Eiropā omikrona dēļ sāk ieviest ceļošanas ierobežojumus, Latvija pagaidām nogaida

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pieļāvuši jaunu ceļošanas ierobežojumu noteikšanu šajā ziemā, lai ierobežotu koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos. Omikrona paveda izplatīšanās dēļ vairākas valstis, piemēram, Īrija, Grieķija, Itālija, pat vakcinētiem ieceļotājiem prasa veikt Covid-19 testus. Francija vispār aizliegusi iebraukt tūristiem vai darījumu cilvēkiem no Lielbritānijas nebūtisku iemeslu dēļ.

Dānija šovasar bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kur pilnībā atcēla ierobežojumus, jo iedzīvotāju vidū bija sasniegta augsta vakcinācijas aptvere. Tagad arī Dānijas valdība paziņojusi par jauniem ierobežojumiem pēc tam, kad aizvadītajā ceturtdienā valstī tika reģistrēti 11 tūkstoši Covid-19 gadījumu, kas bija lielākais vienā dienā atklāto gadījumu skaits kopš pandēmijas sākuma. Dānija Covid-19 kāpjošās izplatības dēļ slēgs kinoteātrus, teātrus un koncertzāles, kā arī ierobežos restorānu darbības laiku. Restorāniem un naktsklubiem, kas līdz šim varēja strādāt līdz pusnaktij, turpmāk būs atļauts strādāt tikai līdz plkst. 23. Pēc plkst. 22 būs aizliegts pārdot alkoholu. Jaunie ierobežojumi vēl būs jāapstiprina parlamentam. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, skolēniem Ziemassvētku brīvdienas jau ir pagarinātas.

Par omikrona izplatīšanos ir noraizējušies arī Francijā. Premjerministrs Žans Kastekss paudis, ka tas būs dominējošais Covid-19 paveids Francijā no 2022. gada sākuma. “Ņemot vērā pandēmijas paātrināšanos un ar gada nogales svinībām saistītos riskus, varas iestādēm būtu jāievieš būtiski ierobežojumi,” uzsvēra Francijas zinātniskā komiteja. Pēc šī paziņojuma Parīzes pašvaldība pavēstīja, ka tai ar nožēlu jāatceļ visas Elizejas laukos 31. decembrī plānotās svinības. Nebūšot uguņošanas, ne arī dīdžeju uzstāšanās.

Kopš sestdienas Francija ir aizliegusi nebūtiskus ceļojumus uz Lielbritāniju, šādi cenšoties mazināt iespēju ievest Covid-19 vīrusa omikrona paveidu no Lielbritānijas. Tagad ir “nepieciešams būtisks iemesls, lai ceļotu no Lielbritānijas un uz to, gan nevakcinētajiem, gan vakcinētajiem. Cilvēki nevar ceļot tūrisma vai profesionālu iemeslu dēļ”, teikts valdības paziņojumā.

Ceļotājiem, kas atgriežas Francijā, ir jāuzrāda apliecinājums par 24 stundu laikā veikta Covid-19 testa negatīvu rezultātu. “Cilvēkiem, kas atgriežas Francijā, ir jāreģistrējas lietotnē un septiņas dienas jāpavada pašizolācijā pašu izraudzītā vietā, ko kontrolē drošības spēki, bet šis periods var tikt saīsināts līdz 48 stundām, ja negatīvais tests veikts Francijā,” skaidroja Francijas amatpersona.

Nīderlande saistībā ar bažām par Covid-19 omikrona paveida izplatību no svētdienas ievieš “lokdaunu”. Veikali, kas netirgo pirmās nepieciešamības preces, bāri, sporta zāles, frizētavas un citas publiskas vietas būs slēgtas vismaz līdz janvāra vidum.

Īrijā svētdien stājās spēkā jaunas prasības, kas paredz, ka krogi un restorāni var strādāt līdz pulksten 20, bet iekštelpu pasākumus un sporta sacensības klātienē var apmeklēt 50% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita. Izklaides pasākumus var apmeklēt, uzrādot Covid-19 sertifikātu. Šādas prasības būs spēkā vismaz līdz 30. janvārim.

