Covid-19 Igaunijā: bez sejas maskām un cilvēku šķirošanas
Igaunijā un Latvijā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu rādītājs un vakcinēto skaits ir aptuveni vienāds, taču dzīve abās šajās valstīs rit pilnīgi atšķirīgi: Latvijā ar maskām un iedzīvotāju šķirošanu vakcinētajos un nevakcinētajos, Igaunijā - izturoties pret visiem vienādi, neierobežojot pircēju skaitu veikalos un bez maskām sabiedrisko vietu iekštelpās. Igaunijā prasība obligāti valkāt maksas tika atcelta 6. jūnijā, kad Covid-19 kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits bija samazinājies līdz 115 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju (maijā šis rādītājs bija sasniedzis 300). Sabiedriskās vietās, protams, joprojām ir redzams atgādinājums dezinficēt rokas un ievērot 2 metru distanci, taču tas ir arī viss, kas šobrīd Igaunijā iebraukušajiem tūristiem atgādina par Covid-19.
Kas jāievēro ceļotājiem?
Saskaņā ar Igaunijas Veselības departamenta datiem 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā vakar bija 39,73. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija savukārt liecina, ka saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs Latvijā svētdien bija 35,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
SPKC ik piektdienu publiskotajā valstu sarakstā gan Latvija, gan Igaunija šobrīd atrodas zaļajā sarakstā, tas ir starp zema riska Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Saskaņā ar šo sarakstu Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir 43, Igaunijā - 29 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. (ES dati atšķiras no katras valsts publiskotajiem datiem).
Līdz ar to šobrīd Igaunijā var iebraukt ikviens Latvijas iedzīvotājs (vakcinēts, nevakcinēts, Covid-19 pārslimojis vai neslimojis) bez testa un bez 10 dienu pašizolācijas. Vienīgi elektroniski ir jāaizpilda deklarācija. (To var izdarīt šeit https://iseteenindus.terviseamet.ee/).Tāpat kā pirms pandēmijas, ceļotājam, protams, ir līdzi jābūt derīgai pasei vai ID kartei. Manu Covid-19 sertifikātu neviens nepārbaudīja, ne izbraucot no Latvijas, ne iebraucot Igaunijā. “Visit Estonia” pārstāve Jana Kutšinskaja Neatkarīgajai apliecināja, ka, iebraucot Igaunijā, tiešām šobrīd netiek pārbaudīta šī sertifikāta esamība visiem tūristiem, bet tas nenozīmē, ka uz Igauniju var doties bez tā. Iespējama situācija, ka deklarāciju un sertifikāta esamība tiek pārbaudīta. Tāpēc šos dokumentus nav vēlams aizmirst mājās.
Sejas masku nēsāšana Igaunijā sabiedriskās vietās nav obligāta prasība, bet gan rekomendējošs ieteikums. Uzturoties šajā kaimiņvalstī piecas dienas, sejas masku redzēju tikai vienam cilvēkam.
Kopš 28. jūnija pasākumos telpās drīkst pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, zem klajas debess - 5000 cilvēki, kas paver iespējas rīkot pasākumus. Restorāni un kafejnīcas var strādāt bez laika ierobežojuma un cilvēku šķirošanas. Vienīgais, tāpat kā Latvijā, starp galdiņiem ir jāievēro 2 metru distance.
Iebraucot no Igaunijas Latvijā, ir jāizpilda CovidPass (https://www.covidpass.lv/). Vakcinētiem pret Covid-19 vai šo slimību izslimojušiem citu prasību vai ierobežojumu nav. Savukārt tiem, kas nav vakcinēti vai nav pārslimojuši Covid-19, pirms Latvijas robežas šķērsošanas ir jāveic Covid-19 tests. Tā cena Igaunijā ir aptuveni tāda pati kā Latvijā - apmēram 30-40 eiro atkarībā no laboratorijas.
Labākā vieta attālinātam darbam
Vērojot Igauniju ar tūrista acīm, izskatās, ka šajā valstī dzīve ir atgriezusies pirmspandēmijas laikā - kafejnīcās pusdieno cilvēki, notiek koncerti un pasākumi, karstuma nogurdinātie atpūšas apstādījumos un vakaros pat uzdejo. Taču Tallinas un Tartu iedzīvotājiem Covid-19, protams, joprojām ir spilgtā atmiņā. Kopš pagājušā pavasara darbiniekus mudina strādāt attālināti, un, lai gan Tallina ir atzīta par labāko attālināto darba vietu, cilvēki ir noilgojušies pēc klātienes tikšanās.
Uzņēmums “Big 7 Travel” Tallinu ierindojis kā labāko pilsētu attālinātam darbam. Viens no galvenajiem iemesliem - augstā digitalizācijas pakāpe. Pēc ekspertu vērtējuma, 99% no Tallinas sabiedriskajiem pakalpojumiem pieejami tiešsaistē visu diennakti.
