VID nepatīk salīdzinājumi ar identiskām iestādēm Baltijas valstīs

VID ģenerāldirektores atbildēs rodams apliecinājums, ka Neatkarīgajai bijusi taisnība - viņas vadītais dienests darbinieku skaita ziņā Baltijā ir viskuplākais. Vienlaikus atbildēs lasāmi arī iebildumi, kādēļ salīdzināt līdzīgo iestāžu darbinieku skaitu dažādās valstīs neesot īsti korekti.

Visvairāk darbinieku un vissarežģītākā struktūra

Iepriekš, izmantojot tikai publiski pieejamos datus, Neatkarīgā salīdzināja triju Baltijas valstu ieņēmumu dienestu darbības dažādus aspektus. Lai novērstu iespējamās neprecizitātes šajos pētījumos, Neatkarīgā pirms divarpus nedēļām I. Jaunzemei nosūtīja vairākus jautājumus par Latvijas VID. Esam saņēmuši izvērstas atbildes ar grafikiem.

I. Jaunzeme atklāja, ka uz šā gada 1. jūliju VID strādā 3432 darbinieki. Neatkarīgā iepriekš publiski pieejamos avotos izpētīja, ka Latvijas VID 13 pārvaldēs un 92 daļās, kurās savukārt ir vairāk nekā 100 nodaļas, nodarbināti 3850 darbinieki. Lietuvas Finanšu ministrijas divu struktūrvienību - Nodokļu inspekcijas un Muitas pārvaldes - 68 departamentu un daļu darbinieku kopskaits ir 3377. Igaunijā Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas departamenta 11 struktūrvienībās nodarbināti 1049 darbinieki.

Kā norāda I. Jaunzeme, vienkāršs darbinieku skaita salīdzinājums esot nekorekts, jo jāņemot vērā daudzi faktori, kas nosaka iestādei nepieciešamo darbinieku skaitu. “Tā, piemēram, Latvijā un Igaunijā pastāv visai būtiskas atšķirības normatīvo aktu piemērošanā un nodokļu administrēšanā. Tāpat arī Latvijas un Igaunijas nodokļu un muitas administrācijai ir atšķirīgas organizatoriskās struktūras, uzdevumi un funkcijas, ko ietekmē arī attiecīgajā valstī noteiktās atbildības jomas un kompetences sadalījums, t.sk., arī pašas valsts teritoriālais izvietojums. Tādējādi šāda matemātiska iestādē strādājošo darbinieku skaita salīdzināšana nesniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu,” skaidro VID ģenerāldirektore.

Ieņēmumi vismazākie

I.Jaunzeme atklāja vēl kādu līdz šim nepamanītu detaļu. Izrādās, vēl 2016. gadā iestādē rosījušies pat 4359 nodokļu iekasētāji, muitnieki, IT un citu jomu speciālisti. 2017. un 2018. gados noticis straujš štata vietu samazinājums. Divu gadu laikā likvidētas 407 darba vietas. Ģenerāldirektore joprojām lielo darbinieku skaitu attaisno ar tādiem faktoriem, kā no valsts puses netipisku funkciju uzkraušanu VID, piemēram, COVID atbalsta maksājumu administrēšanu un izmaksāšanu. Vēl pieminēšanas vērts ir atzinums - jo garāka sauszemes robeža, jo vairāk muitnieku jānodarbina. Piemēram, salīdzinot muitas darbinieku skaitu, esot jāņem vērā “atšķirīgo sauszemes robežas garumu (Igaunijas ārējā robeža ir 294 km, bet Latvijas 407 km; tātad gandrīz divtik gara)”, skaidro I. Jaunzeme.

Jāatgādina, ka, veicot salīdzināšanu, Neatkarīgā ņēma vērā citus objektīvus faktorus - iedzīvotāju skaitu (t.i., potenciāli apkalpojamo personu skaitu) katrā valstī un plānotos valsts budžeta ieņēmumus (t.i., ieņēmumu dienestu potenciāli apsaimniekojamās naudas daudzumu). Proti, Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, Latvijā - 1,8 miljoni, bet Igaunijā - 1,3 miljoni. Savukārt plānotie valsts budžeta ieņēmumi Lietuvā ir 14,8 miljardi, Igaunijā - 13,3 miljardi, Latvijā - 10,7 miljardi.

Darbinieku skaitu samazina

Ģenerāldirektores atbildē arī minēts, ka ik gadu notiek VID darbinieku skaita samazināšana vidēji par aptuveni 30 darbiniekiem, kas gan pats par sevi neesot pašmērķis.

No I. Jaunzemes atbildēm var secināt, ka līderpozīcijas darbinieku atalgojumā pieder igauņiem. Mūsējo algas līdzīgas ar lietuviešiem. Pilnu I. Jaunzemes atbildi var skatīt šeit.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā