Ārvalstu uzdevumā vāc ģimeņu sensitīvos datus

Vairākas Latvijas nevalstiskās organizācijas kādas ārvalstu institūcijas uzdevumā centušās vākt datus par Latvijas skolēnu seksuālo orientāciju, nesaskaņojot to ar viņu vecākiem un izglītības iestāžu vadību. Nav skaidrs, kādiem nolūkiem šo sensitīvo informāciju iecerēts izmantot, taču tās nokļūšana nepareizās rokās būtu bīstama. Šobrīd anketēšana Latvijā vecāku iebildumu dēļ ir apturēta, taču citās Eiropas valstīs turpinās.
27.04.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

„Piedalies starptautiskā projektā, kas cenšas noskaidrot vidusskolēnu pārdomas un tiešus vai netiešus pieredzes stāstus, saistītus ar seksuālo orientāciju un/vai dzimuma identitāti. Tava dalība šajā aptaujā ir ļoti svarīga un ļaus profesionāļiem labāk saprast, kā nodrošināt labklājību un labus mācību sasniegumus visiem vidusskolēniem. Lūdzu dalies ar šo aptauju savu draugu un paziņu lokā, lai tā sasniegtu pēc iespējas vairāk vidusskolēnu Latvijā.” Šādu uzaicinājumu martā izplatīja ar LGBT kopienu saistītās Latvijas organizācijas.

Bērni, neuzticieties vecākiem!

Acīmredzot jaunieši atsaucās un arī vecākiem par šo anketēšanu pastāstīja, jo anketās uzdoti privāti jautājumi arī par vecākiem Nr. 1 un Nr. 2. Prasīta tautība, materiālais stāvoklis, reliģiskā piederība. Un daudziem vecākiem tas nepavisam nepatika, tādēļ viņi ir vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām un par bērnu datu aizsardzību atbildīgajām institūcijām. Kāpēc kādam ārzemēs būtu jāzina Latvijas bērnu seksuālā orientācija, uzskati par dzimumpiederību un dzimuma iespējamo maiņu. Kāpēc jāzina precīza skola, kur anketas veicējs ir atrodams, un cik šajā skolā heteroseksuālu bērnu, un cik ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Un kāpēc bērnam jāuzdod jautājums - ar kuru no astoņiem (!) dzimumiem anketējamais sevi asociē. Kaut kādu nolūku dēļ anketā ietverts arī jautājums, vai anketējamais un kāds viņa ģimenes loceklis bijis kovida pozitīvs. Kā tieši šāda savākta informācija var veicināt “skolēnu mācību sasniegumus”? Pats trakākais, ka aptaujas veicēji anketas priekšvārdos īpaši piekodinājuši, ka bērniem nav jāprasa atļauja vecākiem piedalīties aptaujā, jo tas varot izraisīt “piespiedu iznākšanu no skapja” (outing) un veicināt “mutisku vai fizisku vardarbību”. Respektīvi - bērni neuzticieties saviem bezdzimuma vecākiem, uzticieties mums.

Datus sūta uz Beļģiju

LGBT kopienas vadošā organizācija “Mozaīka”, kas reklamē šo aptauju, atbildību par to neuzņemas. Kaut gan anketējamie ar jautājumiem par anketas saturu tomēr aicināti vērsties pie “Mozaīkas”. Organizācijas vadītājs Kaspars Zālītis paskaidro sekojošo:

“Projektu un pētījumu koordinē Ģentes universitāte. Šo pētījuma metodoloģiju ir izstrādājuši, izvērtējuši un to pārrauga jomas zinātnieki. Ģentes universitāte ir Eiropā atzīta zinātniska institūcija, un tā pētījumu datus uzglabā atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai. Par pētījuma saturu un rezultātu apstrādi pilnībā atbild Ģentes universitāte. “Mozaīka” Ģentes universitātes pētījumam sniegusi brīvprātīgu atbalstu, pārskatot aptaujas jautājumus, ievietojot informāciju sociālajos tīklos. “Mozaīkai” nav pieejami pētījuma dati, un tās rīcībā nonāks tikai pētījuma gala rezultāti.”

