Politiķi nav vainīgi pie OIK. Kurš tad?
Obligātā iepirkuma komponentes galvenā problēma ir tā, ka iedzīvotāji ar visu līdzšinējo valdību lēmumiem ir piespiesti pirkt preci, kas viņiem nav nepieciešama. No 2008. līdz 2038. gadam subsīdijās OIK un tās blakusproduktu - elektrības un siltuma - ražotājiem plānots izmaksāt kopumā 3,2 miljardus eiro. Turklāt šai aprēķinā nav iekļauta nauda, kas aizsāka subsīdiju rūpalu jau deviņdesmitajos gados, kad par mazajiem hesiem un vēlāk arī vēja stacijām rūpēties sāka politiķis Indulis Emsis. Viņa viltīgo biznesa plānu ātri vien uzķēra arī citi politiķi, un visas turpmākās valdības ir dāļājušās obligāto iepirkumu komplektā ar subsīdijām pa labi pa kreisi visiem saviem biznesa draugiem. Turklāt maksāts tika pat par neuzceltām elektrostacijām, dīzeļģeneratora saražotu elektrību un gaisā izvēdinātu siltumu.
Vainīgi divi ierēdņi
Politiķi par pašu pieņemtajiem lēmumiem vainu nogrūž uz ierēdņiem, kas tikai pildīja viņu pavēles. Pret diviem Ekonomikas ministrijas darbiniekiem ir ierosināta krimināllieta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, un, kā ziņo Valsts policija, šomēnes lieta nosūtīta prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai: “Pirmstiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka laikā no 2012. līdz 2019. gadam divu Ekonomikas ministrijas amatpersonas pienākumu neizpildīšanas rezultātā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros tika negodprātīgi pārdota elektroenerģija un valstij nodarīti zaudējumi vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.” Protams, politiķi ir līdzatbildīgi pie kaitnieciskās OIK shēmas izgudrošanas, tās darbināšanas daudzu gadu garumā un nekā nedarīšanas, lai tādu shēmu novērstu. Gluži otrādi - viņi plāno izvērst tā dēvētās zaļās enerģijas ražošanu vēl lielākā apjomā. Izcirst mežus un būvēt jaunus vēja parkus, pret ko izmisīgi cīnās Kurzemes iedzīvotāji, pļavas atdot saules paneļu parkiem, un subsidēt kukurūzas un mēslu pūdētavas biogāzes ieguvei.
Pārkompensācija nav novērsta
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ skatīja jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likuma regulējuma, kas vērsts uz OIK kontrolēšanu, samazināšanu, izpildes rezultātiem”. Pie deputātiem uz attālinātu skaidrojumu ieradās Ekonomikas ministrijas un Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvniecība. Ziņoja par sasniegtajiem rezultātiem. No desmit Saeimas uzdevumiem OIK sistēmas pārveidei izpildīti ir septiņi. Svarīgākais - mehānisms pārkompensācijas novēršanai un OIK ražotāju peļņas ierobežošanai - joprojām nav tapis. Nozare cīnās pret, ministrija attiecīgi nevar pabeigt darbu pie Ministru kabineta noteikumiem. Un OIK šeptmaņi tikmēr joprojām turpina saņemt nepamatoti augstu atbalstu. Tostarp, kā to komisijas sēdē pastāstīja deputāts Ivars Zariņš, uzņēmēji bezjēdzīgi modernizē elektrostacijas, jo arī šie izdevumi tiek kompensēti no nodokļu maksātāju naudas. Notiek modernizēšana modernizēšanas pēc - caur saistītām firmām. Deputāts Zariņš pauda aizdomas, ka Ekonomikas ministrija apzināti vilcina OIK ierobežošanu OIK saņēmēju interesēs, ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns to kategoriski noliedza.
BVKB trūkst uzraudzītāju
Kā sokas ar OIK ražotāju uzraudzības pasākumiem, sēdē ziņoja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina. Sokas slikti, jo nevar atrast darbiniekus, kas gribētu strādāt ar OIK ražotņu uzraudzību. Alga maza - 1380 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet kvalifikācijai jābūt augstai, tai skaitā juridiskajai. Tomēr nav arī tā, ka uzraudzības pasākumi vispār netiktu veikti. Kopumā valsts atbalstu 2021. gadā saņem 293 elektrostacijas. BVKB izvērtējis 162 komersantu gada pārskatus. Izteicis 29 brīdinājumus. Klātienē veiktas 7 pārbaudes, 11 elektrostacijām atcēlis tiesības uz obligāto iepirkumu saistībā ar neatbilstošu elektrības uzskaiti stacijās, neatbilstošu kurināmā uzskaiti, nenomaksātām nodevām valstij un tādā garā. Birojs arī iesaistīts 13 tiesvedībās. Gan administratīvos, gan kriminālprocesos.
Biedē ar masveida atbalstu
Dona Kihota garā cīņa turpinās ar visdažādākajām vējdzirnavām, kas nekaunīgi lielos apjomos pumpē nodokļu maksātāju naudu, mēslu pūdētavām, vēja stacijām, mazajiem hesiem, kas kaitē upju ekosistēmām, gāzes koģenerācijas stacijām.
Kaut gan vārdos šai nekaunībai jau vairākus gadus no dažādām tribīnēm solīts pielikt punktu, patiesībā var prognozēt, ka notiks pretējais. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Tautsaimniecības komisijai apstiprināja, ka līdz 2050. gadam dabasgāzes izmantošana klimata aprūpes vārdā tiks pārtraukta un ir plāns to aizstāt ar vēja un saules enerģiju. Esot gaidāms “masveidīgs atbalsts atjaunojamās enerģijas jomas attīstībai”.
Sabiedrībai tās ir sliktas ziņas, jo līdz šim Latvijā nav uzcelts neviens vēja stabs un neviens mēslu reaktors, kas elektrību ražotu, tirgotu un pelnītu atbilstoši godīga enerģijas tirgus principiem. Latvijas izpildījumā vienīgie ieguvēji no tā dēvētās zaļās enerģijas ir OIK ražotāji un viņiem pietuvinātie politiķi. Sabiedrībai arī turpmāk nāksies maksāt par mākslīgi sadārdzinātu elektrību.
Zaļā gaisma zaļajiem projektiem nozīmēs arī to, ka valdība ierobežos iedzīvotāju un pašvaldību iespējas pretoties jauniem OIK projektiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
