Neatkarīgā meklēs Artusa Kaimiņa krimināllietā pazaudēto Rudolfu Meroni

Lai noskaidrotu, kur no “Suņu būdas” priekšnieka un Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa krimināllietas pazudis Ventspils tranzītuzņēmumu pārvaldītājs Rudolfs Meroni, Neatkarīgā vērsusies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes ar lūgumu ļaut iepazīties ar pērnā gada sākumā izbeigto krimināllietu par nelikumīgu partijas finansēšanu.
SABIEDRISKAIS NOZĪMĪGUMS. Sabiedrībai svarīgi uzzināt, vai pret Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu krimināllieta par partiju nelikumīgu finansēšanu nav izbeigta tikai tāpēc, lai no nepatikšanām paglābtu daudzu miljonu aktīvu pārvaldītāju Rudolfu Meroni. Vienīgā iespēja, kā par to pārliecināties, ir izpētīt izbeigtās krimināllietās materiālus ©F64

Kriminālprocess par nelikumīgu pariju finansēšanu tika izbeigts nesaprotamu, no KNAB un Ģenerālprokuratūras puses publiski nepaskaidrotu iemeslu dēļ. Kā zināms, tagad A. Kaimiņš tiek turēts aizdomās par daudz vieglāku noziedzīgu nodarījumu - par grāmatvedības datu viltošanu. Tomēr arī šīs lietas šķetināšana uz priekšu nevirzās, jo Saeimas atbildīgā komisija rekordilgi - nu jau divarpus mēnešus - nespēj izlemt, vai A. Kaimiņš būtu izdodams kriminālvajāšanai par šo noziedzīgo nodarījumu.

Bet kriminālprocess tika uzsākts 2017. gadā par A. Kaimiņa vadītās partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, par starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un par partiju nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu. Tātad - pēc trim Krimināllikuma pantiem.

200 000 Artusam?

No KNAB preses pārstāves 2017. gada decembrī publiski teiktā secināms, ka kriminālprocess tika sākts vismaz pret trim personām - iespējamo nelikumīgā finansējuma devēju, starpnieku un nelikumīgā finansējuma saņēmēju. Tomēr publiski tika nosaukts tikai finansējuma saņēmējs - partijas KPV LV valdes loceklis, tobrīd Saeimas deputāts A. Kaimiņš.

Bet pirms tam plašsaziņas līdzekļos tika publicēts tobrīd jau bijušā partijas KPV LV valdes locekļa Ilmāra Poikāna 2017. gada 10. februāra iesniegums “Par Artusa Kaimiņa darbības izvērtēšanu un politiskās partijas KPV LV iespējamo nelikumīgo finansēšanu”.

Šajā I. Poikāna iesniegumā minēts, ka Saeimas deputātam A. Kaimiņam piederošā SIA “Suņu būda” saņēmusi vērā ņemamus līdzekļus tieši no R. Meroni kontrolētajām a/s “Ventbunkers” (pastarpināti caur SIA “Airtech”) un SIA “Media Support”.

Par to A. Kaimiņam uz reklāmas līgumu pamata esot bijis jāizvieto AS “Ventbunkers” reklāmas SIA “Suņu būda” piederošajā portālā. Iesnieguma autors I. Poikāns izpētījis, ka faktiski nekāda AS “Ventbunkers” reklāma izvietota nav, šādiem darījumiem nav nekādas ekonomiskās jēgas un pamatojuma, līdz ar to var izteikt pamatotas aizdomas, ka reklāmas līgumi bijuši tikai piesegs naudas saņemšanai, proti, tie ir bijuši fiktīvi.

Vēlāk noskaidrojās, ka A. Kaimiņa firmas saņemtie finanšu līdzekļi, kas tika pētīti šā kriminālprocesa ietvaros, bijuši ievērojami - gandrīz 200 000 eiro.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar lielu pārliecības pakāpi var izteikt ticamu pieņēmumu: kā nelikumīgā finansējuma devējam šajā kriminālprocesā vajadzēja figurēt Rudolfam Meroni - tolaik vēl Šveices advokātam un arestētās mantas glabātājam Rīgas apgabaltiesā iztiesājamā tā dēvētajā Lemberga lietā.

Savukārt kā starpniekam šajā kriminālprocesā vajadzēja figurēt kādam no R. Meroni kontrolēto uzņēmumu menedžeriem - tiem, kuri reāli slēdza augstāk minētos līgumus un veica naudas pārskaitījumus.

Piemēram, I. Poikāns savā iesniegumā raksta, ka faktiski fiktīvo reklāmas līgumu ar SIA “Suņu būda” slēdzis SIA “Airtech” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bunka - neapšaubāmi, viens no uzticamiem R. Meroni menedžeriem.

Meroni pārtop Tamužā&Zakatistovā?

2018. gada 20. jūnijā Latvijas sabiedrība pēkšņi uzzināja, ka iepriekš uzsāktajam kriminālprocesam pievienota jauna epizode, kurā nelikumīgajā partiju finansēšanā apsūdzētas jau pavisam citas personas - uzņēmējs Viesturs Tamužs un partijas KPV LV valdes loceklis Atis Zakatistovs.

