Mediķu algas: ar vienu roku dod, ar otru ņem?
Veselības aprūpes tarifu jautājums ir sāpīga tēma veselības nozarei, un jau pagājušajā gadā Veselības ministrija nenoliedza, ka deficīts šo tarifu palielināšanai ir vismaz 33 miljoni eiro.
Valsts noteiktie tarifi pārāk zemi
Jau vairākus gadus tiek apspriests jautājums par veselības aprūpes tarifiem, proti, cik valsts ir gatava maksāt ārstniecības iestādēm un mediķiem par valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Lielākoties valsts diktētie tarifi neatbilst veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksai, un ārstniecības iestādēm nauda ir jāmēģina nopelnīt ar maksas pakalpojumiem. Vienkāršoti izsakoties, vēlies sniegt valsts finansētu pakalpojumu, meklē veidus, kur piepelnīties. 2019. un 2020. gadā tarifus dažādās jomās rēķināja profesionāļu darba grupas, taču pēc tam šie tarifi tāpat netika apstiprināti un “piepildīti” ar finansējumu.
Tagad lielākā daļa Latvijas mediķu un slimnīcu organizāciju - Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Lielo slimnīcu - vēstulē Saeimai un valdībai aicina nekavējoties pārskatīt spēkā esošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, pretējā gadījumā piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai šogad palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem, kā tas mediķiem ir apsolīts.
Ārstniecības iestādes ķīlnieku lomā
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece stāsta, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju kaut nedaudz palielināt atalgojumu Latvijas veselības aprūpē strādājošajiem, daļēji izlīdzinot gadu desmitiem ilgušo netaisnību, tomēr tas konceptuāli nerisina katastrofālo finansējuma deficītu šajā valstij un sabiedrībai nozīmīgajā tautsaimniecības nozarē.
Vēstulē valsts amatpersonām norāda: lai Latvijas veselības aprūpe būtu mūsdienīga un atbilstu pacientu vajadzībām, ir steigšus jāpārskata esošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Nepieciešams paredzēt lielāku valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ne tikai segtu visas pakalpojuma izmaksas, ļautu plānveidīgi attīstīt infrastruktūru, bet arī būtiski palielinātu jau esošo pakalpojumu pieejamību un sniegtu iespēju piedāvāt jaunus, mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un medikamentus.
“Ārstniecības iestādes ir spiestas paplašināt maksas pakalpojumu apjomu un cenas, lai tādējādi tiktu nosegta arī valsts apmaksāto pakalpojumu pašizmaksa,”
situāciju skaidro Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone. Turklāt ārstniecības iestādes vadītājs jau ilglaicīgi atrodas ķīlnieka lomā, jo no šiem zemajiem tarifiem jāspēj segt arī materiālu iegādes un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas katru gadu pieaug.
Vai mediķus atkal piemānīs?
Ja nenotiks tarifu pārskatīšana, tad veselības aprūpē strādājošo atalgojuma pielikums arī 2021. gadā nebūs apsolītajā līmenī, jo būs jānodrošina samaksa par personāla aizvietošanu, slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kas pieaugs, pateicoties Covid-19 piemaksām un virsstundām, prognozē mediķu profesionālās organizācijas. Tā kā mediķu darba samaksas pieaugums ir ieplānots ar šo tarifu starpniecību, proti, mediķu algu palielinājumam paredzētā nauda ir ierēķināta tarifos, ko slimnīcas saņem no valsts budžeta par valsts finansētu veselības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, varētu izveidoties situācija, ka 2021. gadā tarifu pieaugums nedos iespēju palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par plānotajiem 25 procentiem. “Šajā kritiskajā situācijā vissvarīgākais būtu veidot vienotu un ilgtermiņa pieeju veselības aprūpei un tās finansējumam, lai nodrošinātu esošo nozares cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti nākotnē,” uzsver Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības vadītāja.
Deficītu deficīts neglābs
Pēc Veselības ministrijas datiem, 2021. gadā darba samaksas pieaugums ārstniecības personām ieplānots vidēji par 25,39 procentiem attiecībā pret 2020. gadu. Piemēram, ārstiem darba samaksu plānots palielināt no 1485 uz 1862 eiro, bet māsām no 891 uz 1117 eiro.
Jau pagājušajā gadā, plānojot 2021. gada veselības nozares budžetu, Veselības ministrija norādīja, ka deficīts veselības nozarē jau 2020. gadā bija 33 miljoni eiro, lai palielinātu pārrēķinātos veselības aprūpes tarifus, savukārt otra deficīta daļa - 11 miljoni eiro - inovatīvajiem medikamentiem, tajā skaitā onkoloģijā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
