Pie Latvijas robežas veidojas militārs sabiezējums

Kad no militārā lidlauka jebkurā pasaules punktā paceļas stratēģiskais bumbvedējs, visu pasaules armiju komandcentros iestājas paaugstinātas gatavības stāvoklis. Sabiedrotie pagājušajā mēnesī ar B-52 lidmašīnām uztaisīja vairākus kruīzus pa NATO valstu gaisa telpu, tostarp Ādažu poligonā demonstrācijas un treniņu nolūkos nometa kaujas aviācijas bumbas.
03.06.2021. Imants Vīksne
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Protams, tās nebija kodolbumbas, bet sprādzieni tāpat bija gana iespaidīgi un tika pamanīti Kremlī. Mācību bombardēšanai Ādažos sekoja vēl plašāka amerikāņu bumbvedēju rosīšanās vienlaikus daudzu valstu debesīs. “Atzīmējot ASV Veterānu piemiņas dienu, virs visām NATO valstīm Eiropā un Ziemeļamerikā pārlidojumus veica ASV stratēģiskie bumbvedēji B-52, demonstrējot NATO un ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā spējas un uzticamību,” tā ziņo militārais portāls “Sargs”.

Rietumu apgabalā jaunas vienības

Krievijas atbilde uz šādu spēka demonstrāciju, kurai komplektā nāk hroniski slikto attiecību saasinājums, bija nekavējoša. Pie rietumu robežas tiks vai jau tiek izvietotas jaunas karaspēka vienības, un šis fakts, vistiešākajā veidā attiecas arī uz Latviju. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis, ka ASV un NATO militārās aktivitātes rietumos no Krievijas pieprasa Maskavas atbildi:

“Mūsu Rietumu kolēģu darbības grauj pasaules drošības sistēmu un piespiež mūs veikt adekvātus pretpasākumus. Mēs pastāvīgi pilnveidojam karaspēka sastāvu.” Atsaucoties uz ministru, Krievijas mediji ziņo, ka Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni armijas formējumi ar 2000 militārās tehnikas vienībām bruņojumā. Kas tie būs - tanki, bruņumašīnas vai lielgabali - netiek precizēts. Esošajās Rietumu kara apgabala vienībās jau pašlaik ievērojami palielināta kaujas uzdevumu intensitāte. Baltijas jūras flotē - par 30%, bet kara apgabala aviācijas lidojumu intensitāte par 4%.

Tuvojas “Zapad 2021”

Krievijas mediji uzsver, ka Rietumu un Krievijas militārajā sāncensībā Krievija tikai reaģē uz Rietumu provokācijām, jo ir miermīlīga un visai pasaulei vēl tikai labu. Lūk, komentētāja citāts no ziņu aģentūras “Rossija segodņa”:

“Savā kopumā mērķtiecīgais ASV militārās aktivitātes pieaugums Baltijas reģionā, neviennozīmīgi vērtējamas amerikāņu stratēģisko bumbvedēju mācības 400 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 700 kilometru attālumā no Maskavas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aktīva piedalīšanās šāda veida pasākumos, ir iemesls Krievijas atbildes reakcijai.”

Kurš sāka pirmais un kurš kuru provocē, no Latvijas viedokļa ir otršķirīgs jautājums. Svarīgi ir tas, ka pie Latvijas robežas, kas ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, turpinās militārs sabiezējums, un labi, ka sabiedrotie fiziski atrodas šeit. Krievijas Rietumu kara apgabalā šajās dienās turpinās mobilizācijas mācības, kas ir sagatavošanās četrgades lielākajiem manevriem “Zapad 2021”. Krievijas bruņotie spēki tuvojas maksimālas kaujas gatavības stāvoklim. Tāpēc piesardzīgām šobrīd jābūt visām valstīm Krievijas un Baltkrievijas tuvumā, bet jo īpaši Ukrainai.

Risinājumi jāmeklē kopā

Tuvojoties 14. jūnija NATO sanāksmei, Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidentu padomnieki Viļņā nule pulcējušies uz apspriedi. Kā vēsta aģentūra LETA, parasti šādās apspriedēs piedalās triju Baltijas valstu un Polijas prezidenta padomnieki ārlietu un nacionālās drošības jautājumos, bet šoreiz uzaicināta arī Ukraina. Padomnieki pārrunājuši arī situāciju Ukrainā, Krievijas darbības un reakciju uz Baltkrievijas režīma varasiestāžu veikto aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnas nosēdināšanu Minskā. Pēc tam paziņojumu sabiedrībai izplatījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda:

“Baltijas valstis un Polija vienādi vērtē drošības vidi, ko nosaka Krievijas agresīvā un kaitnieciskā izturēšanās un retorika. Risinājumi, kā stiprināt mūsu valstu drošību un aizsardzību, mums jāmeklē kopā, un, protams, ciešā sadarbībā ar citām NATO valstīm, kuras palīdz stiprināt mūsu reģiona drošību, garantēt efektīvu savaldīšanu un aizsardzību.”

Dažādi neērti signāli

Attiecības ar Krieviju būs viens no centrālajiem tematiem gaidāmajā NATO galotņu sanāksmē Briselē. Pirmo reizi tajā piedalīsies arī ASV prezidents Džo Baidens. Divas dienas vēlāk, 16. jūnijā, Ženēvā viņam ir plānota tikšanās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Maz ticams, ka, diplomātu valodā izsakoties, šī tikšanās varētu būt produktīva, jo Krievija jau mēnesi pirms tikšanās sākusi sūtīt “neērtus signālus” Amerikai. Piemēram, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Putins tikšanās gaitā grasās aktualizēt jautājumu par 6. janvāra nekārtībām ASV Kapitolijā, un to rīkotāju vajāšanu. (Līdzīgi kā Krievijai tiek pārmests par opozicionāra Navaļnija pūdēšanu cietumā).

Savukārt karaspēka palielināšana Latvijas pierobežā, Baltijas jūrā un gaisa telpā jau pēc definīcijas ir spēcīgākajai NATO valstij ļoti “neērts signāls”.