Vakcināciju šogad cer veicināt ar bukletu, skrejlapiņu un kampaņu palīdzību

Ministru kabinets vēl pagājušā gada beigās akceptēja Covid-19 vakcinācijai nepieciešamo naudu 2022. gadam. Starp izdevumiem bija iekļauti arī 465 986 eiro kā papildu finansējums komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātēm.
©Foto kolāža

Par šo naudu plānots nodrošināt bukletus un skrejlapas, publicēt saturu dažādos medijos, veikt zinātnes komunikāciju un algot vairākus speciālistus.

Tāpat kā iepriekš lielu daļa finansējuma plānots izmantot dažādām kampaņām. Piemēram, integrētai komunikācijas kampaņai, kas ietver radošā risinājuma izstrādi, vizuālā noformējuma izveidi, drukas materiālu maketu/dizainu izstrādi, internetā izvietojamu materiālu sagatavošanu un to izvietošanu plašsaziņas līdzekļos un citos kanālos, plānots tērēt 70 000 eiro. Sadarbība ar medijiem varētu izmaksāt 152 454 eiro, digitālo un sociālo mediju komunikācija - 30 000 eiro. Savukārt zinātnes komunikācijai atvēlēti 19 800 eiro. Skrejlapu, bukletu un vides materiālu sagatavošanai un drukāšanai plānots tērēt 70 375 eiro.

Ceturtā daļa no teju pusmiljona eiro būs vajadzīga, lai algotu četrus speciālistus, kas organizēs, koordinēs un uzraudzīs komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātes. Šogad tiks algoti divi komunikācijas speciālisti, viens datu analītiķis un viens referents. Vienam no komunikācijas speciālistiem pamatalgā maksās 1647 eiro, otram - 1382 eiro mēnesī. Tikpat liela pamatalga ir arī noteikta datu analītiķim. Vecākajam referentam pamatalgā ir atvēlēti 1093 eiro mēnesī. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem šo četru speciālistu algošana valstij 2022. gadā izmaksās 108 837 eiro.

Kā ar komunikāciju veicies līdz šim?

Pirms gada - 2021. gada 28. janvārī - valdībā izskatot Vakcinācijas plānu, tika nolemts izvērst nacionāla mēroga plānotas komunikācijas aktivitātes ar mērķi informēt, iedrošināt un mudināt iedzīvotājus vakcinēties. Toreizējās aptaujas liecināja, ka Latvijā gatavi vakcinēties nekavējoties bija 32% iedzīvotāju, savukārt no 30 līdz 40% iedzīvotāju atzina, ka “varētu vakcinēties, bet izvēlas nogaidīt”. Izteikti vakcinācijas pretinieki bija aptuveni 28-38 procenti.

Līdz ar to valdība un Veselības ministrija saprata, ka “mērķis pārliecināt un motivēt uz rīcību 100% no mērķauditorijas (40% no auditorijas ir svārstīgie) ir ārkārtīgi augsts; tas pieprasa precīzi plānotu un plaši īstenotu komunikācijas plūsmu”. (Vismaz šāds teikums bija lasāms valdības materiālos.)

Plānā tika ietverta virkne pasākumu, tajā skaitā izglītojošas aktivitātes (vebināri), drukātu informatīvu materiālu veidošana, divas nacionāla mēroga vakcinācijas kampaņas, sadarbība ar masu un sociālajiem medijiem utt.

No iecerētās idejas par avīzes vai informatīva bukleta drukāšanu un piegādi visām mājsaimniecībām Vakcinācijas birojs atteicās. Tajā pašā laikā vairākas kampaņas gan tika īstenotas, piemēram, “Divi miljoni iemeslu vakcinēties”, “Bez vakcīnas nav uzvaras!”. Tieši šī kampaņa bija paredzēta tam, lai šaubīgos pārliecinātu vakcinēties. Neskaitot ažiotāžu, ko šī kampaņa izraisīja saistībā, un aizdomas par plaģiātismu, to kritizēja arī eksperti.

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki pērn veica plašu pētījumu. Valdības komunikācija ar iedzīvotājiem par vakcinācijas jautājumiem notiek tikai ar vienu sabiedrības grupu, turklāt to, no kuras lielākā daļa jau ir vakcinējušies, proti, ar iedzīvotājiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, kuri ir nodarbināti valsts sektorā, dzīvo Rīgā un ir ar augstākiem ienākumiem, prezentējot pētījuma rezultātus par iedzīvotāju attieksmi pret vakcināciju, pērn rudenī uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu doktors informācijas un komunikācijas nozarē Sergejs Kruks.

“Nav komunikācijas ar šiem svārstīgajiem cilvēkiem vai tiem, kas noraida vakcinēšanos, tāpēc ka viņi izmanto citus kanālus un viņiem ir citas autoritātes. Tas viss jau bija norādīts mūsu janvāra atskaitē. Un šajā laikā vajadzēja strādāt pie šādu komunikācijas stratēģiju izmantošanas,” toreiz teica profesors Sergejs Kruks.