Daugavpils paglābjas no stindzinoša siltumtarifa

5. janvārī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ir paglābusi Daugavpils iedzīvotājus no trīskārša tarifu lēciena, taču no februāra tāpat būs jāmaksā ievērojami vairāk – tā ir cena par aplamu siltumapgādes politiku vietējā un arī nacionālā līmenī. Cena par valsts atbalstīto OIK biznesu
©Ekrānšāviņš

Vakar valsts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēti precizētie siltumapgādes tarifi, kas stāsies spēkā 1. februārī. Tas ir lēciens par 64,4%, no 56,96 eiro uz 93,65 eiro par megavatstundu. Un klāt vēl jārēķina pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā. Iedzīvotājiem tas būs liels slogs, tomēr pilsētas mērijā visi tagad atviegloti nopūšas. Sākotnēji plānotais kāpums bija teju trīskārtīgs - līdz 153,52 eiro par MWh. To izdevās novērst, jo regulators piekritis iekļaut tarifa pamatojumā ekspluatācijā tobrīd vēl nenodotās šķeldas katlumājas saražoto siltumu. Kā izrādās - testa režīmā katlumāja tiek darbināta pilnā slodzē jau vairāk nekā divus mēnešus, tādējādi ļaujot 30% pilsētai nepieciešamā siltuma saražot ar šķeldu. Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste Neatkarīgajai skaidro: “Ņemot vērā dabasgāzes izmaksas un šķeldas kurināmā izmaksu būtisko starpību, jaunā šķeldas katlumāja jau ir sniegusi ekonomiju vairāk nekā 3,5 miljonu eiro apmērā.”

Puse siltumapgādes oikistu rokās

No šāda viedokļa raugoties, jaunās šķeldas katlumājas būvniecība bija pareizs lēmums, jo ļauj mazināt atkarību no dabasgāzes cenām, kas šobrīd uzskrējušas kosmosā. Un Daugavpils dome jau atvēzējusies vēl vienas biomasas katlumājas būvniecībai. Cita lieta, ka, paraugoties vairākus gadus tālā pagātnē, Daugavpilī ir sastrādātas daudzas muļķības, turklāt tās izdarītas lielā mērā ar valdības ziņu. Pirmkārt, visa apkure pilsētā notika ar gāzi, pieņemot, ka tā mūžu mūžos paliks lēta. Taču Krievijas valdība un biržas spekulanti ir izlēmuši citādi. Otrkārt, pašvaldības valsts līmenī tika mudinātas atvērt savas siltumapgādes sistēmas privātajam OIK biznesam. Un arī uz Daugavpili atnāca OIK bizness, dedzināja tobrīd vēl ne tik dārgo gāzi, valsts par mākslīgi uzpūstām cenām lika iedzīvotājiem pirkt šo elektrību, pašvaldība iepirka siltumu, bet miljonāri peldējās naudā. Vairāk nekā pusi siltumapgādes pilsēta atdeva privātās rokās. Tā teikt - tika uzņemts zaļais dolāra kurss. Kas notika, kad gāzes cenas biržā pagājušajā rudenī uzskrēja debesīs, bet tarifs stāvēja uz vietas? OIK miljonāri visādu formālu iemeslu dēļ 1. septembrī pārtrauca ražošanu - skrūvīte izkrita, kaut kāda detaļa jāgaida, bet patiesībā šis bizness kļuva nerentabls, jo esošais tarifs liedza iespēju pelnīt kā agrāk. Savukārt pilsētnieku vajadzība pēc iespējami lētāka siltuma privātos neinteresē.

Mēru atbildības karuselis

Iepriekšējos gados vēl pa vidu divas reizes apzināti tika nopūdelētas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus gāzes alternatīvu uzbūvēšanai Daugavpilī. 2011. gadā caur Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, bet 2014. gadā pilsēta varēja pretendēt uz Eiropas naudu savas OIK ražotnes būvniecībai. Taču tas traucētu privātajiem oikistiem, kuri ieinteresēti augstos tarifos. Tagad esošais un bijušie pilsētas mēri var karot savā starpā, kurš pie šīs situācijas vainīgāks, jo iepriekšējā desmitgadē viņi savstarpēji rotējuši kā tādā karuselī - Elksniņš, Lāčplēsis, Eigims un tad vēl pienākumu izpildītāji - Prelatovs, Dukšinskis, atkal Lāčplēsis. Sava daļa atbildības par aplamiem, novēlotiem vai nepieņemtiem lēmumiem jāuzņemas katram.

Taču šobrīd jaunās katlumājas kurtuves strādā. Atbilstoši veiktajām pārbaudēm maksimālā stacijas jauda fiksēta 38,2 MW, un tas ir pat vairāk, nekā tika projektēts.

Situācija, kas daugavpiliešiem sākotnēji paredzētā apkures sadārdzinājuma dēļ varēja izvērsties finansiāli traģiska, tagad būs tikai ļoti sarežģīta.