Tātad kaut kāda Beļģijā bāzēta ārvalstu institūcija ir pieprasījusi sagādāt īpaši sensitīvus datus, un grupa Latvijas organizāciju to dara, nesaskaņojot to ne ar bērnu vecākiem, ne ar Latvijas valsts institūcijām. Turklāt neuzņemoties nekādu atbildību par šo datu tālāku glabāšanu un lietojumu.

Vecāki vēršas pie iestādēm

Bažas par šādas informācijas prettiesisku ievākšanu paustas vecāku grupas atklātā vēstulē “Par publiskajā telpā izplatītām aptaujas anketām, kurās tiek ievākti nepilngadīgo personu dati”. Vēstule nosūtīta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Tiesībsargam, Valsts prezidentam Egilam Levitam, labklājības ministrei Ramonai Petravičai, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, Valsts izglītības satura centram. Tajā paskaidrots, kādas bīstamības izriet no īpaši sensitīvas informācijas ievākšanas un tālākas nodošanas ārvalstu rīcībā. Noslēgumā pausts aicinājums:

“Lūdzam Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju savas kompetences ietvaros novērst šīs aptaujas radīto iespējamo turpmāko kaitējumu un apdraudējumu bērniem, viņu ģimenēm un sabiedrībai kopumā! Pamatojoties uz Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem vecāku pienākumiem un tiesībām rūpēties par savu bērnu un viņa mantu, kā arī nodrošināt bērna tikumisko attīstību, lūdzam veikt nepieciešamās darbības, lai izvērtētu aptaujas organizatoru rīcību saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem un vispārējo ētiku.” Iesniegumu parakstījuši vairāki desmiti vecāku - kultūras un izglītības jomas darbinieki, juristi.

GDPR regulas pārkāpums

Atsevišķa vēstule nosūtīta arī Datu valsts inspekcijai, īpašu uzmanību pievēršot informētās piekrišanas formai anketas sākumā:

“Aptaujā tiek ievākta personiska informācija par aptaujas dalībniekiem, bet nav datu apstrādes līguma un apstiprinājuma, kas liek secināt, ka aptaujas veicēji atbildību par datu drošību neuzņemas, bet aptaujas dalībniekam ir jāapstiprina, ka viņš uzticas, ka visa informācija būs konfidenciāla un privāta. Nav drošības garantiju pret informācijas noplūdi, kā arī nav saprotami informācijas izmantošanas mērķi.” Iesniedzēji aicina Datu valsts inspekciju izvērtēt datu apstrādes likumību, jo Ģenerālās datu aizsardzības regulas (GDPR) 9. panta 1. daļa par Īpašu kategoriju personas datu apstrādi nosaka:

“Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.” Attiecībā uz šiem datiem gan ir piemērojami atsevišķi izņēmumi, taču tādā gadījumā tie būtu tiesiski korekti jāpamato un jānoformē, kas konkrētajā gadījumā nav darīts.

Viņu mērķis piekļūt bērniem

Vecāku vēstules uzraudzības iestādēm nav palikušas bez ievērības un nonākušas arī pašiecelto bērnu seksualitātes pētnieku rīcībā. Pēc tam, kad vēstuli saņēmusi “Mozaīka”, saite uz aptaujas latviešu valodas versiju kļuvusi neaktīva. Savukārt, ieejot pētījuma lapā pa tiešo, vienīgais neaktīvais valstu karodziņš ir Latvijai. Iespējams, citu valstu vecāki vēl nav attapušies, ka pētījuma priekšmets “kā nodrošināt labklājību un labus mācību sasniegumus visiem vidusskolēniem” patiesībā ir viltus aizbildinājums, lai piekļūtu sensitīviem datiem par bērnu seksualitāti, situāciju ģimenēs un attieksmi pret LGBT ideoloģiju. Visticamāk, ar šo datu palīdzību LGBT ideologi mēģinās aktīvāk piekļūt nepilngadīgajiem, kad viņi atrodas ārpus vecāku redzesloka. Tas ir nepieļaujami un bīstami. Tas arī secināts vecāku atklātajā vēstulē:

“Vērtējot aptaujā ietvertos jautājumus un piedāvātos atbilžu variantus, ir noprotams, ka aptaujas mērķis ir nevis vispārīgi izzināt kādu problēmu un tās risināšanas veidus, bet aptaujas aizsegā popularizēt LGBT ideoloģiskos uzskatus un piesaistīt jauniešus LGBT organizāciju darbībai.”