Sagatavots pamats būtiskam nekustamā īpašuma nodokļa kāpumam

Pēc pusotra gada gaidāms ļoti straujš nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kāpums, kas skars teju visus 820 000 nekustamo īpašumu īpašniekus, tiesiskos valdītājus un lietotājus. Dzīvokļu kadastrālās vērtības saskaņā ar pašreiz apspriešanai nodoto kadastrālo vērtību projektu 2022. gadam pieaugs aptuveni 2,2 reizes, lauksaimniecības zemei aptuveni 2,7 reizes.
16.07.2020. Ilze Šteinfelde
 
VĒRTĪGĀKI. Kadastrālo vērtību kāpums gaidāms gandrīz visās īpašumu grupās. Visvairāk tas skars individuālās mājas, dzīvokļus, komercēkas, sabiedriskās ēkas un lauksaimniecība zemi ©Rūta Kalmuka/F64

Visievērojamākie vērtības pieaugumi ir gaidāmi jaunajām ēkām, tas ir tām, kas ir būvētas pēc 2000. gada, un attiecīgi tādas visvairāk ir Pierīgā, Rīgā, Jūrmalā, kā arī atsevišķās lokālās vietās citur valstī, piemēram, "Amatciemā" Drabešu pagastā. Tāpat izteikts zemes kadastrālo vērtību pieaugums ir teritorijās, kur kadastrālā vērtība līdz šim ievērojami atpalika no nekustamo īpašumu tirgus vērtībām, piemēram, šaurā piejūras joslā Jūrmalas pilsētas teritorijā un Carnikavas, Engures un Saulkrastu pašvaldībās, kā arī Rīgas centrā, Mežaparkā un Ķīpsalas krastā. Zemes vērtības pieaugums ir arī no jauna izdalītajās zonās Pierīgas pašvaldībās un dažās piepilsētu zonās arī citur Latvijā.

Nekustamie īpašumi kļūs dubultvērtīgi

Tieslietu ministrija nodevusi publiskai apspriešanai projektētās kadastrālās vērtības, kurām būtu jāstājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pašreiz spēkā esošās kadastrālās vērtības aprēķinātas, izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un 2013. gadu, savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas atbilstoši situācijai nekustamo īpašumu tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, kadastrālo vērtību kopsumma no 29,5 miljardiem eiro ir pieaugusi līdz 59,4 miljardiem eiro (aprēķinā izmantojot datus uz 2020. gada 17. jūniju).

Tieslietu ministrija uzsver, ka kadastrālo vērtību pieaugumu aptuveni 20% apmērā visiem īpašumiem veido Saeimā 2017. gada 18. maijā pieņemtajā likumā "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" izdarītie grozījumi, izslēdzot 71. panta otro daļu, kas noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā). Tāpat lielāks kadastrālo vērtību pieaugums ir tām nekustamā īpašuma grupām, kas iepriekš bija nepilnīgi novērtētas - dzīvokļi jaunajos projektos (tie ir aptuveni 3% no visiem dzīvokļiem), kā arī citas pēc 2000. gada būvētās ēkas - jaunās savrupmājas, jaunie biroji, loģistikas centri un noliktavas (kopumā tādi ir 10% no visām ēkām).

"Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka nekustamā īpašuma nodoklis, piemēram, par lielveikalu, kas būvēts pēc 2000. gada, tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tieslietu ministrija visu pagājušo gadu strādāja pie kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikas pilnveides, lai panāktu, ka visiem objektiem kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas pēc vienādiem principiem. Pilnveidotā kadastrālās vērtēšanas metodika tika apstiprināta valdībā šī gada sākumā. Aprēķinot projektētās kadastrālās vērtības, ņemti vērā arī tādi faktori kā ēkas nolietojums, materiāli, būvniecības periods un citi ēkas raksturojošie rādītāji. Vērtības noteikšanai ir ņemts vērā īpašuma novietojums un vides izmaiņas ap īpašumu - kā attīstījusies vai gluži otrādi degradējusies apkārtējā vide, infrastruktūra - jauni ceļi, publiskā infrastruktūra u.tml. rādītāji, jo tie tiek ietverti zonējumā. Nosauktie rādītāji ir arī galvenie, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, jauno kadastrālo vērtību projektam pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts ar uzdevumu Tieslietu ministrijai līdz 2020. gada 1. decembrim izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Covid-19 krīzes radīto ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu.

Arī nodoklis var kāpt dubultā

Ņemot vērā, ka kadastrālā vērtība ir bāze arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, Tieslietu ministrija jau pirms gada sagatavoja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro. Tas nozīmētu, ka, piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120 000 eiro nekustamā īpašuma nodoklis tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības. Līdzīgs princips tiktu attiecināts arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150 eiro. Ja tiktu ieviests TM piedāvājums, tie būtu 30 eiro.

Diemžēl šie grozījumi iestrēguši kaut kur varas gaiteņos, un likuma spēku tie ieguvuši nav. (Tie ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, bet tālākas virzības tiem nav). Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem līdz ar kadastrālo vērtību kāpumu ievērojami pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklis, daļai īpašnieku pat vairākas reizes.

Tieslietu ministrija gan uzsver, ka izmaiņas kadastrālo vērtību bāzē viennozīmīgi nav saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās, jo atbilstoši nodokļu likumdošanai pašvaldībām ir tiesības noteikt diferencētas likmes.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Saeimā iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Pēc Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem, 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Un tie ir dati tikai par Rīgu 2019. gadā.