FID emocijas ir pārspīlētas

Valsts galveno finanšu izlūci Ilzi Znotiņu nokaitinājis likumdošanas lēnais process un jo īpaši Saeimas deputāts Gatis Eglītis, kas atļaujas iesniegt dažādus priekšlikumus. Tomēr grozījumu izskatīšana netīrās naudas apkarošanas likumā turpina savu līdzšinējo gaitu. Tā netiks nedz sasteigta, nedz arī Eglītim mute ciet aiztaisīta. Atbildīgās komisijas vadītājs Juris Rancāns uzskata, ka FID kurina nevajadzīgas emocijas.
13.04.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Grozījumi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” jāveic, lai pielāgotu to starptautisko aizdevēju auditoru FATF prasībām. Cerot, ka likumprojektu cauri Saeimai izdosies izdzīt steidzamības kārtā, par atbildīgo komisiju tika noteikta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tā pamatā strādā ar noziedzības jautājumiem, nevis finanšu lietām. Un konkrētie grozījumi likumā nav tik daudz saistīti ar cīņu pret teroristiem vai kādiem aizjūras naudas atmazgātājiem, bet to, kā turpmāk varēs funkcionēt uzņēmējdarbības sistēma Latvijā un kā bankas to drīkstēs apkalpot. Tāpēc ir ļoti lietderīgi, ka Aizsardzības komisijai talkā ir nācis deputāts Gatis Eglītis, kurš Saeimā vada Finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, un ir viens no retajiem, kurš spēj analizēt Finanšu ministrijas un FID atnestos priekšlikumus. Ja nepieciešams, tos izbrāķēt un vietā arī iesniegt pats savējos.

Par ko sadusmojās Znotiņa

Aizsardzības komisijas vadītājs Juris Rancāns kā uzskatāmu piemēru min pārspīlētās reputācijas prasības, kas bija iekļautas sākotnējā likumprojekta versijā. Ja uzraugošo dienestu ieskatā darījuma dalībnieka vai viņa partnera reputācija nav kristāltīra, kāds papīrs nav kārtībā vai jaunībā bulciņa veikalā nozagta un tas nāk gaismā, par to bija paredzēts atsavināt uzņēmuma kapitāldaļas. Tas būtu pilnīgs absurds - nacionalizācija komunistu garā. Taču Saeimas komisija šo Finanšu ministrijas, FID un valdības izstrādāto brāķi novērsa.

Lai aizsargātu uzņēmējus no uzraugošo dienestu patvaļas un pārspīlējumiem, Eglītis arī rosināja ierobežot maksimālo laiku, uz kādu FID tiesīgs iesaldēt kontos esošo naudu. Tieši par to Ilze Znotiņa ļoti sadusmojās, rakstīja vēstuli deputātiem, kritizējot Eglīša priekšlikumus, valsts televīzijai arī pažēlojās. Beigās viss tāpat ir nokārtojies. Uz komisiju viņa atnāca ar prezentāciju, parādīja laika grafikus un paskaidroja, kādēļ piecās dienās dienests neko nevar pagūt pārbaudīt. Deputāti saprata, un priekšlikumu atsauca. “Bet tā nav nekāda ļaunprātīga interešu lobēšana. Es saprotu Znotiņu, viņa visu skatās tikai no sava kantora interešu viedokļa - viņai premjers pieprasa atbilstību FATF rekomendācijām. Bet tās emocijas ir pārspīlētas. Ja es tev nepiekrītu, tas taču nenozīmē, ka esmu tavs ienaidnieks!” Tā situāciju komentē atbildīgās komisijas vadītājs Juris Rancāns.

Kas kuram prioritāte

Kas attiecas uz jaunā regulējuma mērķiem, tie no tautsaimniecības interešu viedokļa ir zināmā opozīcijā uzraudzības dienestu vēlmēm. Nav normāla situācija, ja, piemēram, IT uzņēmums, kas sadarbojas ar klientu Apvienotajos Arābu Emirātos, automātiski tiek ielikts aizdomīgo sarakstos, bet bankai, kas apkalpo darījumu, draud sods līdz pat miljonam. Šobrīd banku riska apetīte ir tuva nullei. Tām izdevīgāk ir pat pie vismazākā riska klientam pateikt - nē. Uzņēmējiem tas rada apgrūtinājumu, un tā ir tā aplamība, kas likumā jālabo, skaidro komisijas vadītājs. Šodien plānota pēdējā komisijas sēde pirms likumprojekta trešā lasījuma. Vairāki tehniski jautājumi, daži uz beigām atliktie. Teorētiski likumu varētu pieņemt vēl līdz vasaras sesijas noslēgumam, taču tas lielā mērā atkarīgs no koalīcijas spējas vienoties par prioritātēm. Šobrīd Saeimas darba kārtība esot pārslogota, jo katra partija uzskata, ka tieši tās virzītie jautājumi ir vissvarīgākie politiskajā dienaskārtībā.

Taču nekāds finanšu pasaules gals neiestājās nedz pēc tam, kad steidzamība šim konkrētajam likumprojektam tika atcelta, un neiestāsies arī, ja juristiem būs iespēja visus iebalsotos priekšlikumus kvalitatīvi apstrādāt pirms sūtīšanas uz galīgo lasījumu.

Nu jau soda nebrīdinot

Iespēja sodīt uzņēmējus par neiesniegtām atskaitēm vai kļūdaini noformētiem darījumiem uzraudzības dienestiem ir arī tagad. Uzņēmums “Lursoft” izpētījis Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto praksi. Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un Sankciju likuma prasību neievērošanu līdz šim sodītas 646 personas. Lielākajai daļai pārkāpēju piemēroti naudas sodi. To apmēri svārstās no 50 eiro līdz pat 10 tūkstošiem eiro. VID publiskotā informācija liecina, ka 2017. gadā sods par šo likumu pārkāpumiem piemērots tikai vienam uzņēmumam, jo tas nav iesniedzis VID ziņojumu par darbības veidu, kā arī nav atbildējis uz iestādes pieprasījumu sniegt informāciju. Turpmākajos gados sodīto komersantu skaits palielinājies.

Jau 2018. gadā sodu saņēmušas 29 juridiskās personas, savukārt 2019. gadā un 2020. gadā sodīto personu skaits pietuvojies 300. “Lursoft”, izpētījis, ka pērn gada laikā sodītas 295 personas. Savukārt šogad līdz 24. martam sodu par konstatētajiem pārkāpumiem saņēmušas 30 personas.

Kā uzsvērts “Lursoft” apskatā, “atšķirībā no 2018. un 2019. gada, kad atsevišķos gadījumos pārkāpējiem izteikts brīdinājums, gan šogad, gan arī pērn visu konstatēto pārkāpumu gadījumā piemērotas soda naudas. Teju trešdaļā gadījumu soda naudas apmērs bijis robežās līdz 500 eiro, savukārt vairāk nekā pusē (54%) gadījumu, soda apmērs bijis no 500 līdz 2000 eiro.” Kopējais VID piemēroto sodu apmērs uzņēmumiem par AML prasību nepildīšanu pārsniedz 750 tūkstošus eiro.

Tātad tagad princips - konsultē vispirms - ir atcelts. Jaunais princips uzņēmēju uzraudzībā ir - sodi vispirms un vari nekonsultēt.

Sodītajiem uzņēmumiem visbiežāk ir konstatēti šādi pārkāpumi:

Ir nepilnīgi izstrādāta NILLTPFN iekšējās kontroles sistēma;

Nav veikts visu klientu NILLTPFN risku novērtējums;

Nevar uzrādīt klientu izpētes dokumentus;

Nav dokumentēts NILLTPFN un sankciju risku novērtējums;

Nav noskaidroti klientu patiesie labuma guvēji un to piederība politiski nozīmīgas personas statusam;

Nav ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;

Nav veikta klientu darījumu uzraudzība;

Nav iecelta par likuma prasību atbildīgā persona.

Dati: Lursoft