Cimdu iepirkumā valsts zaudē tūkstošus

Ja Covid-19 masku un cimdu iepirkumā, ko šopavasar organizēja Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs, būtu izvēlēts lētāks piedāvājums, valsts būtu ietaupījusi vismaz 150 000 eiro. Valsts kontrole, turpinot pētīt individuālās aizsardzības līdzekļu iepirkumus Covid-19 epidēmijas laikā, secinājusi, ka revīzijā konstatētais neļauj izdarīt secinājumu, ka šajos iepirkumos nepieciešamās preces visos gadījumos ir iegādātas par konkrētajā brīdī izdevīgāko cenu.
19.08.2020. Inga Paparde
 
CIMDI. Vai medicīnisko cimdu iegāde bija steidzama un neatliekama – vaicā Valsts kontrole, jo vēlāk izrādījies, ka noliktavā vēl ir pusmiljons cimdu pāru un neviens nav izsniegts ©Ģirts Ozoliņš/F64

Valsts kontrole arī norāda, ka revidenti nevarēja izsekot iegādājamo preču apjoma izmaiņu pamatotībai, jo, piemēram, vienā iepirkumā iegādāti pusmiljons cimdu pāru, otrā ‒ jau 2,5 miljoni pāru, bet līgums slēgts par 480 000 cimdu pāru piegādi. Tas nekādā veidā ne revidentiem, ne sabiedrībai neļauj pārliecināties, ka valsts finansējums tiek izlietots taupīgi. Valsts kontrole jau iepriekš izvērtējusi masku iepirkumus veselības nozarē, ko veica Nacionālais veselības dienests, secinot, ka necaurspīdība lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, rada korupcijas riskus. Secinājumi par masku iepirkumiem sekojošiem konkursiem, kā redzams, arī nav mazāk problemātiski.

Cenu vērtē pēdējo

Sākotnēji individuālos aizsardzības līdzekļus (maskas, respiratorus) Covid-19 pandēmijas laikam iegādājās Nacionālais veselības dienests, bet vēlāk šos pienākumus pārņēma Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs. Ar krīzi saistīto rezervju pārvaldīšanai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centram (VAMOIC) no valdības tika piešķirti 45 miljoni eiro, bet ar uzņēmējiem centrs noslēdza 29 līgumus par 38,9 miljoniem eiro. Līdz 30. jūnijam par piegādātajām precēm bija samaksāts 15,1 miljons eiro jeb aptuveni trešā daļa no pieejamā finansējuma.

No 17. aprīļa līdz ārkārtējās situācijas beigām (9. jūnijam) iepirkumu process notika divās kārtās. No sākuma tika vērtēts, vai potenciālais piegādātājs spēs izpildīt piegādes laikā un vai tās atbildīs drošības prasībām, vai varēs piegādāt plānoto apjomu, un tikai pēc tam - iepirkuma kārtā - vērtēja cenu. Valsts kontrolē Neatkarīgajai norāda, ka pārbaužu gaitā revidenti neguva pietiekamu pārliecību, ka sākotnēji noteiktā iepirkumu kārtība bez jebkādām izmaiņām bija piemērojama visā ārkārtējās situācijas laikā ‒ vēl arī maijā un jūnijā, kad Latvijā situācija stabilizējās un tirgū vismaz daļai no nepieciešamajām precēm palielinājās piedāvājums. Tiesa, Valsts kontrole ziņojumā norāda arī uz kādu pozitīvu faktu, proti, atšķirībā no citiem resoriem Aizsardzības ministrijā vismaz tika noteikta kārtība iepirkumu veikšanai un vismaz formāli kārtība tika arī ievērota.

Nopērk par dārgāku cenu

Diemžēl Valsts kontrole, pārbaudot visu iepirkumu dokumentāciju, neguva pārliecību, ka šajos iepirkumos nepieciešamās preces visos gadījumos ir iegādātas par konkrētajā brīdī izdevīgāko cenu. Lai gan iepirkumi organizēti ārkārtas situācijas laikā, revidenti norāda, ka “Publisko iepirkumu likuma nepiemērošana neatbrīvo no pienākuma valsts budžeta līdzekļus tērēt ekonomiski”. Revīzijas ziņojumā revidenti atklāj gadījumus, kuros, Valsts kontroles ieskatā, ir slēgti līgumi ar piegādātājiem brīdī, kad tirgū identiskas preces bija pieejamas par būtiski zemāku cenu. Iepirkumu process ne visos gadījumos ir bijis ātrs. Tāpat konstatēti būtiski trūkumi, apzinot vajadzību pēc aizsarglīdzekļiem, ‒ joma, par kuru atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

NEATKĀPJAS. Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai nākas atzīt: neguvām pārliecību, ka visi līgumi noslēgti ar pretendentiem, kas konkrētajā brīdī piedāvāja zemāko cenu starp līdzīgiem / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa saka: “Diemžēl neguvām pārliecību, ka visi līgumi noslēgti ar pretendentiem, kas konkrētajā brīdī piedāvāja zemāko cenu starp līdzīgiem. Situācijai stabilizējoties, Aizsardzības ministrijai vajadzēja reaģēt un mainīt pieeju, atgriežoties pie saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma, jau pretendentu atlasē ņemot vērā cenu un kvalitātes kritērijus.” Atkāpšanās no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma varēja būt pieļaujama situācijā, kad būtiskākie bija ar piegāžu drošību saistītie faktori un tirgū bija vērojams ierobežots individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piedāvājums, tomēr vēlāk vairs nevarēja neņemt vērā to, ka pretendentu loks, kas var piedāvāt nepieciešamās preces, ir ievērojami paplašinājies un ir iespējams iepirkt nepieciešamās preces par daudz izdevīgāku cenu.

Valsts zaudē 150 tūkstošus eiro

Valsts kontrole min vairākus piemērus. Notiek divi paralēli iepirkumi vienreizlietojamo cimdu iegādē. Vienā iepirkumā SIA “Brief” 5. maijā piedāvā cenu 0,31 eiro, bet otrajā iepirkumā SIA “Chemispec” 14. maijā piedāvā cenu - 0,36 eiro. Līgumu ar pirmo firmu noslēdz 27. maijā, ar otru - 9. jūnijā, un cena, par kādu noslēgts līgums, ir būtiski augusi abos gadījumos - cimdus iepirks par 0,89 eiro un 0,54 eiro par pāri. Tiek norādīts, ka cenu ietekmē piegādes apjoms, nosacījumi un līguma slēgšanas nosacījumi.

Valsts kontrole, izpētot visu iepirkumu ķēdīti, uzdod jautājumu, kāpēc tika turpināts iepirkums, ja līdztekus notiekošajā procesā bija saņemts acīmredzami izdevīgāks piedāvājums ‒ 89 centi pret 54 centiem?

No šī piemēra revidenti aprēķinājusi, ka gadījumā, ja tiktu iepirkti cimdi par 54 centiem par pāri, valsts ietaupītu uz šo vienu iepirkumu vismaz 143 000 eiro.

Cits piemērs. 27. maijā noslēgti līgumi par ķirurģisko masku un medicīnisko vienreiz lietojamo cimdu iegādi, un revidenti arī te neieguva pārliecību, ka tie noslēgti ar piegādātāju, kas varētu piedāvāt konkrētajā brīdī izdevīgāko cenu par tādu pašu preču apjomu, kvalitāti un līdzvērtīgiem piegādes nosacījumiem. Laikā no pretendentu atlases ķirurģisko masku iegādei 6. maijā līdz līguma noslēgšanai 27. maijā tika iesniegts vēl 21 piedāvājums, kuru neizvērtēja. Līdzīgi arī medicīnisko vienreiz lietojamo cimdu iepirkumā no 9. aprīļa līdz līguma noslēgšanai 27. maijā bija saņemti sadarbības piedāvājumi no vēl 14 komersantiem, kuri kopā ar citām preču kategorijām bija norādījuši arī to, ka var piegādāt vienreiz lietojamos cimdus.

Revidē arī krīzes rezervju pārvaldi

Iepirkumu organizēšanas procesā Aizsardzības ministrija un VAMOIC saskārās ar problēmām, kas bija raksturīgas vairumam pandēmijas skarto valstu, piemēram, problēmas ar preču atbilstības un kvalitātes novērtēšanu laikā, kad tirgū nav pieejamas sertificētas preces, ārkārtējās situācijas sākumposmā strauji augošu preču pieprasījumu un ierobežotā tirgus diktētiem noteikumiem. Vienlaikus izgaismojās vietējā mēroga problēmas ‒ visā ārkārtējās situācijas laikā joprojām pastāvošā neskaidrība par individuālo aizsardzības līdzekļu iegāžu apjomiem, kas apgrūtināja iepirkumu norisi. Aizsardzības ministrijas noteiktās kārtības piemērošana situācijā, kad netika piemērots Publisko iepirkumu likuma regulējums, tomēr izvērtās sarežģīti administrējama un salīdzinoši laikietilpīga, tā radot piedāvājumus iesniegušo komersantu neizpratni un neskaidrības.

Valsts kontrole arī vērtēja ar krīzi saistīto valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu, ko veica Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopoto informāciju, bet tā nepārtraukti mainījās līdz pat ārkārtējās situācijas beigām. Ne visos gadījumos Valsts kontroles revidenti varēja izsekot iegādājamo preču apjoma izmaiņu pamatotībai, tāpēc Valsts kontrole vēl turpina vērtēt jautājumu par materiālo rezervju plānošanu un trīs mēnešu rezerves izveidi, par ko tiks sagatavots atsevišķs ziņojums.