Savukārt ar katlumājas nodošanu ekspluatācijā vēl nekas nav beidzies, jo pašvaldībai priekšā vēl tiesāšanās ar būvuzņēmēju - piegādātāju apvienību “AXIS FILTER”, kurā galvenā loma ir lietuviešu kompānijai UAB “Axis Tech”.

Vēl gaidāma tiesvedība

Uzņēmēju apvienība jau no paša sākuma sirga ar dažādiem iekšējiem konfliktiem. Taču tie pašvaldību īpaši neinteresēja. Interesēja palaist katlumāju un tad vēlāk tiesā atrisināt savstarpējās domstarpības - par kavētajiem termiņiem no vienas puses un par nesaskaņotiem dokumentiem un būvniecības procesa kavēšanu no otras. Darbu gaitā pašvaldība par kavējumiem piemēroja līgumsodus 250 000 eiro apmērā. Taču neizmantoja būvuzņēmēja saistību izpildes nodrošinājumu 10% apmērā no līguma summas, jo formāli uzņēmējs no darbu pabeigšanas nebija atteicies. Tātad nebija pamata. Un šobrīd arī līgumā pieprasītā minimālā stacijas jauda ir sasniegta. Ar gada nobīdi, taču darbs ir paveikts. Bet 2020. gadā projektā ieilga brīdis, kad pasūtītājs apsvēra iespēju līgumu lauzt. Svēra, svēra, bet objektā tikmēr bija dīkstāve. Tobrīd atklājās, ka vienam no apakšniekiem ir interešu konflikts, un konstatēja to Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Atmaksāt naudu izrādījās izdevīgāk

Neatkarīgā to plašāk aprakstīja publikācijā “Daugavpils enerģētiskā krīze: kļūdainu lēmumu sekas”. Fondu uzraugs pieprasīja līgumu ar darbu izpildītāju lauzt, pretējā gadījumā draudot atņemt 5,3 miljonu eiro lielo Eiropas līdzfinansējumu. Taču dome izlēma, ka, laužot līgumu, jaunam iepirkumam nepietiks laika, lai iekļautos naudas apguves termiņos, turklāt būvniecībā jau bija sācies cenu kāpums. Tā nu, “izvērtējot Līguma ar izpildītāju pārtraukšanu un iespēju saglabāt piešķirto ES finansējumu, tika konstatēts, ka prognozēto zaudējumu apmērs pārsniedz finansiālo ieguvumu, gadījumā ja tiktu īstenots jauns iepirkuma līgums par ieceres realizācijas pabeigšanu”. Ar CFLA par atņemto naudu Daugavpils netiesāsies, cerot, ka to pašu summu varbūt varēs dabūt otras šķeldas katlumājas būvniecībai. Daļa naudas jau ir atdota, daļa vēl jāatdod. Šobrīd faktiski sanāk, ka pilsēta 14 miljonus vērto katlumāju pilnībā uzbūvējusi par saviem līdzekļiem, bet Eiropa projektam nodrošinājusi bezprocentu aizdevumu.

CFLA komentārs:

Par “Daugavpils siltumtīklu” projektu 4.3.1.0/17/A/060 Siltumcentrāles Nr. 3 siltumavota pārbūve ar iekārtu uz atjaunojamiem energoresursiem uzstādīšanu:

* Pašvaldības akciju sabiedrībai “Daugavpils siltumtīkli” (DS) īstenojamā ES fondu projekta* gaitā līdz 2020. gada sākumam bija izmaksāts avanss 2 500 000,00 EUR apmērā.

* Ņemot vērā konstatēto interešu konfliktu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2020. gada jūlijā lūdza veikt avansa atmaksu, un jūlija nogalē (27.07.2020.) daļa izmaksātā avansa 1 090 553,80 EUR apmērā tika atmaksāta.

* CFLA aicināja pašvaldības akciju sabiedrību “Daugavpils siltumtīkli” veikt avansa otras daļas 1 409 446,20 EUR atmaksu ne vēlāk kā līdz 31.12.2023, iesniedzot atmaksas grafiku. “Daugavpils siltumtīkli” 22.10.2021. CFLA iesniedza atmaksas grafiku, kurā fiksēts, ka avanss tiks atmaksāts līdz 01.11.2023.

* 2021. gada novembrī Daugavpils pilsētas pašvaldība nāca klajā ar ierosinājumu īstenot jaunas katlu mājas būvniecības projektu, vienlaikus atliekot “Daugavpils siltumtīkli” projektā neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas termiņu. ES fondus uzraugošās iestādes šobrīd vēl turpina vērtēt iespējas organizēt papildu projektu iesniegumu atlasi līdz šī ES fondu plānošanas perioda beigām (t.i., 31.12.2023.).

* Par CFLA konstatēto neatbilstību un lēmumu par korekciju “Daugavpils siltumtīkli” augustā bija vērsusies Finanšu ministrijā (FM), lūdzot viedokli par CFLA lēmumu. Atbildē FM kā ES fondu vadošā iestāde norādīja, ka CFLA darbības uzraudzības un kontroles funkcijas ietvaros tā nesaskata pamatu apšaubīt CFLA pieņemto lēmumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem.