Mediķiem par algu būs jācīnās, likums aiz tās vairs nestāv

Ārstu pietiek, māsu trūkst

Veselības ministrija publiskajai apspriešanai atkārtoti nodevusi mediķu jauno atalgojuma modeli. Tas aprakstīts ziņojumā par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu. Ziņojums tapa ilgi, tomēr starp valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem un nozares profesionālajām organizācijām, kā arī ārstniecības iestādēm, kurām realitātē šis jaunais modelis būs jāiedarbina, ir panākta zināma vienošanās.

Jaunās atalgojuma sistēmas izveide sadarbībā ar Valsts kanceleju sākās jau 2020. gada sākumā, iesaistoties ārstiem un māsām no dažādām ārstniecības iestādēm, veselības aprūpes nozares darba devējiem, augstskolu mācībspēkiem un veselības aprūpes politikas veidotājiem, kā arī pārstāvjiem no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. Eksperti, analizējot esošo sistēmu, nonāca pie secinājuma, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jābūt efektīvai un caurskatāmai, lai ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu. Pacientu ieguvums no jaunās sistēmas būtu motivētāki mediķi un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā.

Ziņojumā analizēti dati par ārstu un māsu skaitu Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Latvijas ārstu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem ir 3,2, kas ir tuvu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vidējam rādītājam, taču ārstu vidējais vecums ir trešais augstākais šajās valstīs, tas ir, 48 procenti ārstu ir vecāki par 55 gadiem. Savukārt māsu skaits ir kritiski zems, tas ir divas reizes zemāks nekā OECD vidējais, turklāt tieši māsu atalgojuma līmenis nepieaug tik strauji kā ārstu atalgojums.

Ziņojumā ir minēts vēl viens interesants fakts: neskatoties uz pacientu ārstniecības sarežģītības līmeņa atšķirībām, aprūpes līmeņa slimnīcās ārstu skaits uz pacientu skaitu ir līdzvērtīgs terciārā līmeņa slimnīcām (augstākā līmeņa slimnīcas, piemēram, universitāšu klīnikas).

Neatkarīgā

Ārsta algai jākāpj par tūkstoš eiro, māsu - par 800 eiro

Mērķa alga - šādu terminu satur ziņojums, un tas nozīmē tādu algu, kas būtu jāsasniedz jeb jānodrošina ārstniecības personām noteiktā laika posmā. Veselības ministrija noteikusi šo mērķa algu katrai ārstniecības profesijai atsevišķi, un tā jāsasniedz piecu gadu laikā, nosakot pakāpenisku pieaugumu katru gadu. Eksperti secinājuši, ka vidējais ārstu atalgojums 2019. gadā bija 2003 eiro, tomēr algas atšķiras starp ārstniecības iestādēm. Mērķa alga ārstiem, kas jāsasniedz līdz 2027. gadam, ir 3086 eiro. Visaugstākais vidējais atalgojums ir reģionālā līmeņa slimnīcām un pirmā līmeņa slimnīcām (aprūpes slimnīcas). Piektā (augstākā) līmeņa slimnīcu vidū izcelta Rīgas Austrumu slimnīca, kas var nodrošināt tikai 86 procentus no valsts vidējā līmeņa atalgojuma, un, izrādās, visas citas slimnīcas nodrošina lielāku vidējo atalgojumu par Latvijas lielāko slimnīcu - Rīgas Austrumu slimnīcu.

Vidējais māsu atalgojums 2019. gadā bija 1150 eiro, bet stacionāros - 1227 eiro. Māsu mērķa alga ir 1820 eiro. Mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai atbilstoši amatu vērtībai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā laika periodā no 2023. gada līdz 2027. gadam, “Neatkarīgajai” skaidro Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.

Nauda algu pielikumam būs jāizcīna

Atalgojuma pieaugums paredzēts katru gadu. Tā tam būtu jābūt. Atbilstoši izstrādātajam piecu gadu attīstības plānam darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks. Ja realitātē tiktu ieviests šis plāns, tad vidējā darba samaksa 2027. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem sasniegtu 3086 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1820 eiro mēnesī, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 883 eiro mēnesī.

Lai sasniegtu noteiktās mērķa algas katrai ārstniecības personu grupai, 2023.-2027. gadam papildus nepieciešamais indikatīvi novērtētais finansējums pret 2022. gadu ir 335,267 miljoni eiro (kā skaidro Veselības ministrijā, šī summa nav nepieciešama viena gada laikā, bet pakāpeniski visu piecu gadu laikā). Paskatīsimies tuvāko gadu. No Veselības ministrijas ziņojuma izriet, ka 2023. gadā mediķu atalgojuma palielinājumam papildus nepieciešami 55,7 miljoni eiro, un tad ārstu algas augtu par desmit procentiem, māsu algas - par deviņiem procentiem un aprūpes atbalsta personāla algas par trim četriem procentiem. Šī naudas summa nav stingri iezīmēta, ne arī ierakstīta likumā, kā tas bija pēdējos trīs gadus - Veselības aprūpes finansēšanas likumā bija ierakstīts finansējums, kāds jāpiešķir mediķu algu kāpumam, un tas zināmā mērā “izglāba” Veselības ministriju pagājušajā gadā cīņā par finansējumu mediķu algām. Par nākamo gadu likumā vairs nav ne vārda, tāpēc par mediķu algām būs jāpacīnās, un diemžēl pastāv risks, ka valdība neapstiprina ne šo ziņojumu, ne arī piešķir naudu algu palielinājumam.

Jāatgādina, ka publiskā apspriešana informatīvajam ziņojumam par mediķu algām norisinās līdz 5. augustam.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā