Latvijas Republika iesūdzējusi tiesā Zviedrijas Karalisti

2017. gadā divām bankām – “Nordea” un “DNB” – apvienojoties zem zīmola “Luminor”, Zviedrijas kopuzņēmumam tika nodoti ne vien abu banku Latvijas filiāļu aktīvi, bet arī gada iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā. Latvijas Republika ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību, lai Zviedrijas Karaliste šo naudu atdod.
©Neatkarīgā

Šī Latvijai būs lieliska iespēja revanšēties par zaudēto sagrieztā zviedru kuģa lietu tūkstošgades mijā, kurā par faktiski nevienam nevajadzīgu bleķa lūzni Latvija Zviedrijai samaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru un vēl procentus par tielēšanos. Toreiz piekāpšanās bija izšķiroša, lai Zviedrija neliktu šķēršļus Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tagad Latvijai īsti nav ar ko šantažēt Zviedriju, taču ir iespēja uzvarēt taisnīgā tiesas procesā, ja vien pati Zviedrijas Karaliste nepiedāvās mierizlīgumu un naudu neatdos.

Karaliste pārkāpusi ES direktīvu

Latvijas publiskajā telpā par šo tiesas procesu nav atrodama nekāda informācija. Tas arī saprotams, jo finansiāla un jebkura cita rakstura starpvalstu strīdi, vēl jo vairāk ar sabiedrotajiem, netiek afišēti, un valdība par tiem lemj slēgtās sēdēs. Arī tāpēc, lai priekšlaikus nedarītu oponentiem zināmu savu juridisko stratēģiju. Taču Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā tiek ievietotas ziņas par visiem dalībvalstu uzsāktiem procesiem, un šobrīd vienīgā aktīvā lieta iztiesāšanas stadijā, kurā iesaistīta Latvija, ir lieta C-822/21 ar virsrakstu “Prasība, kas celta 2021. gada 30. decembrī - Latvijas Republika/Zviedrijas Karaliste”.

Prasības pieteikumā Latvijas Republika lūdz tiesu konstatēt, ka Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām, jo, atsacīdamās pārskaitīt Latvijas noguldījumu garantiju fonda “Nordea Bank AB” Latvijas filiāles veiktās iemaksas, Zviedrijas Karaliste ir rīkojusies pretēji direktīvas mērķim. Direktīvas mērķis ir atvieglot kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu, vienlaikus nodrošinot noguldītāju efektīvu aizsardzību un samazinot risku nodokļu maksātājiem.

Zviedrija iedragā savstarpējo uzticību

“Zviedrijas Karaliste rada negatīvu ietekmi uz vienotā tirgus integrāciju un tādējādi iedragā Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo uzticību, kas ir pārrobežu integrācijas priekšnosacījums,” teikts prasības pieteikumā.

Jāpaskaidro, ka direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām ir īstais iemesls, kādēļ bankas veido kopīgus uzkrājumus, lai izmaksātu tos klientiem gadījumā, ja kāda banka aiziet pa burbuli. Pēc “Bankas Baltija” kraha tikai retais atguva savu naudu. Savukārt tagad saskaņā ar regulu “dalībvalstis nodrošina, ka katra noguldītāja noguldījumu kopapjoma seguma līmenis ir EUR 100 000, ja noguldījumi nav pieejami”, Tā, piemēram, notika “PNB bankas” gadījumā, tā notika ar banku “ABLV Bank”. Garantētās summas klientiem tika izmaksātas, vismaz tiem, kuru naudas izcelsmes izpētei nepieķērās Finanšu izlūkošanas dienests.

Taču direktīva arī noteic garantiju sistēmu uzturēšanas principus un rīcību gadījumos, ja banka vai tās filiāle maina karogu, zem kura tā strādā. Un Latvija tiesvedībā atsaucas uz direktīvas 14. pantu “Sadarbība Savienībā”.