Īslaicīgi tika aizturēti gan V. Tamužs (nelikumīgā finansējuma iespējamais devējs) ar A. Zakatistovu (nelikumīgā finansējuma iespējamais saņēmējs), gan Saeimas deputāts A. Kaimiņš (nelikumīgā finansējuma no R. Meroni iespējamais saņēmējs). Turklāt A. Kaimiņš tika aizturēts Saeimas zālē, kas ir pirmais šāds precedents Latvijas vēsturē.

Bet publiski nav zināms, vai vispār kādas procesuālās darbības tika veiktas pret iespējamo nelikumīgā finansējuma devēju R. Meroni un iespējamo starpnieku partijas nelikumīgajā finansēšanā.

KNAB 2017 gada 21. jūnija paziņojumā citā starpā teikts sekojošais: “Minētais kriminālprocess uzsākts 2017.gada 5.jūnijā par iespējamām pretlikumīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 288. 2 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, 288. 3 panta par starpniecību politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgā finansēšanā un 288. 4 panta pirmās daļas par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.”

Kā redzams no šā paziņojuma, šis nav kāds cits kriminālprocess pret A. Zakatistovu un V. Tamužu, bet gan tieši tas pats - par, iespējams, nelikumīgu partiju finansēšanu, starpniecību nelikumīgā partiju finansēšanā un partiju nelikumīgā finansējuma pieņemšanu.

Kāds sakars starp R. Meroni - A. Kaimiņa veiktajām darbībām un V. Tamuža - A. Zakatistova veiktajām darbībām, KNAB paziņojumā nav paskaidrots,

tomēr nepārprotami norādīts, ka jaunā kriminālprocesa epizode ir radusies no materiāliem, kas iegūti sākotnējā kriminālprocesa laikā. “Pirmstiesas izmeklēšanas laikā, veicot kriminālprocesuālās darbības, KNAB ieguva materiālus, kas satur ziņas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, kuru rezultātā politiskā organizācija saņēma nelikumīgu finansējumu,” teikts KNAB paziņojumā.

“Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedriski nozīmīgi ir uzzināt - kā KNAB, pētot R. Meroni un A. Kaimiņa salīdzinoši vērienīgos darījumus (~200 000 eiro), varēja iegūt materiālus par V. Tamuža - A. Zakatistova darījumiem (~26 000 eiro)?” teikts Neatkarīgās iesniegumā KNAB.

Nopietns kriminālprocess izčākstēja, palika sadomātas atliekas

Bet pērnā gada februārī sabiedrība uzzināja, ka iepriekš kriminālprocesu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā KNAB izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr KNAB apliecināja, ka vienai personai konkrētajā kriminālprocesā 29. janvārī pieņemts lēmums piemērot aizdomās turētā statusu pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu. Tas darīts, jo izmeklēšanas laikā iegūti papildu pierādījumi un mainījušies noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi.

Šī persona, protams, bija deputāts A. Kaimiņš. Bet KNAB arī uzsvēra: “Vienlaikus birojs pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ daļā pret minēto personu par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.”

Bet 2020. gada oktobrī kļuva zināms, ka prokuratūra izbeigusi lietu par nelikumīgu partijas finansēšanu arī pret A. Zakatistovu un V. Tamužu, izdalot jaunu lietu par krāpšanu. Tika paziņots, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns tiesai nodevis krimināllietu divu personu apsūdzībā par 26 620 izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt 2420 eiro no SIA “Eco Baltia grupa”.

Sabiedrībai jāuzzina patiesība

Tā kā kriminālprocess tika uzsākts par iespējamo nelikumīgo partiju finansēšanu, kurā vainota viena no šobrīd lielākajām Saeimā pārstāvētajām valdošajām partijām, kā arī pirms lietas izbeigšanas aizdomās turēti bija pat divi Saeimas deputāti, viens no kuriem bija arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, lietai neapšaubāmi ir liela sabiedriskā nozīme.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Neatkarīgā lūdz KNAB priekšniekam J. Straumem ļaut iepazīties ar šeit aprakstītās izbeigtās lietas materiāliem.

Neatkarīgajās lasītājiem ir svarīgi pārliecināties, vai tiešām var uzticēties, ka Latvijas politiskās partijas ievēro “politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību demokrātijas sistēmai” (citāts no KNAB mājaslapas).

Ja tiks ļauts žurnālistiem iepazīties ar šīs lietas materiāliem, sabiedrībā stiprināsies pārliecība, ka KNAB tiešām modri seko minētajiem demokrātijas pašsaprotamajiem pamatprincipiem, nepieļaujot nekādas atkāpes kādām “izredzētām” partijām vai varbūt tikai kādiem atsevišķiem valdošās koalīcijas balsotājiem.

Būtiski ir arī pārliecināties, vai nevarētu būt tā, ka Ģenerālprokuratūras prokurori kriminālprocesuālās darbības - krimināllietu uzsākšanu/izbeigšanu daļā, apvienošanu/sadalīšanu - speciāli veic, lai slēptu kādus sabiedriski nozīmīgus faktus par politiskajiem procesiem valstī, vai, kas vēl bīstamāk, slēptu faktus par amatpersonu noziedzīgām darbībām.