Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likuma termiņu sola pārcelt par vienu gadu

No nākamā gada personām, kuras nav sociāli apdrošinātas veselībai, proti, neveic veselības iemaksas, būtu tiesības saņemt tikai veselības aprūpes minimumu. Tomēr, visticamāk, Saeima kārtējo reizi likumu grozīs un vēl par gadu attālinās valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
06.12.2021. Inga Paparde
 
LIKUMS. Saeima vēl šogad vēlas paspēt mainīt likumu, lai arī nākamajā gadā valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, ne tikai veselības iemaksu veicējiem ©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Liela daļa pašlaik pie varas esošo politisko spēku atbalsta visaptverošu veselības aprūpi, nenodalot nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, tādā veidā kādai iedzīvotāju grupai liedzot valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Tomēr pilnībā apturēt valsts obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu neviens vēl nav uzdrošinājies.

Nav panākta vienošanās: kam būs un kam nebūs pilnais veselības grozs

Veselības ministrijas Juridiskā departamenta speciāliste Ilze Šķiņķe pastāstīja, ka pašlaik Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz divus veselības aprūpes grozus - pilno un tā saucamo minimuma grozu. Tomēr šo divu grozu reāla ieviešana veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā ir atlikta - pašlaik līdz 2021. gada 31. decembrim. Veselības ministrijai ir dots uzdevums izstrādāt modeli, ka veselības pakalpojumu pilnajā grozā iekļautu visas personas, atsakoties no divu grozu sadalījuma. Ilze Šķiņķe norādīja, ka Veselības ministrija likumprojektu ir virzījusi saskaņošanai jau vasarā, bet ir saņemti iebildumi, nozare savstarpēji nav spējusi vienoties. No Ilzes Šķiņķes stāstītā var saprast, ka Veselības ministrija piedāvājusi tiesības uz pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu noteikt pēc dzīvesvietas deklarācijas principa. “Tomēr ir personas, kuras paliktu ārpus pilnā veselības aprūpes groza arī ar šādu nosacījumu, un, lai nepadarītu veselības aprūpes pakalpojumus nepieejamus kādai no iedzīvotāju grupām, ir nepieciešams pārejas periodu pagarināt, saglabājot esošo situāciju, proti, visiem nodrošinot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus,” sacīja I. Šķiņķe. Veselības ministrija tad nākamajā gadā turpinās darbu, lai izveidotu taisnīgu šo sistēmu visām pacientu kategorijām.

Politiķi nevēlas tracināt sabiedrību

Jāatgādina, ka vienu reizi Veselības aprūpes finansēšanas likuma norma par veselības aprūpes pakalpojumu pilno un minimālo grozu jau ir atlikta. Tagad Veselības ministrija lūdz Saeimu vēlreiz grozīt likumu un šo būtībā valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu aicina ieviest par gadu vēlāk. Uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides jautājumu - vai gada laikā Veselības ministrijai izdosies paveikt šo darbu un vienoties par kādu no modeļiem, Ilze Šķiņķe atbild: tā ir arī politiska izšķiršanās. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis atzina, ka vienošanās pašlaik panākta, jo ir daļa iedzīvotāju, kuri “izkristu” no pilnā veselības groza. “Par šiem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, ir jāvienojas, kā viņi piedalīsies veselības aprūpes sistēmas finansēšanā. Šajā gadā politiķi nevēlējās arī būtiski mainīt nodokļu sistēmu,” sacīja Ilmārs Dūrītis.

Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša pauda skepsi, ka nākamajā gadā Veselības ministrijai patiešām izdosies panākt vienošanos, ko un kā darīt ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma izmaiņām attiecībā uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jāpiebilst, ka politiķiem acīmredzot pašlaik šī likuma sakārtošana pašlaik nav prioritāte, un te ir divi scenāriji: vai nu jāatsakās no valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas, kas nozīmētu saglabāt veselības pakalpojumu piešķiršanā esošo sistēmu; vai jāievieš reāli valsts obligātā veselības apdrošināšana. Pašlaik šķiet, ka nevienam nav skaidrs pašos pamatos - ko darīt ar valsts veselības apdrošināšanu.

Veselības nodokli maksā jau vairākus gadus

Jāatgādina: lai arī valsts obligātā veselības apdrošināšana nav stājusies spēkā un no likuma viedokļa pacienti netiek dalīti tajos, kas maksā sociālās iemaksas, un tajos, kuri to nedara, tomēr realitātē visi strādājošie, kuri veic sociālās iemaksas, maksā arī tā saucamo veselības nodokli jeb iemaksas veselības apdrošināšanai viena procenta apmērā no darba algas. Šis nodoklis veido apmēram simt miljonus eiro papildu finansējumu veselības budžetam. Taču veselības nodokļa maksātāji nekādā veidā īpaši privileģēti veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā nav. Te arī politiskā izšķiršanās, kas nav panākta: vai valsts apmaksātu veselības aprūpi nodrošināt pilnīgi visiem, vai virzīties uz to, lai tā tiktu nodrošināta nodokļu maksātājiem un iedzīvotājiem tā sauktajās atbrīvotajās kategorijās, piemēram, bērni, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti.

Pagarinās uz gadu, nodokli jāturpina maksāt

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts noteikt, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros līdz 2023. gadam būs pieejami tāpat kā līdz šim - neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Iepriekš bija plānots, ka no nākamā gada personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai vai nepieder pie likumā minētajām personu grupām, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, proti, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar tādu slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību.

“Lai nepieļautu kopējā sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos, atbildīgajām nozarēm ir jāturpina darbs, panākot konceptuālu vienošanos par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas principiem,” atbalstu Veselības ministrijas lūgumam komentē Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Ar likumprojektu iecerēts līdz 2022. gada 1. oktobrim pagarināt termiņu Ministru kabinetam dotajam uzdevumam iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Likumprojektu lūgs atzīt par steidzamu un skatīt divos lasījumos.