Deeskalācija nesanāca, turpinās eskalācija

Pēc publiskajā telpā par nesekmīgām pasludinātajām NATO un Krievijas pārrunām abu pušu bloki turpina audzēt iespējamā konflikta mērogu. Karakuģi tiek izvietoti gan Baltijas jūrā, gan Arktikā.
©Ekrānšāviņš

Pirms daždesmit stundām sociālajos tīklos tika izplatītas “Olenegorskiy Gornyak”, “Georgiy Pobedonosets” un “Piotr Morgunov” bildes. Tie nav krievu oligarhi, bet trīs karakuģi, kas ganījās ap Zviedrijai piederošo Gotlandes salu, liekot zviedriem nekavējoties pastiprināt militāro klātbūtni salā. Kuģi bija smagi piekrauti, un vēl jo vairāk uzmanību pievērsa tos pavadošais ugunsdzēsības kuģis “Katun” un sankcijām pakļautais cauruļu licējs “Fortuna”. Un vēl virs zviedru kodolspēkstacijām lidinājušies nepiederoši droni. Vienlaikus dažādas gan Krievijas, gan NATO sabiedroto aktivitātes notiek Arktikā un, protams, arī Ukrainā.

Baidieties un gaidiet to sliktāko

Krieviem Kolas pussalā saliktas hiperskaņas raķetes un kodolieroči, bet NATO aiz polārā loka martā rīkos grandiozus militāros manevrus “Cold Response”. Norvēģi ziņo, ka pirmie sabiedroto aviācijas bāzes kuģi jau devušies uz nozīmēto vietu. Kā jau parasti, šīs ir plānotās mācības, kam teorētiski nav nekādas saistības ar spriedzi NATO attiecībās ar Krieviju un iespējamo kara atsākšanos Ukrainā. Bet praksē ir gan, jo arī Krievija un Baltkrievija pošas uz kopīgām mācībām. Vakar to izziņoja Baltkrievijas ziņu aģentūra “Belta”. Manevri notiks februārī pie Baltkrievijas dienvidu un rietumu robežām. Bet jau pašlaik pie Ukrainas robežas ir koncentrēti ap 100 000 Krievijas karavīru, tanki, helikopteri, raķešu sistēmas. Viss nepieciešamais iespējamam iebrukumam. Pagājušajā nedēļā Ukrainas varas iestādes piedzīvoja plašu kiberuzbrukumu.

Ārlietu ministrijas mājaslapā uzbrukuma laikā bija redzams uzraksts ukraiņu, krievu un angļu valodā “baidieties un gaidiet to sliktāko”.

Tā vēsta LETA. Ukraiņi un amerikāņi pēc tam pateikuši, ka vainīgi krievi, krievi pateikuši, ka tad jau viņus var vainot pat par sliktiem laikapstākļiem Ukrainā. Bet tieši tāpat viņi rīkojās arī pirms iebrukuma Ukrainā un Krimas okupācijas. Viņu tur neesot.

Krievu polārpētnieki Rīgas ostā

Uz visu šo notikumu fona aizdomīga šķiet jebkura kustība jebkurā pusē un pat Rīgas ostā pietauvotais polārās izpētes kuģis “Polar Pioneer”, kas kuģo zem Krievijas karoga, raisa jautājumu - kādus tādus polāros tūristus tas vizina apkārt.

Kas attiecas uz nule notikušajām NATO pārrunām ar Krieviju un tās izvirzītajām prasībām, tās vismaz šajā etapā ir noraidītas. Par laimi Latvijai un Baltijas valstīm kopumā. Jāatgādina, Kremlis pieprasīja neizvietot NATO spēkus un ieročus dalībvalstīs, kas pievienojušās aliansei pēc 1997. gada, kā arī atteikties no turpmākas paplašināšanās - tas pirmām kārtām attiektos uz Ukrainu un Gruziju. Arī amerikāņiem pēc krievu ieskata nav ko darīt Eiropā. Taču alianse ir pateikusi, ka ir gan. Pilnā apjomā iepazīties ar Krievijas prasībām Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO aliansei iespējams ŠEIT.

Otrās šķiras NATO valstu nebūs

Svētdien Ziemeļatlantijas padome izplatīja paziņojumu par situāciju Ukrainā un tai apkārt, kurā oficiāli noraida Krievijas prasības:

Mēs esam nopietni noraizējušies par būtisku, neprovocētu un neattaisnotu Krievijas militārās varas pieaugumu pie Ukrainas robežas pēdējos mēnešos un noraidām Krievijas nepatiesos apgalvojumus par Ukrainas un NATO provokācijām. Mēs aicinām Krieviju nekavējoties veikt deeskalāciju, izmantot diplomātiskos kanālus un ievērot savas starptautiskās saistības attiecībā uz militārās darbības atklātību.” No Latvijas interešu viedokļa šajā paziņojumā par nopietno noraizēšanos svarīgākais teikums ir šis: “NATO īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu NATO sabiedroto drošību un aizsardzību.” Turklāt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs svētdien to arī mutiski apliecināja intervijā Kanādas televīzijai CBS - alianse nepadarīs pusi savu dalībvalstu par otrās šķiras valstīm, kam nepienākas NATO spēku aizsardzība. Zīmīgi, ka tieši Kanāda ir Latvijā dislocētās NATO kaujas grupas vadošā valsts, un nekur projām tā negrasās doties.

Par iespējamu karu Eiropā pašlaik runā daudzi. Pirmām kārtām jau paši ukraiņi, kam karš nav iespējamība, bet jau kopš 2014. gada ikdienas realitāte. Taču palīgā konflikta avangardā esošajai Ukrainai tās eiropeiskie un transatlantiskie draugi nāk tikai ar dāsniem padomiem, politisku un morālu atbalstu. Bet ne ieročiem. Vismaz pagaidām.