Latvijā - intensīvāka testēšana lidostā

Latvijā no 13. decembra tiek veikta intensīvāka ielidojošo reisu pasažieru Covid-19 skrīninga testēšana. Izlases kārtībā katru dienu tiek veikta četru līdz sešu reisu visu pasažieru Covid-19 testēšana neatkarīgi no personas vakcinācijas vai pārslimošanas statusa. Skrīninga testam tiek atlasīti reisi no valstīm ar lielāko ievesto Covid-19 gadījumu skaitu Latvijā, proti, no Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Ēģiptes, Polijas, Itālijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Spānijas, Krievijas, Nīderlandes, Dānijas, Īrijas, Maltas, Ukrainas, Gruzijas un Šveices. Reisu atlase tiek veikta rotācijas kārtībā.

No testa veikšanas var atteikties tranzīta pasažieri, bērni līdz 12 gadu vecumam, lidmašīnu apkalpe un atsevišķi citi cilvēki, attiecībā uz kuriem rīkojumā pieļauts izņēmums.

Vai Latvija atkal nenokavēs?

Nekādi citi ierobežojumi Latvijā pagaidām nav plānoti. Tieši otrādi, amatpersonas vairākkārt izteikušās, ka pēc 11. janvāra varētu atcelt ārkārtas situāciju, ja vien nepasliktināsies Covid-19 situācija valstī.

Veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš. 23. novembra valdības sēdē skaidroja, ka 18. decembrī būs pirmās indikācijas, vai 11. janvārī Latvijā varētu atcelt ārkārtējo situāciju un ar Covid-19 izplatību saistītos drošības pasākumus.

Pēc viņa teiktā, ap 6. decembri būšot zināma infekcijas attīstības trajektorija. “Ja inficēto pieaugums šajā laikā būs lielāks par 10% nedēļā, tad hospitalizēto skaits varētu apstāties ap 800. Taču tad 18. decembrī inficēto skaits dienā pārsniegs 1000 līdz 1250 gadījumu, Ziemassvētkos būs straujš inficēto pieaugums un būs nepieciešami papildu drošības pasākumi ap Jaungadu,” skaidroja K. Bērziņš.

Tāpēc galvenais mērķis esot - ar pēc iespējas zemāku inficēšanās līmeni sākt Ziemassvētku periodu no 18. decembra, jo Ziemassvētkos jebkurā gadījumā gaidāms inficēto skaita pieaugums.

17. decembrī Latvijas slimnīcās ievietoti 77 Covid-19 pacienti, savukārt izrakstīts 81 sasirgušais, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija. Kopējais stacionēto Covid-19 slimnieku skaits diennakts laikā sarucis no 534 līdz 515 pacientiem jeb par 3,6%. No stacionētajiem pacientiem 428 ir ar vidēji smagu slimības stāvokli, savukārt 87 - ar smagu.

17. decembrī Latvijā atklāti 910 jauni Covid-19 gadījumi un reģistrēti astoņi ar šo slimību sasirgušo nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Līdz ar to divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs 17. decembrī ir pieaudzis no 511,4 līdz 521 gadījumam uz 100 000 iedzīvotāju. Kumulatīvais rādītājs pieaudzis jau trešo dienu pēc kārtas.

Vairāki eksperti ir norādījuši, ka Latvija nokavēja ar ierobežojumu ieviešanu oktobrī, kā dēļ slimnīcas vairs nespēja tikt galā ar milzīgo slimnieku skaitu un nācās ķerties pie pacientu šķirošanas. Valdība lokdaunu Covid-19 dēļ neieviesa jau oktobra sākumā tāpēc, ka ministrus pamatā satrauca sava popularitāte, nevis krīzes vadība, novembra sākumā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, iepazīstoties ar slēgtās Krīzes vadības padomes sēdes ierakstu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā