobežojumi tiek pastiprināti, lai savlaicīgi novērstu Covid-19 uzliesmojumu, kas var notikt, ja “mēs neko nedarīsim”, valdības lēmumu pamatoja premjers, atgādinot, ka nevienu brīdi nav Latvijā nav atcelta prasība ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, piemēram, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinficēšanu un citus.

Veselības ministre Ilze Viņķele sacīja, ka “mēs pašlaik dzīvojam apstākļos, kuros droši var runāt tikai par dienu, kas ir pagājusi, jo katra nākamā diena rāda tikai tendences.” Citu valstu pieredze saistībā ar pāragru prieku par uzvaru pār Covid-19 rādot, ka otrais slimības vilnis varētu radīt ievērojami lielākas sekas tautsaimniecībai. Pagaidām publiski vai privāti pasākumi netiek ierobežoti, tomēr, kā izteicās ministre, par šīs vasaras ballītēm būtu jāaizmirst.