Dzīve uz pauzes pavēra jaunas iespējas
Pagājušajā pavasarī un šajā pavasarī Covid-19 dēļ Igaunijā tika izsludināta ārkārtas situācija (tiesa, uz daudz īsāku laiku nekā Latvijā). Šajā pavasarī, tāpat kā Latvijā, uz laiku tika slēgtas kafejnīcas (ēdienu varēja iegādāties tikai līdzi ņemšanai), nestrādāja muzeji utt. Tas ir laiks, kuru otrreiz negribētu piedzīvot neviens Igaunijas tūrisma biznesā nodarbinātais. Tūrisms šogad salīdzinājumā ar laiku pirms krīzes Igaunijā esot samazinājies aptuveni 10 reizes. “Kādreiz Tallinas ostā ik dienas piestāja kruīza kuģi, atvedot tūristus no Zviedrijas, Krievijas, Spānijas, Vācijas utt., un ik dienas savā muzejā redzējām tūristus no šīm valstīm. Šobrīd tūristi priekšroku lielākoties dod ceļošanai uz kaimiņvalstīm, piemēram, no Latvijas un Somijas uz Igauniju un otrādi,” atzīst Igaunijas Brīvdabas muzejā strādājošie gidi. Viņi piekrīt, ka ceļošana starp kaimiņvalstīm šobrīd, kad joprojām pasaulē valda Covid-19, ir drošākais veids.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā valsts tūrisma nozarē strādājošajiem maksāja dīkstāves pabalstus laikā, kad bija jāaizver kafejnīcas, restorāni un muzeji. Neatkarīgās aptaujātie Tallinas un Tartu muzeju darbinieki atzina, ka tas ļāvis pārdzīvot grūtos laikus. Turklāt daļā gadījumu pabalsts bijis pat 100 procentu apmērā no algas. Igaunijas Jūras muzeja gide stāstīja, ka muzeja darbinieki bijuši priecīgi par iespēju saņemt pilnu algu arī laikā, kad muzejs bija slēgts. Taču tas nenozīmē, ka darbinieki dīkstāves laikā slaistījās. Igaunijas Jūras muzeja darbinieki šajā laikā strādāja pie fondu sakārtošanas. Igaunijas Jūras muzejam Tallinā ir divas mājvietas - Tallinas pilsētas aizsardzības mūru tornī “Resnā Margarēta” un Hidroplāna ostā, kurā atrodas slavenā Igaunijas zemūdene.
Okupācijas un brīvības muzejs “Vabamu” piespiedu dīkstāvi izmantoja, lai izveidotu audiogidu latviešu valodā. Tagad cauri visai muzeja ekspozīcijai tūristus no Latvijas izvadā e-Rihards. (Stāstus, kas skan katrā muzeja zālē, ierunājis latviešu aktieris Rihards Lepers.) “Vabamu” ir moderns muzejs, kurā izmantotas mūsdienu tehnoloģijas, kas muzeja ekspozīciju padara dzīvu un emocionālu.
Tallinā Covid-19 ārkārtas stāvokļa laikā aizvērās daudzas kafejnīcas, diemžēl ne visas jau ir atvērušās, un kādam varbūt krīze būs izrādījusies par pārāk smagu nastu. Taču ir daļa, kas šo dīkstāves laiku izmantoja, lai radītu ko jaunu. Tāds, piemēram, ir Tallinas centrā esošais restorāns “Rado”. Tas atvērās laikā, kad visas citas ēstuves bija aizvērtas. “Rado” izveidoja Rado un Trīnu, kuri paši par sevi saka, ka esot mazliet traki, jo nolēma atvērt savu restorānu laikā, kad citi aizvērās.
Kopš Trīnu strādāja bārā Jaunzēlandē, viņa sapņoja par savu restorānu. Rado nebūtu kārtīgs šefpavārs, ja viņam nebūtu tāds pats sapnis. Tagad, kad izdevība klauvēja pie durvīm, viņi zināja, ka otrreiz var nebūt tāda izdevība, tāpēc nolēma riskēt. Iepriekš viņi kopā bija strādājuši restorānā “Ribu” Tallinā.
Savukārt Tartu esošā kafejnīca “Spargel” dīkstāves laikā iekārtoja jaunu telpu, lai paplašinātu viesu uzņemšanas iespējas.
Cer nepiedzīvot trešo vilni
Igaunijā pilnīgi vakcinēti ir 33%, Latvijā - 31% iedzīvotāju. Atšķirībā no Latvijas amatpersonām, kas jau ir paziņojušas, ka līdz rudenim neizdosies vakcinēt 70% no valsts iedzīvotājiem, Igaunijas amatpersonas un pat iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Igaunijai tas izdosies. Igaunija, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku, ir pasūtījusi 5 229 362 vakcīnu devas, kas pietiks, lai vakcinētu 2 764 681 personu. Šobrīd Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir iespēja vakcinēties ikvienam, kas to vēlas (sākot no 12 gadu vecuma). Igaunijā pirmajiem tika dota iespēja vakcinēties Covid-19 visvairāk apdraudētajiem, bet no 17. maija - ikvienam.
Igaunijā vakcinācija rit savu gaitu un salīdzinoši mierīgi, lai gan arī šajā valstī ir vakcinācijas pretinieki. Taču šeit nav jūtama tik liela sabiedrības šķelšanās. Iespējams, tāpēc, ka vakcinētie un nevakcinētie netiek rīdīti viens pret otru.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
