Reira un Jaunzemes attiecību vēsture – no atturīgas laipnības līdz klajai nepatikai

Finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) un šobrīd no amata atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes nesaskaņas, visticamāk, sākušās šīs valdības laikā, abiem uzsākot pildīt amata pienākumus, un tās pāraugušas nerisināmā konfliktā līdz ar VID ierēdņa Māra Knoka nobīdīšanu zemākos amatos, secina “Neatkarīgā”, izpētot amatpersonu strīda hronoloģiju.
©Neatkarīgā

Visticamāk, J. Reiram šajā valdībā nenāktos ar I. Jaunzemi konfliktēt, ja vien naktī uz 2018. gada 10. martu līdz šim pilnībā nenoskaidrotu apstākļu dēļ negaidīti viņā saulē nebūtu devusies VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa iestādi vadīja kopš 2016. gada novembra.

Skandāls bruģē ceļu Jaunzemei

Toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) jauno VID ģenerāldirektora amata kandidātu atturējās izvēlēties. Šiem mērķiem tika piesaistīta privāta personāla atlases kompānija, kā arī nozīmēta kandidātu vērtēšanas komisija, kura tika komplektēta no augsti kvalificētām amatpersonām.

Jau 2018. gada 4. jūnijā D. Reizniece-Ozola paziņoja, ka atlases komisija par atbilstošāko kandidātu VID ģenerāldirektora krēslam izvēlējusies uzņēmēju, tobrīd bezdarbnieku Māri Skujiņu. Iespējams, ministre bija pārlieku uzticējusies atlases komisijai, vai arī bija nospēlēts teātris un ministre pēdējās aizejošās valdības dienās, piesedzoties ar komisiju, vēlējās amatā iebīdīt sev tīkamu kandidātu. “Neatkarīgā” atklāja, ka M. Skujiņš ir bijis biznesa partneris Latvijas politiskajās aprindās pretrunīgi vērtētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam. Pēc “Neatkarīgās” publikācijām raisījās skandāls. Tā iespaidā M. Skujiņš atteicās no kandidēšanas.

Lai arī bijušais uzņēmējs no spēles izstājās, jautājumi palika. Kādi spēki atturēja augsti izglītotos un ārkārtēji kompetentos atlases komisijas locekļus paskatīties publiskajās datu bāzēs un pirms M. Skujiņa izvēlēšanās par kandidātu pavaicāt, kā viņam veicies kopējā biznesā ar M. Martinsonu un kādēļ viņš uz kandidēšanas brīdi bija palicis bez darba?

Jaunzemes iznāciens

2018. gada 20. novembrī valdības komisija ziņoja, ka tā ļoti čakli pastrādājusi un atradusi nākamo kandidātu - bijušo Konkurences padomes vadītāju un tobrīd Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi.

Konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš pirms tam intervijā “Neatkarīgajai” nekādi nespēja izskaidrot, kādi spēki traucējuši izzināt M. Skujiņa pagātni publiski slavēja I. Jaunzemi: “Esam patiesi gandarīti par konkursa iznākumu, jo, komisijas locekļu ieskatā, ir izdevies atrast patiešām pieredzējušu, erudītu profesionāli, kas, neraugoties jau uz gūto bagāto pieredzi un zināšanām, joprojām ir arī gatava attīstīties, izzināt jaunās tendences un pielāgoties tām. Nozīmīgs Ievas Jaunzemes trumpis ir darba pieredze gan valsts sektorā, gan privātajā - pārstāvot uzņēmējus.”

Gatavību uzņemties smago amata nastu pauda arī I. Jaunzeme: “Man ir skaidrs redzējums par valsts iestāžu darbības principiem, un esmu guvusi arī pieredzi procesu optimizēšanā, starpresoru sadarbībā un stratēģiju izveidē, īstenošanā. Uzskatu, ka šī pieredze, tāpat kā darbs starptautiskā vidē, palīdzēs man kā VID ģenerāldirektorei šo iestādi pilnveidot un padarīt arvien efektīvāku.”

Nepārprotamu atbalstu I. Jaunzemes kandidatūrai pauda arī tolaik veidotās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības finanšu ministra amata kandidāts J. Reirs: “Jā, viennozīmīgi virzīšu Jaunzemi apstiprināšanai VID vadītājas amatā. Ir noticis amata konkurss, kurā Jaunzeme uzvarēja ar lielu pārsvaru, turklāt neredzu nevienu iemeslu, kas man liegtu virzīt viņu amatam.”

Pirmās nesaskaņas

Jau 2019. gada 5. februārī I. Jaunzeme tika apstiprināta amatā.

Savu darbību viņa sāka apņēmīgi - gan tikās ar uzņēmējiem, lai runātu par sadarbības modeļiem nodokļu iekasēšanā un VID pakalpojumu spektra uzlabošanā, gan nāca klajā ar jaunām iniciatīvām, ieviešot čeku loteriju. Vienlaikus I. Jaunzeme pievērsa uzmanību VID iekšējo struktūru drošības un likumības stiprināšanai.

2019. gada 15. jūlijā viņa paziņoja, ka VID amatpersonu pārkāpumu izmeklēšanu vēlas uzticēt VID Iekšējās drošības birojam. Nav īsti zināms, kas notika ministrijas koridoros, bet jau 23. jūlijā Finanšu ministrija (FM) pauda mutisku aizrādījumu VID vadītājai par pretrunīgas informācijas sniegšanu.

Savas struktūrvienības vadītāju metās aizstāvēt nevis ministrs J. Reirs, bet gan Saeimas deputāts no partijas “Attīstībai/Par” Daniels Pavļuts, sakot, ka nav pamata rosinājumam VID vadītājai izteikt aizrādījumu, jo brīvā sabiedrībā jābūt iespējai izteikties.