Pārkāpts lojālas sadarbības princips

“Latvijas Republika apgalvo, ka, atsacīdamas pārskaitīt veiktās iemaksas un atteikumu formāli pamatojot ar iemaksu faktiski veikto datumu, Zviedrijas Karaliste ir pārkāpusi direktīvu 2014/49/ES, un šis pārkāpums apdraud Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu un liedz Latvijai tiesības saņemt iemaksas, kas tai kompensē risku, kurš saistīts ar tās atbildībā pārvestajiem kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, tādējādi radot LES 4. panta 3. punktā nostiprinātā lojālas sadarbības principa pārkāpumu un direktīvas 2014/49/ES mērķu neievērošanu.” Tā vēsta Eiropas Savienības Tiesa. Latvija pieprasa novērst pārkāpumu, ieskaitīt “Nordea Bank AB” Latvijas filiāles veiktās iemaksas Latvijas Noguldījumu garantiju fondā pilnā apmērā, kā arī piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Konkrētas summas, par kādām notiek tiesāšanās, ES Tiesas paziņojumā nav nosauktas, taču pašā direktīvā minēts, ka pārceltas tiek 12 iepriekšējo mēnešu iemaksas. Acīmredzot zviedri, lai nebūtu jāatdod nauda Latvijai, manipulē ar bankas filiāles pārcelšanas un iemaksu veikšanas datumiem. Visticamāk runa ir par vairākiem miljoniem eiro. Lielu naudu - pretējā gadījumā šādu starptautisku tiesvedību nebūtu jēgas uzsākt. Kredītiestādes noguldījumu garantiju fondā iemaksā noteiktu daļu no noguldījumu kopējās summas. Latvijas Noguldījumu garantiju un apdrošināto aizsardzības fonda bilance pērnā gada nogalē uzrāda vairāk nekā 360 miljonus eiro, ko nepieciešamības gadījumā pēc vēl kādas bankas apbērēšanas varētu izmaksāt noguldītājiem.

“Nordea” metamorfoze

Bankas Latvijā dzimst un mirst kā sēnes pēc lietus, tāpēc te vietā atgādinājums, kas īsti bija banka “Nordea”. Par “Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāli tā kļuva 2001. gadā. Pirms tam to sauca “Merita Bank”. Savukārt 1992. gadā tā dibināta kā “Latvijas Investīciju banka”, un akcionāre bija arī Latvijas valsts. Jaunāko laiku vēsturē - 2017. gadā - Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāva “Nordea” Latvijas filiāli ar visiem tās aktīviem nodot “DNB Bankas” īpašumā. Tālāk Baltijas valstu “Nordea” un “DNB” banku aktīvi tika nodoti Zviedrijā izveidotajam kopuzņēmumam “Luminor Group AB”. Šobrīd “Luminor” kontrolpakete pieder ASV reģistrētajai privāta kapitāla sabiedrībai “Blackstone”. Kas tas par kapitālu, neviens lāgā nezina, bet Latvijā darbojas Igaunijā reģistrētās “Luminor” bankas filiāle. Kādā no bankas “Nordea” metamorfozes posmiem Zviedrijas Karaliste Latvijas valstij nodarījusi finansiālu kaitējumu, ko tagad Latvija cenšas atgūt tiesas ceļā.

Tieslietas tiesvedību nepaskaidro

“Neatkarīgā” vērsās Tieslietu ministrijā ar lūgumu izskaidrot pret Zviedrijas Karalisti sāktās tiesvedības būtību, taču ministrija atbildi pēc būtības nesniedza, pat strīdus summu nenosauca. Vien atsūtīja pāris citātus no tā paša Eiropas Savienības Tiesas paziņojuma, kura saiti ministrijai nosūtīja “Neatkarīgā”. Lūk, atbilde:

“Latvija 2021. gada 30. decembrī cēla prasību pret Zviedriju (lieta C-822/21) par to, ka Zviedrija atsakās pārskaitīt Latvijas Noguldījumu garantiju fondam Nordea Bank AB Latvijas filiāles Zviedrijā veiktās iemaksas, kas aprēķinātas par iemaksu periodu atbilstoši Direktīvas 2014/49/ES 14. panta 3. punktam. Tādējādi Zviedrija rīkojas pretēji Direktīvas 2014/49/ES mērķim un rada negatīvu ietekmi uz vienotā tirgus integrāciju. Latvija lūdz EST uzlikt pienākumu Zviedrijai novērst konstatēto pārkāpumu un pārskaitīt Latvijas Noguldījumu garantiju fondam Nordea Bank AB Latvijas filiāles veiktās iemaksas pilnā apmērā.”