Reformēs sociālās aprūpes centrus

Labklājības ministrija nolēmusi kārtējo reizi reorganizēt valsts sociālās aprūpes centrus. Apvienojot divus centrus – “Vidzeme” un “Zemgale”, tiks izveidots viens centrs ar daudzām filiālēm. Dokumentā, ko šonedēļ izskata valdība, uzsvērts valsts pārvaldes iestāžu sakārtošanas mērķis, bet nav sniegta atbilde, ko no šādas reorganizācijas iegūs aprūpes centros dzīvojošie cilvēki.
01.09.2020. Inga Paparde
 
APVIENOS. Divus sociālās aprūpes centrus apvienojot, sola, ka nesamazināsies aprūpes kvalitāte, savukārt neatkarīgi eksperti norāda, ka aprūpes centrā (filiāle “Rūja”, kas ir “Vidzemes” sastāvā) ir liels risks pakalpojuma kvalitātei jau tagad ©Inga Paparde

Turklāt Tiesībsarga birojs ne vienu reizi vien ir norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem valsts sociālās aprūpes centros, un nesen, viesojoties vienā no valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” filiālēm “Rūja”, atkal konstatējis cilvēktiesību standartiem neatbilstošus apstākļus. Tiesībsargs gatavo ziņojumu par šajā vizītē konstatētajiem pārkāpumiem, bet Neatkarīgajai zināms, ka Tiesībsarga biroja darbinieki un eksperti norādīs uz vienu no būtiskākajām problēmām šī centra darbībā - centrā dzīvojošiem cilvēkiem nenotiek nekādas nodarbības.

Gatava jauna reforma

Valsts sociālās aprūpes centri ir valsts pilnībā finansētas ilgstošas aprūpes iestādes, kurās dzīvo cilvēki ar invaliditāti un psihiskām saslimšanām, kā arī bez vecāku gādības palikuši bērni. Pašlaik valsts aprūpes centros dzīvo 3881 cilvēks. Kopumā Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ‒ “Kurzeme”, “Zemgale”, “Vidzeme”, “Latgale” un “Rīga”, kuriem ir vairākas filiāles (kopumā 25) - šādu aprūpes centru shēmu izveidoja jau pirms vairākiem gadiem, līdzīgi kā tagad - plānojot ietaupīt administratīvos izdevumus. Ja ir viens centrālais pansionāts, izdevumiem jābūt mazākiem, jo arī administratīvo darbinieku mazāk. Katru gadu Latvijā tiek slēgta kāda no valsts sociālās aprūpes centru filiālēm - pēdējie slēgtie ir aprūpes centrs Baldonē, kā arī centrs “Lubāna”, kas gan sastapās ar lielu sabiedrības un vietējo pašvaldību neizpratni. Neraugoties uz iebildēm, centru slēdza un tā iemītniekus pārcēla uz citiem aprūpes centriem.

Rīkojuma projekts par divu valsts sociālās aprūpes centru - “Vidzeme” un “Zemgale” reorganizāciju un viena centra “Zemgale” izveidošanu izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas. Jāpiebilst, ka īstenot šo reformu bija plānots jau vasarā, tomēr tam, visticamāk, patraucēja Covid-19 apstākļi.

Mērķis - cilvēks vai pārvalde?

Valdībai apspriešanai sagatavotajā dokumentā, protams, ir norādīti šīs reformas galvenie mērķi un kā pirmais svarīgais uzdevums minēts valsts pārvaldes reformu plāns, kas paredz līdzīgu valsts iestāžu centralizāciju un apvienošanu. Vēl Labklājības ministrija vēlas efektivizēt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, apvienojot abu centru personāla resursus.

STINGRI ierobežojumi. Lai arī visā valstī ir būtiski mazināti Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi, aprūpes centru iemītnieki joprojām nedrīkst atstāt centrus / Inga Paparde

Pašlaik aprūpes centrā “Vidzeme” ilgstošas aprūpes pakalpojumu saņem 652 klienti un ir nodarbināti 378 darbinieki, bet “Zemgalē” ir 749 klienti un nodarbināti 464 darbinieki. Reorganizācijas ietvaros paredzēta administrāciju apvienošana, savukārt jau pēc apvienošanas tiks izvērtēts atsevišķu darbinieku veicamo darbu apjoms un pienākumi. Apvienojot abus centrus, Labklājības ministrija par funkciju un saistību pārņēmēju noteikusi centru “Zemgale”, jo, kā skaidrots rīkojuma projektā, lielākajam centram jāpievieno mazākais.

