Dāsni atalgotām augstskolu padomēm meklē kandidātus

Latvijas augstskolās drīzumā jāsāk strādāt jaunajai iekšējās pārvaldības institūcijai – augstskolas padomei. Atsevišķu augstskolu padomes locekļiem algā maksās no 2000 līdz 2500 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātās vakances šiem amatiem.
11.11.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Saeimas apstiprinātie grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Augstskolas padomes sastāvu veidos gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji - sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notiks saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, kas garantēs procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē būs arī viens valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem. Katrā valsts augstskolā būs sava padome 7 līdz 11 locekļu sastāvā.

Likumprojekts tostarp nosaka arī “politiskās atdzišanas” periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.

Saskaņā ar Augstskolu likumu padomes jāizveido līdz 30. novembrim.

Alga līdz 2596 eiro mēnesī

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka ir izsludināti konkursi uz Vidzemes augstskolas, Ventspils augstskolas, Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas padomju locekļu amatiem, algā solot no 939 eiro līdz 2082 eiro mēnesī. Rīgas Tehniskās universitātes padomes locekļa vakancei solīti 2596 eiro. Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei ir piecas šādas vakances katrai, bet pārējām augstskolām - katrai pa divām.

Mēneša atlīdzība tiek noteikta atbilstoši Augstskolu likuma 14.1. panta 16. daļai, tas ir, tā tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni - padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka pagarināts pieteikšanās termiņu Ministru kabineta (MK) virzītiem kandidātiem uz vietu valsts augstskolu padomēs.

Termiņš pagarināts, ņemot vērā nozares pārstāvju izteikto viedokli par nepieciešamību atvēlēt ilgāku laiku pirmreizējai augstskolu padomju izveidei nekā līdz šī gada 30.novembrim, kā tas šobrīd noteikts Augstskolu likumā.

Pieteikšanās termiņi tiek pagarināti sekojoši:

  • Līdz 23. novembrim (iepriekš 11. novembris) aicināti pieteikties kandidāti uz Latvijas Universitātes (piecas amata vietas) un Rīgas Tehniskās universitātes (piecas amata vietas) augstskolas padomēm.
  • Līdz 25. novembrim (iepriekš 13. novembris) aicināti pieteikties sabiedrības pārstāvji, kas kandidē uz vietu augstskolu padomēs Banku augstskolā (divas amata vietas) un Vidzemes Augstskolā (divas amata vietas).
  • Līdz 29. novembrim (iepriekš 17. novembris) aicināti pieteikties kandidāti Ventspils Augstskolas (divas amata vietas) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (divas amata vietas) augstskolas padomēm.

Tuvākajā laikā plānots izsludināt MK virzītu kandidātu pieteikšanos arī uz Liepājas Universitātes, Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas augstskolu padomēm.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi priekšlikumu grozīt šobrīd Augstskolu likumā paredzēto termiņu pirmreizējai valsts augstskolu padomju izveidei, pagarinot to līdz 2022. gada 31. janvārim. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšlikumu šodien atbalstījusi, nododot izskatīšanai Saeimai steidzamības kārtā.

Atalgojumos milzīga plaisa

Šo modeli jau vairākkārt kritizēja nozare, lūdzot pat Valsts prezidentam neizsludināt šī likuma grozījumus šādā redakcijā. Augstskolu likuma grozījumu procesā Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vairākkārt bija uzsvērusi, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekami atalgots, augstskolas bieži nevar atļauties uzņemties finansiālas saistības, piešķirot padomes locekļiem atalgojumu, kā arī apmaksājot padomes locekļu transporta, uzturēšanās, un dažos gadījumos, iespējams, arī tulkošanas izdevumus.

LIZDA vērš uzmanību, ka valsts augstskolu budžeta izdevumi, kas iekļauj arī akadēmiskā personāla atalgojumu, ir ļoti atšķirīgs - no nepilniem trim miljoniem eiro gadā līdz pat 88 miljoniem eiro gadā. Tādējādi atalgojums padomes locekļiem augstskolās arī būs ļoti atšķirīgs - dažos gadījumos veidojot 1,4% no akadēmiskā personāla darba samaksas līdz pat 19% no akadēmiskā personāla atalgojuma.

Beidzoties Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti padomju atalgojumam, augstskolām būs problemātiski no saviem līdzekļiem samaksāt padomes locekļiem algu. Provizoriskie aprēķini parāda, ka augstskolām būs jāatrod papildu finanšu līdzekļi (no 80 000 līdz pat 500 000 eiro gadā), lai nodrošinātu padomes locekļu atalgojumu.

LIZDA arī vairākkārt vērsa uzmanību uz faktu, ka augstskolu padomes locekļiem atalgojums tiek piesaistīts vidējam augstskolas akadēmiskā personāla atalgojumam, nevis saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kā tas ir citām valsts amatpersonām.

Uzziņai

Valsts augstskolas padomes pienākumi

* Apstiprināt augstskolas satversmi un tās grozījumus, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;

* apstiprināt augstskolas satversmi un tās grozījumus un virzīt tos apstiprināšanai satversmes sapulcē, ja augstskolā ir izveidota satversmes sapulce;

* apstiprināt augstskolas attīstības stratēģiju un pārraudzīt tās ieviešanas progresu;

* apstiprināt augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā arī gada pārskatus;

* pārraudzīt augstskolas un valsts sadarbības un finansēšanas līguma darbību;

* uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un darbības efektivitāti;

* apstiprināt politikas, kurās definēti augstskolas pārvaldības procesi un to darbības vispārīgie principi;

* pēc rektora priekšlikuma lemt par augstskolas struktūru; augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidāciju; augstskolas filiāļu un iestāžu dibināšanu un likvidēšanu; tās dalību komercsabiedrībās, nodibinājumos un biedrībās; personāla atlīdzības politiku; investīciju piesaisti; kredītsaistībām; nekustamā īpašuma attīstības plānu, auditora izraudzīšanu;

* apstiprināt rektora vēlēšanu nolikumu;

* virzīt vienu vai vairākus kandidātus ievēlēšanai rektora amatā satversmes sapulcē, ja augstskolas satversme paredz satversmes sapulces izveidošanu;

* ievēlēt amatā rektoru, ja augstskolas satversme neparedz satversmes sapulces izveidošanu;

* noteikt rektora darba pienākumus un atalgojumu, noslēgt ar rektoru darba līgumu un novērtēt rektora darbību;

* varēs rosināt rektora atcelšanu no amata, kā arī lemt par rektora atcelšanu no amata.

Avots: Augstskolu likums