Neļaus izvēlēties, vai pirms pensionēšanās pamest pensiju otro līmeni

Labklājības ministrija rosinājusi priekšlikumu Valsts fondēto pensiju likumā paredzēt iespēju piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma uzkrājumu, kas veikts valsts fondētajā pensiju sistēmā jeb pensiju otrajā līmenī, pārcelt uz pensiju pirmo līmeni. Pēc labklājības ministra Gata Eglīša (“Konservatīvie”) teiktā, tas ļaus senioriem īsi pirms pensionēšanās pasargāt savus vecumdienu uzkrājumus no ekonomiska satricinājuma.
PENSIJU otrais līmenis pašlaik ir obligāts lielākajai daļai strādājošo atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur dalība ir brīvprātīga ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti gan bija skeptiski pret šo priekšlikumu un to - tiesa, ne vienprātīgi, bet noraidīja. Pensiju naudai jāļauj pelnīt līdz pat pēdējai stundiņai.

Labklājības ministrija: jādod tiesības izvēlēties

Labklājības ministrija sagatavojusi vairākus priekšlikumus Valsts fondēto pensiju likuma izmaiņām, un viens no priekšlikumiem skar pensiju sistēmas dalībnieka iespēju izvēlēties, ko darīt ar uzkrājumu pirms pensionēšanās. Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam,

ne agrāk kā piecus gadus pirms viņš sasniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kāds noteikts saskaņā ar pensiju likumu, ir iespēja pārtraukt turpmāku dalību fondēto pensiju shēmā.

Šajā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēgtu fondēto pensiju shēmas dalībnieka kontu un fondētās pensijas kapitālu pievienotu nefondētajam pensijas kapitālam (tas ir, pirmajam pensiju līmenim), kas turpmāk tiek aktualizēts, izmantojot apdrošināšanas iemaksu algas indeksus.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis norādīja, ka tas dotu iespēju konservatīvo jeb sabalansēto pensiju plānu dalībniekiem piecus gadus pirms pensionēšanās ieskaitīt savu uzkrājumu pirmajā pensiju līmenī, tādā veidā nofiksējot savu uzkrājumu. “Problēma ir tur, ka Krievijas agresijas dēļ daudzi pensiju plāni, arī konservatīvie, zaudē savu vērtību, uzkrājumi var samazināties, tāpēc jādod iespēja savu uzkrājumu pārlikt uz pensiju pirmo līmeni,” saka labklājības ministrs. “Tas nebūtu obligāti, cilvēks varēs arī līdz pat pensionēšanās dienai palikt pensiju otrajā līmenī, ja tā vēlēsies.” Ministru papildina Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa: “Tas nebūt nav īstermiņa risinājums. Tas dod iespēju cilvēkam piecu gadu laikā apdomāt un slēgt savu pensiju otro līmeni, naudu pārnesot uz pirmo pensiju līmeni, viņš varēs izvēlēties brīdi, kad ir vislabākais laiks to darīt.” Latvija ir viena no retajām valstīm, kur otrais pensiju līmenis ir obligāts, jo arī kaimiņvalstīs tā nav. “Mēs lūdzam paredzēt brīvprātīgu izvēli,” sacīja Sandra Stabiņa.

Neatkarīgā

Finansisti: naudu izņems nepiemērotā brīdī

Finanšu nozares spēlētāji, starp kuriem, protams, ir arī dažādu pensiju plānu pārvaldītāji, kopumā šo ideju kritizē. Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre norāda, ka šī Labklājības ministrijas rosinātā iecere mazinās investīcijas nelikvīdos instrumentos Latvijā, kas ir pretrunā ministrijas iecerei noteikt pienākumu septiņus procentus aktīvu ieguldīt dzīvojamā fonda atjaunošanā, renovācijā vai energoefektivitātes uzlabošanā Latvijā. Jāpapildina, ka otrs no Labklājības ministrijas priekšlikumiem ir noteikt, ka septiņi procenti no fondēto pensiju uzkrājuma jāiegulda Latvijas dzīvojamā fonda atjaunošanā (ideja - lai pensiju nauda pelnot dotu arī ieguvumus tepat Latvijā, ne tikai strādātu ārvalstu finanšu tirgu labā).

Finanšu nozares asociācija uzskata, ka pensiju fondu dalībnieki iespēju izņemt uzkrājumu izmantos “pēc fakta” jeb tad, kad finanšu tirgos būs bijis kritums, tāpēc viņu uzkrājumu vērtība būs samazinājusies, tādējādi “piefiksējot” finanšu tirgus zaudējumus. Pēc tam šos zaudējumus segs citi nodokļu maksātāji no savām sociālajām apdrošināšanas iemaksām, valstij iztrūkumu indeksējot. Vēl asociācija norāda, ka iespēja izstāties no fondētās pensijas shēmas atņemšot iespēju līdz šim uzkrāto pensiju otrā līmeņa uzkrājumu mantot, kā arī vēlāk iegādāties mūža polisi. Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija savukārt kā alternatīvu piedāvā paredzēt iespēju izņemt uzkrājumu, taču ne agrāk kā gadu pirms pensionēšanās.

Labklājības ministrijas speciālisti gan piebilst, ka izskatījuši finanšu nozares dažādos priekšlikumus, tomēr ierosinājumus, kā pasargāt pensiju kapitālu pirms pensionēšanās, neviens nerisinot. Nākotnē fondētā pensija būs vismaz trešā daļa no cilvēka kopējās pensijas, tāpēc jādomā, kā šo uzkrājumu pasargāt no zaudējumiem, lai pensijas vērtība nekristos.

Saeimas deputāti, kuriem bija jālemj, vai šos priekšlikumus virzīt tālāk izskatīšanai, kopumā nobalsoja pret (daļa deputātu bija pret, daļa atturējās) Labklājības ministrijas priekšlikumiem.