Slavenais FinCEN ziņojums satur viltus ziņas

Latvijas banku sektora reputācija lēnām tiek atjaunota un ne tik daudz slavenā “kapitālā remonta” dēļ. Pamazām apstiprinās, ka stratēģiskais partneris 2018. gadā izplatījis nepārbaudītas un izdomātas ziņas par bankas “ABLV Bank” iesaisti miljardiem vērtā korupcijā un Ziemeļkorejas ieroču programmas finansēšanā.
15.04.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Tas, ka Latvija nav bijusi saistīta ar starptautisko terorismu, tika konstatēts jau 2019. gada Nacionālā terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojumā - aizdomas par Latvijas iesaisti Ziemeļkorejas terorisma finansēšanā nav apstiprinājušās. Tagad nav apstiprinājusies arī otra sabiedroto izplatītā viltus ziņa - par vairākiem miljardiem (!) dolāru, ko banka “ABLV Bank” it kā ieguldījusi politiķu kukuļošanā.

Šī banka bija lielākā, kas pieder pašmāju baņķieriem, tomēr ne jau tik bagāta, lai korupciju pat teorētiski finansētu ar miljardiem daudzskaitlī. 2018. gada martā, kad brīvprātīgi piespiedu kārtā bankai nācās pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, bankas aktīvu apjoms bija 2,44 miljardi eiro, noguldījumu apjoms bija 1,63 miljardi eiro, bet kredītportfelis - 897,6 miljoni eiro. Savukārt bankas peļņa 2018. gada 1. ceturksnī bija 2,5 miljoni eiro. Tā liecina bankas vadības ziņojums. Naudas bankai bija un joprojām ir daudz, bet ne jau tik, lai kukuļos par kaut ko vārdā nenosauktu maksātu miljardus (daudzskaitlī) dolāru.

Ne Ziemeļkorejas, ne kukuļu

Publisko telpu satricinot tik smagām apsūdzībām, tai skaitā par amatpersonu kukuļošanu Latvijai vēl nebijušā mērogā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ķērās pie faktu pārbaudes un ierosināja kriminālprocesu. Turklāt tas tika darīts pēc pašas bankas lūguma, jo smagi cieta kredītiestādes reputācija. Ja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītajā paziņojumā minētie fakti atbilstu patiesībai, ar bankas slēgšanu taču būtu par maz. Gan kukuļdevēji, gan kukuļņēmēji būtu jāliek cietumā. Taču nule atklājies, ka arī šīm apsūdzībām, tāpat kā attiecībā uz Ziemeļkorejas kodolterorisma finansēšanu, nav pamata. Triju gadu laikā ASV valdība nav spējusi sniegt saviem apgalvojumiem pierādījumus. Varbūt nav gribējusi. Bet lietas būtību tas nemaina - KNAB nav atradis un nav saņēmis pierādījumus apgalvojumiem par noziedzīgu rīcību no bankas puses. Kriminālprocess tiek izbeigts. Tātad varam secināt, ka Latvijas finanšu sektora kapitālo remontu izraisījušais FinCEN ziņojums nepārprotami satur viltus ziņas.

KNAB izbeidz kriminālprocesu

Lūk, ko par kriminālprocesa izbeigšanas iemesliem paskaidro KNAB:

“Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informē, ka 2021. gada 26. martā konkrētajā kriminālprocesā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318. panta pirmās daļas 6. punktu, 392. panta otro daļu, 392.1 pantu un 401. panta pirmās daļas 3. punktu, proti, personas vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus. Kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona.”

No KNAB atsūtītā skaidrojuma būtu grūti saprast pat to, par kādu kriminālprocesu runa, un arī - kas tā par “vienu iesaistītu valsts amatpersonu”, ja vien caur Nacionālo ziņu aģentūru netiktu noplūdināta kontekstam iztrūkstošā informācija: “Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav atradis pierādījumus “ABLV Bank” vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija “FinCEN””, noskaidroja aģentūra LETA. Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī “ABLV Bank” vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.”

KNAB pieņemtais lēmums par procesa izbeigšanu gan nav vēl stājies spēkā. Kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu desmit darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas pārsūdzēt. Aprīlis jau pusē, taču pa vidu bija Lieldienu brīvdienas un teorētiski sūdzību var arī pa pastu atsūtīt. Ja nu banka vai Rimšēvičs vēlas kriminālprocesa turpināšanu.

Vismaz atvainoties varētu

Ja pārsūdzība nenotiks un KNAB nolēmums stāsies likumiskā spēkā, tad jaunnedēļ Latvijas valstij jau vajadzētu sākt gaidīt svinīgu atvainošanos no ASV valdības par viltus ziņu izplatīšanu, kas rezultējusies ar Latvijas finanšu sektora sabrukumu. Ir vērts atgādināt, ka Latvijas banku nozare bija spiesta faktiski pilnībā atteikties no trešo valstu klientu apkalpošanas, kas iepriekš bija ar valdību lēmumiem sekmēta prioritāte. Un lielākā nacionālā komercbanka “ABLV Bank” tiek likvidēta. Tas jau ir neatgriezenisks process, un to izraisīja šis 2018. gada 13. februārī izplatītais dokuments: “FinCEN Names ABLV Bank of Latvia an Institution of Primary Money Laundering Concern and Proposes Section 311 Special Measure”.

Paziņojuma tulkojums latviešu valodā, savukārt, ir atrodams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā: “FinCEN ir konstatējis, ka Banka ir vadījusi naudas atmazgāšanas shēmas, kavējusi normatīvo aktu izpildi un veikusi ar Ziemeļkoreju saistītus darījumus”.

Neoficiālajā tulkojumā FKTK korupcijas miljardus pārtaisījusi par miljoniem, tomēr lietas būtību tas diži nemaina. Graujošas apsūdzības, bet vēl graujošāks ir fakts, ka šīs apsūdzības trīs gadu laikā nav apstiprinājušās. Ne korupcija, ne Ziemeļkorejas finansēšana, pagaidām arī ne baņķieru piedalīšanās globālās naudas atmazgāšanas shēmās. Kļūst acīmredzams, ka sabiedrotie par Latviju izplatījuši viltus ziņas.