Vēl viens skandāls iekšlietu resorā noslēdzas

Kontekstā ar svaigāko skandālu Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā un disciplinārlietu pret iestādes vadītāju par šaubīgiem IT jomas pasūtījumiem, der atgādināt vēl kādu līdz galam joprojām neatrisinātu problēmu, kas saistīta ar šo noslēpumaino iestādi. Iekšlietu resors joprojām lieto Krievijā izstrādātu IT risinājumu, kas hipotētiski nes sevī augstu ievainojamību.

23.07.2021. Imants Vīksne Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

©Neatkarīgā

Uzreiz jāpaskaidro, ka ministrija jau pāris gadus apzinās, ka Latvijai naidīgā valstī izstrādāts IT rīks dokumentu lietvedībai ir uzskatāms par potenciālu apdraudējumu un no tā jāatsakās. 2020. gada sākumā, ar Neatkarīgās starpniecību nākot šai informācijai gaismā, izraisījās liels skandāls. Aizsardzības ministrija un interneta drošības institūcija CERT nāca klajā ar publiskiem pārmetumiem ministrijai, tomēr uzreiz “ДоксВижн” programmatūra netika atslēgta, un, kā izrādās, pilnībā tas nav izdarīts joprojām. Atteikšanās no šī valsts drošībai bīstamā IT risinājuma notiek pakāpeniski, un, kā informē Iekšlietu ministrijā - process jau tuvojas noslēgumam. Šī gada aprīlī tika paziņots, ka Iekšlietu nozare ievieš mūsdienīgu un Latvijā izstrādātu dokumentu vadības sistēmu “Namejs”, savukārt “ДоксВижн” pārejas periodā līdz 2022. gada 2. ceturksnim vēl tiek lietota paralēli, bet pēc šī termiņa to no ārpasaules atslēgs pilnībā un lietos tikai un vienīgi kā dokumentu arhīvu, kam no ārpasaules piekļūt nav iespējams. Kāpēc tas ir svarīgi, Neatkarīgā jau skaidroja publikācijā “Iekšlietu ministrija pārkāpj digitālās drošības rekomendācijas”.

Drauds mūsdienu “čekas maisiem”

Programma “ДоксВижн” ir tehnoloģisks risinājums lietvedības un uzņēmējdarbības procesu organizēšanai - dokumentu apritei, arhivēšanai un saziņai. Eksistē arī citi lietvedības risinājumi, taču Iekšlietu ministrija kopš 2006. gada lietojusi tieši šo - Krievijas Federācijā, uzņēmumā “ДоксВижн” tapušo. Konkrētā programma ir izstrādāta Krievijas valdības iestāžu vajadzībām, un pastāv bīstamība, ka tajā iestrādāta iespēja piekļūt no ārpuses. Vienkārši runājot - spiegot. Un tādā gadījumā Latvijas valstij nozīmīga informācija, iespējams, ir pieejama svešai nedraudzīgai valstij.

Latvijā Iekšlietu resors ir vienīgais, kas izmanto programmu “ДоксВижн”.

Kā liecina iepirkumu datubāze, pēdējos atjauninājumus 2019. gadā - nākamajam triju gadu periodam - pasūtīja tieši Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Iestāde, ko tēlaini var salīdzināt ar mūsdienu čekas maisu glabātavu, jo tajā citastarp ir informācija par visu Latvijas iedzīvotāju sodāmībām, sadarbībām, sensitīvām ziņām un, protams, arī sabiedriski nozīmīgām personām.

“Nameja” ieviešana procesā

“ДоксВижн” atjauninājumi tomēr netika veikti, bet sistēmas ražotājiem tika liegta programmatūras apkalpošanai nepieciešamā piekļuve. Tā vismaz domā Latvijas pusē. Kamēr turpinās pāreja uz Latvijā izstrādāto lietvedības programmatūru “Namejs”, Iekšlietu ministrija pēc būtības turpina pārkāpt Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kopīgi izstrādātās rekomendācijas attiecībā uz informācijas tehnoloģiju iepirkumiem un lietojumu:

“Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai).” Krievijas IT risinājums Latvijas drošībai nav pieļaujams, un bija nepieciešami vairāki gadi, lai Iekšlietu ministrija un tās Informācijas centrs to atzītu.

Vai ripos pirmā galva

Jaunais skandāls Informācijas centrā ar “ДоксВижн” problemātiku nekādi nav saistīts. To Neatkarīgajai apliecina iekšlietu ministres padomniece Linda Curika. Disciplinārlieta pret Informācijas centra priekšnieci Līgu Lapiņu sākta par būtiskiem pārkāpumiem divās iepirkuma procedūrās: “Videokameru iegāde un uzstādīšana uz četriem gadiem” un “Drošu tehnoloģisko rīku un risinājumu izveide četriem gadiem”. Iepirkumā atklāta konkursa vietā tika izvēlēta sarunu procedūra, bet uzvarējusī firma “KB Open” ir saistīta ar ministrijas bijušo parlamentāro sekretāri Signi Boli. Nesen intervijā Neatkarīgajai iekšlietu ministre Marija Golubeva stāstīja, ka viņa amatā nav nākusi ar mērķi mainīt iestāžu vadītājus.