Konstatēta padomju pieminekļu pašiznīcināšanās
2020. gadā, kad Krievijas Federācijas sāktā pieminekļu kara dēļ kļuva aktuāli apzināt, kur Latvijas teritorijā vēl saglabājušies padomju varu slavinoši pieminekļi, akmeņi un citi artefakti, “Neatkarīgā” vērsās biedrībā “Brāļu kapu komiteja”, kas Aizsardzības ministrijas deleģējuma ietvaros veic arī Krievijas apbedījumu vietu uzskaiti un monitoringu Latvijā. Pēc laikraksta lūguma biedrības vadītājs, vēsturnieks Arnis Āboltiņš izveidoja pārskatu par tiem pieminekļiem un piemiņas vietām, kam nav saistības ar apbedījumiem. Ar atrunu, ka par uzskaitīto objektu esamību dabā nepieciešams pārliecināties. Šajā sarakstā atrodas 313 objekti. Pēc tam, kad Saeima jūnijā pieņēma likumu par “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, pašvaldības kopīgi ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi sāka apzināt, cik tad no šiem pieminekļiem reāli ir saglabājušies, savukārt Latvijas Okupācijas muzejs atbilstoši likuma deleģējumam izvērtē, kuru objektu detaļas vai fragmenti būs iekļaujami muzeja krājumā.
No 313 palikuši 69
Šobrīd apsekojumu rezultāti ir šādi - no sākotnējā sarakstā uzskaitītajiem 313 objektiem dabā ir atrasti 162. Taču pagājušajā nedēļā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, kuros uzskaitīti demontējamie pieminekļi, figurē vairs tikai 69 objekti. Tas - neskaitot likuma galveno objektu, Uzvaras parkā esošo monumentu “Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, kura demontāža noteikta likuma 4. pantā. Bet kāpēc tad izbrāķēti pārējie darba grupai piedāvātie demontāžas kandidāti, kopskaitā 93 objekti? Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē skaidro, ka galvenais iemesls bija neatbilstība likumā nosauktajiem trim kritērijiem. Demontējamais objekts:
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Un spēkā ir vēl viena atruna - likums neattiecas uz tiem padomju varas artefaktiem, kas atrodas apbedījumu un padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
Kas neiekļuva sarakstā
Uzreiz jāpaskaidro, ka Latvijā nav neviena paša pieminekļa nacismam, Hitleram, viņa armijai un tās uzvarām. Nacisms likumā iekļauts tikai formas pēc, lai demonstrētu starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija nešķiro noziedzīgus režīmus. No demontējamo sarakstā neiekļautajiem padomju pieminekļiem daļa vairs nepauž nekādu slavinājumu okupācijas režīmam - uzraksti noņemti, zvaigznes aizvāktas. Ir pieminekļi, kuru vēstījums laika gaitā ir mainījies vai arī zemtekstā jau sākotnēji bijis ietverts dubultvēstījums. Piemēram, tā sauktais Tukuma ozols. Lūk, fragments no pieminekļa apraksta: “Lai arī pieminekļa nosaukums ir “Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem” un oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, taču tēlniecei Artai Dumpei jau tad, kad pieminekli veidojusi, bijusi arī pieminekļa būtības otrā versija. Proti, viņa šo pieminekli veidojusi kā latviešu spēka simbolu - vientuļu Kurzemes ozolu lauka vidū, ar nosaukumu “Ozols - spēka zari”. Tā vidū atrodas māte, kas satur abās malās dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs.” Vēl viena kategorija pieminekļu, ko darba grupa pagaidām nav piedāvājusi valdībai iekļaušanai demontējamo objektu sarakstā, ir tādi, par kuriem nav skaidri zināms, vai apakšā nav mirstīgo atlieku. Kara gados krievi savus kritušos apbedīja kur pagadās - tādās kā garās tranšejās. Pēc tam padomju okupācijas laikā tos pārapbedīja, taču ekshumācija un pārapbedīšana bieži vien notika tikai daļēji. No kapa paņemti galvaskausi, bet pārējās skeletu daļas turpat atstātas. Tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde plāno izmeklēt šos šaubīgos pieminekļus ar ģeoradaru, lai netiktu aiztiktas kapavietas.
Likumā noteikts, ka Ministru kabineta apstiprināto pieminekļu demontāža pašvaldībām jāīsteno ne vēlāk kā līdz 15. novembrim. Vienīgais izņēmums ir objekts Pārdaugavā, kam tā grandiozā mēroga dēļ pazemes daļas demontāža un atbrīvotās teritorijas sakārtošanas darbi jāīsteno līdz nākamā gada 30. jūnijam. Bet virszemes daļai no Rīgas panorāmas tāpat jāpazūd līdz šā gada 15. novembrim.
Sentimentāli mākslinieki lai paklusē
Stāstā par padomju pieminekļu demontāžu ir vēl kāda būtiska sižetiskā līnija. Likums noteic, ka “demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, iekļauj Latvijas Okupācijas muzeja krājumā”. Kuru pieminekļu fragmenti tiks saglabāti, kur saglabāti un kādā apjomā? Par akmeņiem viss tā kā būtu skaidrs. Plāksni noskrūvē un saglabā, ja dikti vajag, akmeni atdod akmeņkaļiem, lai taisa kapu apmales vai ierok ceļa pamatnē. Bet ko un cik daudz saglabāt, piemēram, no “Pieminekļa Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” vai “Pieminekļa 1941. gada Liepājas aizstāvjiem”, kas šobrīd ir prokremlisko ekstrēmistu kulta objekti? Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība stāsta, ka, darba grupā diskutējot par šo tematu, bijusi pilnīgi pretējās domās ar Latvijas Mākslinieku savienību, kuras ieskatā mākslas darbus nedrīkst zāģēt un jāsaglabā pēc iespējas visi pieminekļi. Tikai jāaizvāc kaut kur nostāk no sabiedrības acīm līdz kara beigām Ukrainā. Bet tas neatbilst Latvijas sabiedrības pieprasījumam - demontēt objektus, kas slavina padomju varu un kalpo Krievijas noziedzīgā režīma interesēm. Tāpēc labi, ka jautājumā par padomju pieminekļu fragmentāru saglabāšanu pēdējais vārds ir Latvijas Okupācijas muzejam, nevis Latvijas Mākslinieku savienībai.
No okupekļa pāri paliks putekļi
Okupācijas muzejs negrasās saglabāt pieminekļus pilnā apjomā kādā milzu šķūnī izveidotā specfondā. Tikai fragmentus, atbilstoši muzeja krājuma specifikai - pētīt, stāstīt, rādīt patiesību par Latvijas okupāciju.
Bet angārs būs nepieciešams tāpat, un tā meklēšana jau notiek. Šobrīd fragmentārai saglabāšanai tiek apsvērti 23 padomju pieminekļi, kā ilustrācijas konkrētām tipoloģiskām pieminekļu grupām. Batāliju žanru pārstāvēs skulptūras no pieminekļa Liepājā un Rēzeknes “Aļoša”, vēstures falsifikāciju padomju garā ilustrēs stēla pie Ķīšezera, kur nekāda nacistu padzīšana patiesībā nekad nav notikusi. No obeliska Daugavpilī bijušajā Slavas skvērā tiks saglabāts vara kalums ar sarkanarmiešu galvām. No piemiņas akmens Gudenieku pagastā tiks saglabāta plāksne - tas bijis veltījums nezināmam bojā gājušam cīnītājam pret nacismu. Visai daudzveidīga ir padomju pieminekļu tipoloģija, bet visu saglabāt nav muzeja mērķis, un saglabātais arī publiski netiks eksponēts. Un, iespējams, pati svarīgākā vēsts attiecas uz “Pieminekli Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Visietekmīgāko padomju okupācijas simbolu, kas tūkstošiem Latvijai naidīgi noskaņotu indivīdu ir kļuvusi par Krievijas Federācijas un “Russkij mir” pielūgsmes vietu. No šī memoriāla saglabāts netiks pilnīgi nekas. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijā tā fragmenti nav nepieciešami un netiks iekļauti.
Neviens stēlas gabals, neviena skulptūra netiks saglabāta. Latvijā ietekmīgākais padomju okupācijas varas un Krievijas noziedzīgā režīma simbols vārda tiešā nozīmē tiks pārvērsts putekļos.
Jārēķinās ar atriebību
Atbrīvošanās no Pārdaugavas monstra notiek vairāk nekā 31 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tiek uzskatīts, ka šim memoriālajam ansamblim nav nozīmīgas mākslinieciskas vērtības, toties ir ekstrēmi naidīgs emocionālais vēstījums. Naidīgs Latvijas valstij, latviešiem un visiem lojālajiem iedzīvotājiem. Tāpēc saglabātas tiks cita veida vēstures liecības par šo padomju okupācijas simbolu: raksti, fotogrāfijas un arī digitāls trīsdimensiju skenējums, bet fiziski piemineklim jāpazūd pavisam, un Rīgas domes vadība sola, ka noteiktajā termiņā - līdz 15. novembrim - tas arī notiks. Pieminekļa virszemes daļa tiks demontēta. Demontāžas projekts triecientempā ir pabeigts, un jau izsludināts konkurss būvnieku atlasei. Piedāvājumu iesniegšanai atvēlēta nedēļa. Protams, ar šī objekta demontāžu ir saistīta virkne drošības risku, tādēļ informācija par plānoto demontāžas gaitu ir visai skopa. Kopējie izdevumi, lai tiktu līdz zaļai zālei nākamajā gadā, tiek lēsti ap trim miljoniem eiro, demontāža tikšot sākta vēl vasarā - tātad augustā. Metodi izvēlēsies būvnieks, taču sprādziena nebūs - pārāk sarežģīts objekts inženiertehniskā ziņā. Un spridzināšana arī vairotu drošības riskus, vēl vairāk sakāpinot prokremlisko aktīvistu emocijas, kas jau tagad ir uz bīstamas viršanas robežas. Drošības iestādes tās monitorē, seko aktivitātēm tīmeklī un analizē dažādu draudu scenārijus. Likvidējot okupācijas režīma sekas, ir jārēķinās ar šī režīma pielūdzēju provokācijām, sabotāžu un atriebību.
UZZIŅA
* Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, pēc vajadzības tas tiks papildināts.
* Pašvaldībām ir tiesības demontēt arī tos padomju pieminekļus, kas nav iekļauti šajā sarakstā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