2019. gada 1. augustā FM amatpersonas paziņoja, ka ministrijā sākta vēl viena dienesta pārbaude par VID darbu. Kad žurnālisti sāka interesēties, vai nevēršas plašumā konflikta iedīgļi starp ministru un VID ģenerāldirektori, 5. augustā J. Reirs publiski diplomātiski izteicās, ka VID vadītājai ir jāiestrādājas un vairāk uzmanības jāpievērš negodprātīgiem uzņēmumiem. 28. augustā VID amatpersonas paziņoja, ka VID sācis izmeklēšanu pret septiņiem saviem darbiniekiem par iespējamu negodprātīgu darbu.

Kopumā, neraugoties uz pavasarī un vasarā sāktajām vairākām pārbaudēm saistībā ar VID darbu, vismaz publiski attiecībās starp ministru un VID ģenerāldirektori it kā viss ritēja gludi. Vēl 2020. gada 15. februārī J. Reirs, vērtējot VID ģenerāldirektores pirmā darba gada veikumu, paziņoja: “Nav viegli sabalansēt pakalpojuma sniegšanu ar sodu piemērošanu, tomēr VID darbs virzās pareizā virzienā. Patlaban tiek veikts viss, kas nepieciešams.” Ministrs atzinīgi novērtēja darbu pie jaunās VID koncepcijas, plānotajām strukturālajām pārmaiņām.

Knoka faktors

2020. gada 24. maijā TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka FM sākta dienesta pārbaude par VID ģenerāldirektores rīcību. Iemesls esot I. Jaunzemes lēmums aizrotēt VID ierēdni, bijušo Civildienesta pārvaldes vadītāju Māri Knoku par muitas policistu. M. Knoks pauda, ka rotācija saistīta ar viņa konfliktu ar VID ģenerāldirektori. M. Knokam neesot bijis pieņemami, ka I. Jaunzeme vairākkārt atsakot sākt disciplinārlietas pret augstām VID amatpersonām, kuru iespējamos pārkāpumus M. Knoks esot izmeklējis, bet tā vietā tiekot sodīts pats M. Knoks. Turklāt M. Knoka priekšnieks pēc rotācijas esot persona, kuras atbildību viņš lūdzis izvērtēt, taču I. Jaunzeme lietvedību nav uzsākusi.

Pēc šīm nesaskaņām J. Reirs izdeva rīkojumu sākt dienesta pārbaudi, lai noskaidrotu, vai I. Jaunzeme pamatoti pasargājusi amatpersonas no disciplinārlietām.

Vienlaikus dienesta izmeklēšanu sāka arī I. Jaunzeme. Tajā VID ģenerāldirektore mēģināja noskaidrot, vai M. Knoks ar publisko interviju, kurā viņš atklāja, ka pārcelts uz amatu, kur viņa priekšnieks būs Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītājs Andris Ābols, nav izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju.

Konflikts uzņem apgriezienus

Konflikts starp M. Knoku un I. Jaunzemi strauji pārtapa jau atklātā publiskā konfliktā starp I. Jaunzemi un J. Reiru.

2020. gada 22. novembrī TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka J. Reirs sodījis I. Jaunzemi ar rājienu par disciplinārlietas neierosināšanu pret kādu VID darbinieku. Raidījumā atgādināts, ka I. Jaunzeme no disciplinārsoda pasargājusi arī VID Nodokļu un muitas policijas Muitas lietu izmeklēšanas daļas vadītāju Andri Ābolu, kurš aizturēts aizdomās par kukuļņemšanu. I. Jaunzeme paziņoja, ka ministra piemēroto sodu pārsūdzēs.

2021. gada marta beigās tiesa sāka skatīt I. Jaunzemes sūdzību pret J. Reiru par disciplinārsoda - rājiena izteikšanu. 28. martā I. Jaunzeme vērsās policijā ar iesniegumu pret J. Reiru par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu. 9. aprīlī tiesībsargājošās institūcijas aizturēja vairākas VID Muitas pārvaldes amatpersonas. J. Reirs uzdeva I. Jaunzemei sākt dienesta izmeklēšanu par sistemātiskiem pārkāpumiem muitā saistībā ar korupciju.

30. aprīlī tiesa atcēla I. Jaunzemei piemēroto disciplinārsodu, bet 4. jūlijā FM pārsūdzēja tiesas lēmumu. 2022. gada 4. martā arī apelācijas instance nostājās I. Jaunzemes pusē, paģērot piemērotā disciplinārsoda atcelšanu. FM šo lēmumu nepārsūdzēja.

Līdz ar kārtējo valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanu kļuva redzams, ka I. Jaunzeme konflikta dēļ ar ministru cietusi materiāli. VID vadītājas alga gada laikā bija nevis kāpusi, kā citiem ierēdņiem, bet gan samazinājusies par trešdaļu.

Jaunzeme atstādināta

Konflikts abu starpā ar jaunu sparu uzliesmoja, kad šā gada maijā FM lika atjaunot darbā pēc korupcijas skandāla atlaistu muitnieku. Vasarā notika vēl vairākas apjomīgas amatpersonu aizturēšanas VID struktūrās. Ministra pacietības mēram punktu skubināja pielikt arī “Neatkarīgās” jautājumi par paša J. Reira skatījumu uz notiekošo VID.

15. septembrī J. Reirs pasludināja pieņemto lēmumu I. Jaunzemi atstādināt no amata. Ministrs savu lēmumu cita starpā pamatoja ar to, ka aizturēta organizēta noziedzīga augsta līmeņa VID darbinieku grupa. Tie neesot zema līmeņa inspektori vai vienkāršs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt tieši pakļaujas I. Jaunzemei: “Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt mierīgi strādāt tālāk.”