Jūrnieku izglītības autonomiju pieļauj tikai līdz 2023. gadam

Jaunās konservatīvās partijas biedri – ministri Tālis Linkaits un Anita Muižniece – ir radikāli pretējās domās par jūrniecības izglītības nākotni. Satiksmes ministrija iestājas par Latvijas Jūras akadēmijas autonomijas saglabāšanu, iekļaujot tajā arī Liepājas Jūrniecības koledžu. Izglītības un zinātnes ministre – akadēmiju un koledžu pārveidot par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti. Pa vidu ir jūrnieki, kas satraucas, vai politisku eksperimentu dēļ netiks kaitēts labi funkcionējošai nišas izglītības sistēmai, kas viņiem garantē stipru dokumentu darbam uz lielajiem kuģiem visās pasaules malās.

21.10.2021. Imants Vīksne Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

©F64/Dmitrijs Suļžics un IZM publicitātes foto

Latvijas Jūras akadēmija, kas gatavo jūras virsniekus, un Liepājas Jūrniecības koledža, kas gatavo ierindas jūrniekus, gadiem ilgi ir savstarpēji konfliktējušas. Jau deviņdesmito gadu sākumā abas izglītības iestādes bija plānots apvienot vienā autonomā institūcijā, bet rektoru kašķu dēļ tas neizdevās līdz pat šim brīdim. Taču tagad ir apdraudēta jūrniecības autonomijas izglītība kā tāda, tāpēc nozare rosinājusi izglītības iestādēm likt vecos kašķus pie malas un mobilizēties kopīgai cīņai par tādu izglītību, kāda vajadzīga visi nozarei. Neatkarīgā jau vēstīja, ka “Jūrnieki nepiekrīt akadēmijas reorganizācijai”.

Izglītības ministrija neiekāpjas

Virzot valdībā “Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam”, Satiksmes ministrija sastapusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas iebildēm. Runa ir par 1. pielikumā minēto rīcības virzienu “Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu”. Izglītības ministrija pieprasa koriģēt dokumentu, ierakstot, ka “autonomais jūrniecības izglītības tīkls saglabāsies līdz 2023. gadam”, un arī tikai ar nosacījumu, ka, pirmkārt, Latvijas Jūras akadēmijai tiek izstrādāts jauns funkcionēšanas modelis (Izglītības ministrijas izpildījumā) un, otrkārt - zinātnes un pētniecības potenciāla attīstīšana nozarē tiek balstīta uz konkurētspējīgām augstākās izglītības institūcijām. Šajā prasībā arī ir ietverta radikālā pretruna starp nozares reālajām vajadzībām un ministrijas priekšstatiem par šīm vajadzībām. Nozarei nepieciešams, lai augstskola kopā ar koledžu ražotu jūrniekus un pēc iespējas vairāk virsnieku. Izglītības ministrijai turpretim šķiet, ka ražot nepieciešams zinātni.

Te nav nekāda zinātne

Rīgas Tehniskā universitāte vienmēr ir gribējusi paplašināties, vienmēr ir gribējusi arī atgūt jūras izglītības nišu un Latvijas Jūras akadēmiju, kas vēsturiski no tās ir atdalījusies. Teju visās līdzšinējās valdībās ir skatīts jautājums par Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei, un visas no šī plāna ir atteikušās. Taču tiktāl kā šobrīd jūrniecības izglītības reorganizācijas ideja vēl nekad nav tikusi. Iespējams, tas atkarīgs no attiecīgo ministru kompetences vai informētības līmeņa. Arī kādreizējo izglītības ministru Kārļa Šadurska un Vjačeslava Dombrovska laikā jūras izglītības reorganizācija tika apskatīta kā iespēja, taču no tās atteicās. Kā skaidro Dombrovskis, 2014. gadā tika sākts augstskolu izvērtēšanas process un toreiz, saņemot plašāku informāciju par nozares specifiku, ministrija atteicās no Jūras akadēmijas pievienošanas RTU. Un arī tagad Dombrovskis savas domas jautājumā, vai šādā izpildījumā reorganizācija ir vajadzīga, nav mainījis: “Ja pēc pievienošanas RTU Latvijas Jūras akadēmijas diploms pazaudēs savu pievilcību darba tirgū, tad viennozīmīgi nē. Pirmajā vietā ir jūrnieku intereses. Un ar zinātni te vispār nav nekādas saistības. Jūrniecības izglītībai jābūt tādai, lai, saņemot šīs augstskolas diplomu, cilvēks būtu pieprasīts darba tirgū! Te nav nekāda zinātne.”

Pagaidām baltajā sarakstā

Otrs Neatkarīgās uzrunātais eksministrs Kārlis Šadurskis, iespējams, ir mazāk kategorisks, taču arī abos viņa ministrēšanas termiņos Jūras akadēmija RTU netika pievienota. “Katrs grib paturēt to savu karaļvalsti. Viegli arī tagad neies.” Viens jautājums, ko akadēmija arī bez visas reorganizācijas gan varētu pilnveidot, esot izglītības eksports: “Latvijas Jūras akadēmija neizmanto savu potenciālu. Jūrnieku izglītība pasaulē ir ļoti pieprasīta, un augstskola varētu pelnīt naudu ar to. Nezinu, kādēļ, bet viņi nav aktīvi ārzemju studentu piesaistē, un vismaz šajā aspektā RTU pieredze varētu palīdzēt.” Taču Šadurskis arī piekrīt, ka, vērtējot iespējamo reorganizāciju jūrniecības izglītībā, sertifikācijas lietas ir primāras. Jūrniekiem ir nepieciešami stipri papīri.

Šobrīd Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas un sertificēšanas sistēma atbilst kritērijiem, kas nodrošina Latvijas valsts atrašanos Starptautiskās jūras organizācijas IMO baltajā sarakstā. Tas ir viens no kritērijiem, lai starptautiski mūsu valsts un zem Latvijas karoga esošs kuģis atbilstu zema riska standartam, lai mūsu jūrnieki varētu strādāt uz lielajiem kuģiem jebkurā pasaules malā. Organizācijai ir arī pelēkais valstu saraksts.