No reorganizācijas ziņojuma valdībai var saprast, ka primārais šīs reformas mērķis ir administratīvs un birokrātisks.

Ziņojumā arī teikts, ka šis lēmums par abu centru apvienošanu sekmēs pārvaldes reformu plānu, jo vienlaikus samazinās valsts pārvaldes iestāžu skaitu.

Piemaksās?

Līdz šim Labklājības ministrija nekad sociālās aprūpes centru slēgšanu nav tieši saistījusi ar deinstitucionalizācijas procesu (tas ir process, kurā aprūpes centros dzīvojošie cilvēki sāk dzīvi ārpus institūcijām), taču šajā reformas plānā abu centru apvienošanu Labklājības ministrija uzskata par “izmēģinājumprojektu pakalpojumu optimizācijai valsts sociālās aprūpes centros”, jo līdz 2022. gada beigām ir jāsamazina klientu vietu skaits. Labklājības ministrijai “pārliecību par šādas reformas efektivitāti dod arī pirms desmit gadiem veiktā reorganizācija, kad no 33 specializētajiem valsts sociālās aprūpes centriem izveidoja piecus”. Tiesa, līdz šim diemžēl nav redzēts visaptverošs ziņojums vai pētījums, kā šīs reformas ir ietekmējušas centros dzīvojošo cilvēku ikdienu un dzīvi kopumā.

Kā ieguvumu ministrijas eksperti sola darbinieku piesaistes iespējas, jo pašlaik to akūti trūkst. Apvienojot centrus, varēšot veidot speciālistu komandas. Tāpat veidošoties neliels ietaupījums, jo nevajadzēs maksāt algu viena centra direktoram (32 551 eiro). Šos līdzekļus plānots novirzīt klientu aprūpē nodarbināto motivācijai ‒ sociālajiem rehabilitētājiem, sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem.

Virkne pārkāpumu

“RŪJA”. Aprūpes centrā “Rūja” tiesībsarga biroja eksperti pārbaudīja, kā tiek ievērotas cilvēktiesības gan Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ, gan kopumā / Inga Paparde

Tikmēr Tiesībsarga biroja eksperti turpina pārbaudīt valsts aprūpes centros notiekošo, piemēram, centros dzīvojošajiem nodrošināto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, kā arī novērtēt, kādi ir vispārējie sadzīves apstākļi institūcijā pēc Covid-19 izplatības ierobežojumu ieviešanas. Šādā vizītē Tiesībsarga birojs kopā ar Latvijas Kustības par neatkarīgu dzīvi ekspertiem tikko kā viesojās vienā no centra “Vidzeme” filiālēm - “Rūjā” Jeru pagastā. Vizītes laikā tika konstatēti vairāki vispārējiem cilvēktiesību standartiem neatbilstoši apstākļi gan attiecībā uz klientu pārvietošanās ierobežošanu ‒ lai mazinātu Covid-19 izplatību, institūcijas klientiem ir kategoriski aizliegts atstāt institūcijas teritoriju, gan attiecībā uz klientiem nepieciešamās aprūpes un higiēnas nodrošināšanu. Viens no būtiskajiem secinājumiem skar nodarbību un brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkumu ‒ kopš Covid-19 laika nodarbības un aktivitātes klientiem vispār netiek organizētas. Plašāku ziņojumu tiesībsargs vēl gatavo.

Neatkarīgā jautā:

Kā divu valsts sociālās aprūpes centru apvienošana uzlabos šajos centros dzīvojošo klientu situāciju?

Labklājības ministrija atbild:

Apvienojot abu centru personāla resursus un sekmējot profesionālu speciālistu piesaisti pakalpojumu sniegšanā, būs iespējams efektīvāk nodrošināt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Rīkojums veicina Valsts pārvaldes reformu plāna īstenošanu, nodrošinot valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizāciju un institūciju ar līdzīgām funkcijām apvienošanu. Šādi būs iespējams ieviest vienveidīgu pieeju pakalpojumu sniegšanas organizācijā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī izveidot optimālāku centra institucionālo modeli, apvienojot iestādes, kas veic vienas un tās pašas funkcijas.

Centra reorganizācija neparedz samazināt sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti vai izmaiņas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūrā. Līdz ar to reorganizācijas rezultātā tiek plānots likvidēt tikai vienu direktora amata vietu, kas radīs finanšu ietaupījumu, kurš tiks novirzīts darbinieku motivācijai.