Starptautiskie eksperti iesaka palielināt pensionēšanās vecumu

Tomēr vienlaikus eksperti iesaka atcelt Latvijā jau likumā iekļauto normu par nepieciešamo darba stāžu, lai pensiju saņemtu, tas ir, noteikt mazāku nepieciešamo sociālās apdrošināšanas stāžu, nekā tas plānots nākotnē.

Sliktās pirmās vietas

“Pirmais izaicinājums, ar ko saskaras un kas būs jārisina Latvijai - tā ir sociālā nevienlīdzība un augstais nabadzības līmenis,” iepazīstinot ar pārskatu par situāciju Latvijā, norādīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālsekretārs Matiass Kormans. Viņš arī aktualizēja datus, kurus mēs Latvijā jau zinām un gadu no gada runājam, proti, Latvijā ir vieni no augstākajiem sociālās nevienlīdzības rādītājiem (Latvijā sociālā nevienlīdzība ir visaugstākā Eiropas Savienībā) un visaugstākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. M. Kormans norādīja, ka Latvijas problēma ir arī pārāk zemie garantētie minimālie ienākumi - OECD valstīs noteiktais garantētais minimālais ienākums ir 45 procenti no vidējiem valstī, bet Latvijā tikai 30 procenti. “Mēs rekomendējam celt minimālo ienākumu līmeni,” sacīja M. Kormans.

Tāpat turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei Latvijā viens no šķēršļiem ir demogrāfiskā situācija. Pēc OECD aplēsēm, Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies vairāk nekā citās valstīs, un tas noticis zemas dzimstības, emigrācijas dēļ. Arvien mazāk kļūst cilvēku darbspējīgā vecumā, kas nozīmē, ka valstij daudz vairāk resursu jānovirza iedzīvotāju sagatavošanai darba tirgum un jādomā, kā integrēt cilvēkus darba tirgū.

Jāveic pensiju reforma

Pārāk maz iedzīvotāju darbspējas vecumā, sabiedrības novecošanās - tie ir galvenie vārdi, kurus izmanto OECD eksperti, virzot sarunu par nepieciešamību Latvijā veikt pensiju reformu, lai gan pašlaik vēl nav noslēgusies iepriekšējā. Ekspertu ieskatā Latvija arī nav uzkrājusi pietiekami lielu rezervi sociālajā budžetā, lai nākotnē samaksātu adekvātas pensijas. OECD jaunākajā pārskatā par Latviju speciālisti iesaka palielināt pensionēšanās vecumu, nenorādot konkrētu gadu skaitu, bet no ziņojuma izriet, ka tam jābūt lielākam par 65 gadiem. Latvijā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus 2025. gadā.

OECD norāda, ka Latvijai turpmāku plānu pensionēšanās vecuma palielināšanai nav, taču būtu lietderīgi ne tikai paredzēt lielāku pensionēšanās vecumu, bet arī pieņemt automātisku šī vecuma pielāgojumu, lai tam regulāri nebūtu nepieciešams politisks apstiprinājums. Latvijā turpretim pensionēšanās vecuma celšana vienmēr ir bijis politisks jautājums, un atbildīgās iestādes nelabprāt runā par šiem jautājumiem, uzsverot, ka tā ir vienīgi politiskā izšķiršanās.

“Atzinums ir godīgs,” par pārskatu saka labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viņš atzina, ka laiks kopš pēdējās ekonomiskās krīzes 2008. gadā līdz šai pandēmijai “Latvijai nebija izcils”. No ministra teiktā izriet, ka šos desmit gadus Latvija ir faktiski pazaudējusi un, iespējams, nav izmantojusi, lai uzlabotu situāciju. Tomēr ministrs ir skeptisks pret ierosinājumu paaugstināt pensionēšanās vecumu. “Pēdējo desmit gadu laikā esam palielinājuši līdz 65 gadu vecumam, un tas ir pietiekami, jo statistika parāda, ka mūsu veselības stāvoklis nav izcils, veselīgas dzīves ilgums nav pārāk garš, īpaši runājot par vīriešu veselību,” sacīja G. Eglītis. To pašu gan saka arī paši OECD eksperti: Latvijā, kad 65 gadu vecumā ir neliels gaidāmais mūža ilgums un slikti finansēta veselības aprūpes sistēma, daudziem pensionāriem atpūta pēc darba mūža ir neilga.

Visnabadzīgākie pensionāri pie mums

Atšķirībā no daudzām citām OECD valstīm Latvijas pensionāri pašlaik ir nabadzīgāki nekā seniori vidēji citās organizācijas dalībvalstīs, kā arī pastāv vēl virkne citu risku attiecībā uz pensijām. Papildus tam, ka Latvijā drīzumā varētu nebūt darbspējīgo un nodokļus maksājošo iedzīvotāju, mazinās pensiju atbilstība - pensijas apmērs, ko cilvēki varētu saņemt pēc darba mūža beigām, attiecībā pret darba mūžā saņemto algu. OECD norāda, ka 2018. gadā pilnas slodzes darbu sākušajiem pensija būs 54,3 procenti no darba algas (OECD vidēji - 58,6 procenti), savukārt nākamā pusgadsimta laikā iedzīvotāju skaita un nodarbinātības samazinājuma dēļ saruks bruto sociālās iemaksas, tādēļ, pēc OECD aplēsēm, cilvēks, kurš 2059. gadā pensionēsies 65 gadu vecumā ar 40 gadu darba stāžu, varētu saņemt tikai 42 procentus no saviem iepriekšējiem ienākumiem. Par to vairākkārt ir runājuši arī Labklājības ministrijas eksperti, tostarp norādot, ka dati apliecina augsto strādājošo skaitu, kas sociālās iemaksas veic no minimālās algas, kas nekādi nevar garantēt adekvātu pensiju.

Eksperti uzskata, ka senioru nabadzības pieaugumu varētu novērst, uzlabojot sistēmu pensiju regulārai celšanai atbilstoši reālajai darba samaksai valstī. Pensiju nabadzību varētu mazināt, nosakot arī ilgāku darba mūžu, kā rezultātā cilvēki veiktu lielākas sociālās iemaksas, kas nākotnē nodrošinātu lielākas pensijas.

Pensijai noteikt mazāku stāžu

OECD apšauba Latvijas lēmuma no 2025. gada līdz 20 gadiem paaugstināt darba stāžu, kas nepieciešams, lai saņemtu pensiju, pamatotību. Pašlaik, lai saņemtu pensiju, cilvēkam savā darba mūžā ir jānostrādā vismaz 15 gadu (nākotnē - 20 gadu), bet OECD iesaka samazināt šo slieksni, lai pensija būtu pieejama plašākam senioru lokam. Tas gan ir diskutabls jautājums, ņemot vērā, ka lielāks darba stāžs pašlaik noteikti dod lielāku pensiju nākotnē, gan cilvēki, gan sabiedrība ir ieinteresēta, lai cilvēks ir darba tirgū ilgāku laika posmu. No otras puses, valstij ir jānodrošina, lai cilvēkiem būtu kāds sociāls nodrošinājums, un, nosakot mazāku slieksni pensionēšanās iespējām, cilvēkam ir iespēja saņemt arī valsts pensiju.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā