Pensijas piedāvā indeksēt divas reizes gadā

Nesagaidot valdības rīcību, Saeimas opozīcijas politiskie spēki piedāvā pensiju likuma izmaiņas, lai pensiju indeksāciju veiktu divas reizes gadā, ja inflācija pārsniedz piecus procentus. Priekšlikumi piedāvā arī uzlabot pensiju indeksācijas aprēķinu tiem senioriem, kuru darba stāžs ir liels – 40 gadu un vairāk.
PENSIJAS. Politiķiem jālemj, vai un kāda indeksācija divreiz gadā palīdzēs noturēt pensiju pirktspēju straujā cenu kāpuma laikā ©Ilze Zvēra/F64

Opozīcija vēlas grozīt pensiju likumu

Vēl pirms Labklājības ministrija un valdība nāca klajā ar priekšlikumu mainīt pensiju likumu un pārcelt šāgada indeksāciju no 1. oktobra uz 1. septembri (indeksēt pensijas mēnesi agrāk), vairāki politiskie spēki rosināja šogad indeksāciju veikt divas reizes gadā, kā arī ieviest tā saukto trīspadsmito pensiju. Pagaidām no valdības sagaidīts tikai lēmums par indeksācijas datuma pārcelšanu. Savukārt Saeimas opozīcijas politiķi sagatavojuši jaunus priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, kas paredz noteikt indeksāciju divas reizes gadā (tiesa, no nākamā gada, jo šogad to vairs nav iespējams izdarīt), kā arī mainīt indeksācijas formulu.

Priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām bija iesnieguši gan Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti, gan deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas. Argumentējot, kāpēc šādas izmaiņas nepieciešamas, deputāti norāda uz statistikas datiem par inflācijas kāpumu visa šī gada garumā, kas apliecina, ka senioru pensijas pirktspēja sākusi samazināties jau pirms laba laika. Tomēr Saeima vakar plenārsēdē abus priekšlikumus - nodot pensiju likuma grozījumus izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā - noraidīja.

Inflāciju veikt divreiz gadā - pagaidām nē

Vienu no priekšlikumiem pensiju likuma izmaiņām komentē Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenu kāpums šajā gadā ir bijis īpaši straujš, sasniedzot 13 procentus, kas ir straujākais cenu kāpums kopš 2008. gada. Straujo cenu kāpumu 2021. un 2022. gadā ietekmēja trīs galvenās pozīcijas - pārtikas preču, mājokļa un transporta pakalpojumu sadārdzināšanās. “Strauji pieaug pamata vajadzību izmaksas, kas ir būtiski pensionāriem, kuriem pensijas lielākoties ir nelielas,” norāda A. Klementjevs. Dati rāda, ka

Latvijā pensiju līdz 200 eiro saņem gandrīz desmit procenti senioru, bet 300 līdz 500 eiro - 55 procenti.

Kopumā 339 045 pensionāri jeb 77 procenti saņem par 500 eiro mazākas pensijas.

Grozījumi pensiju likumā tika sagatavoti, lai nodrošinātu piešķirtās pensijas aizsardzību pret pirktspējas krišanos, paredzot pensiju indeksācijas pilnveidošanu, skaidro deputāti. Pensiju indeksāciju viņi piedāvāja veikt divas reizes gadā - 1. aprīlī un 1. septembrī. Šādu kārtību politiķi piedāvāja noteikt, sākot no 2023. gada.

Savukārt Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti piedāvāja pensiju indeksāciju šogad veikt 1. jūlijā un, komentējot savu priekšlikumu, norādīja, ka tas sagatavots kā atbildes reakcija uz vairāku “Attīstībai/Par” deputātu klāstīto par to, “cik labi būtu veikt pensiju indeksāciju agrāk”. Saeimas deputāts Viktors Valainis sacīja, ka “mēs vismaz šādu priekšlikumu esam iesnieguši izvērtēšanai”. Tiesa, arī to Saeima noraidīja.

Indeksēt visu pensiju

“Saskaņas” frakcija piedāvāja vēl vienus grozījumus pensiju likumā, proti, jau šogad septembrī mainīt indeksa aprēķina kārtību, indeksācijas formulā noteikt, ka pensionāriem ar darba stāžu virs 45 gadiem tiek indeksēta visa pensija jeb 100 procentu apmērā, pensionāriem ar darba stāžu no 40 līdz 44 gadiem - 90 procentu apmērā. Arī šo priekšlikumu noraidīja.

Vecuma pensijas Latvijā saņem vairāk nekā 433 000 personu, savukārt invaliditātes pensijas - 72 000 personu. Vidējā vecuma pensija pašlaik ir 433 eiro, bet invaliditātes pensija - 236 eiro. Pensiju likuma grozījumu iesniedzēji gan anotācijās nenorāda, cik sociālā budžeta līdzekļu papildus būtu nepieciešami, ja šīs izmaiņas tiktu pieņemtas un stātos spēkā. Tam esot nepieciešami Labklājības ministrijas aprēķini.