Deputāti ārkārtas situācijas laikā degvielā nobraukā 46 tūkstošus eiro

Pirmā attālinātā parlamenta sēde, izmantojot e-Saeimas rīku, notika pērn 26. maijā, un Saeima kļuva par vienu no pirmajiem parlamentiem pasaulē, kas bija gatavs strādāt attālinātā režīmā. Tostarp attālināti noritējusi arī vēsturē garākā parlamenta sēde pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kurā Saeima izskatīja 2021. gada valsts budžeta projektu, un tā ilga 57 stundas un 41 minūti. Arī šobrīd, lai novērstu Covid-19 izplatību, Saeimas sēdes tiek noturētas attālināti. Saeimas darbs joprojām ir atklāts sabiedrībai, un attālināto sēžu norisei ikviens interesents var sekot līdzi tiešraidē Saeimas mājaslapā vai Facebook kontā, informē Saeimas preses dienests.

Saeimas sēžu attālinātās norises platforma e-Saeima pērn saņēma Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas gada balvu “Platīna pele 2020” kā veiksmīgākais e-paraksta integrācijas risinājums. E-Saeima nodrošina parlamenta sēdes svarīgākās procedūras - iespēju deputātiem debatēt un balsot par Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem. Abas šīs procedūras darbojas tiešsaistes režīmā reālajā laikā. Deputāti e-Saeimas videi var pieslēgties īpašā interneta vietnē un savu autentifikāciju veikt ar drošu identitātes apliecināšanas instrumentu - e-parakstu.

Par mājokļa īri 650 eiro, par degvielu - 500 eiro mēnesī

Saeimas deputāti attālinātām sēdēm var sekot līdzi no savām mājām. Viņiem nav jāmēro ceļš uz Saeimas namu Jēkaba ielā Rīgā. Arī tikties ar vēlētājiem klātbūtnē brīdī, kad valstī ir izsludināta prasība par obligātu attālinātu darbu, nebūtu īsti pareizi. Tomēr daļa deputātu šajā laikā devās deputāta darīšanās. Par to liecina deputātu pieprasītās kompensācijas par transporta izdevumiem, kas atsevišķiem deputātiem šajā laikā svārstījās starp 400 eiro un 500 eiro mēnesī.

Tāpat deputātiem tiek segti izdevumi par mājokļa īri. Visdārgāko mājokli šajā, ārkārtas situācijas laikā, īrēja deputāts Uldis Budrikis (JKP). Viņš kompensācijā par mājokļu īri 2020. gada novembrī un 2020. gada decembrī bija saņēmis 650 eiro par katru mēnesi. Šā gada janvārī kompensācijā par mājokļa īri viņam izmaksāti 500 eiro, martā - 450 eiro.

Martā lielākā kompensācija par mājokli un īri kopā izmaksāta Jānim Krišānam (S) - 880,90 eiro.

Kompensācijas šogad vēl dāsnākas

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas deputāti līdzās atalgojumam var saņemt arī kompensāciju par transportu un mājokļa izdevumiem, ja viņiem, realizējot savas pilnvaras, ir radušies šādi izdevumi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka šī kompensācija nedrīkst pārsniegt vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro un kam piemērots koeficients 1. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, tātad deputāti, kuri dzīvo vismaz 280 kilometru attālumā no Rīgas, šogad varēs saņemt 1076 eiro lielu kompensāciju par mājokļa īri un transportu. Deputātu dzīvesvietai atrodoties tuvāk Rīgai, kompensācijas apmērs samazinās. Piemēram, deputāti, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā, transporta un dzīvesvietas izdevumu kompensāciju šogad varēs saņemt 161 eiro apmērā, pērn Rīgā dzīvojošajam deputātam maksimālā kompensācija bija 151 eiro mēnesī.

Ar sabiedrisko transportu deputāti braukt negrib

Saeimā šobrīd ir iesniegta sabiedrības iniciatīvu platformas “Mana balss” iniciatīva, kas paredz Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāt ar sabiedriskā transporta biļešu kompensācijām.

Iniciatīvā norādīts, ka Saeimas deputātiem iespējams saņemt lielas transporta kompensācijas, kas deputātus nemotivē pārvietoties ekonomiski, videi un sabiedrībai draudzīgi. Vidēji mēnesī deputātiem transporta kompensācijās 2020. gada pirmajos 8 mēnešos izmaksāti 9968 eiro.

Iniciatīvu “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 17. februārī. Deputāti pauda viedokli, ka transporta kompensācijas Saeimas deputātiem ir nepieciešamas un nebūtu atceļamas, Taču, ja Saeima lemtu par tik radikālu soli, tad, pēc deputātu domām, šī jaunā kārtība varētu stāties spēkā vien nākamajā Saeimas sasaukumā. Kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē argumentēja Vitālijs Orlovs (S), sasaukuma vidū mainīt “spēles noteikumus” nebūtu korekti. 25. februārī Saeimas sēdē deputātu vairākums nobalsoja par šīs iniciatīvas nodošanu tālākai izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai komisijai.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā