Valdība nokaitina tiesībsargu ar argumentu, ka pabalstu palielināšana esot nesamērīgs slogs budžetam

Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
©Oksana Džadana/ F64

Tiesībsargam bažas par reālu valdības rīcību radušās, jo Ministru kabinets norādījis, ka patiešām ir svarīgi regulāri pārskatīt valsts sociālo pabalstu apmērus, balstoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem, taču vienlaikus tikpat būtiski ir rēķināties ar valsts budžeta iespējām.

Nekas neliecina, ka valdība saprot

Tiesībsargs ne vienu reizi vien ir norādījis valdībai, ka valsts sociālie pabalsti ir jāpārskata, jo pašreizējā situācijā tie nav adekvāta apmēra, taču līdzšinējā valdības nostāja sociālās politikas jautājumos rada šaubas par pozitīvu risinājumu. Tās neizgaisina arī Ministru kabineta skaidrojums, ka pašlaik tiek izstrādāta jauna valdības deklarācija, kur var tikt iekļautas arī iniciatīvas ģimeņu ar bērniem atbalsta uzlabošanai.

Būtiski ir palielinājušās gan preču un pakalpojumu cenas, gan vidējā darba samaksa, taču pabalstu un piemaksu apmēra pārskatīšana nav notikusi vairākus gadus. “Šeit jāmin bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem,” “Neatkarīgajai” skaidro Ineta Rezevska.

Tiesībsargs aicināja valdību līdz 1. novembrim pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksu apmēru, ņemot vērā inflācijas rādītājus un vidējās darba samaksas izmaiņas valstī. Savukārt līdz 2023. gada 1. janvārim tiesībsargs aicina valdību pilnveidot tiesisko regulējumu, iestrādājot Valsts sociālo pabalstu likumā vienotus uz sociālekonomiskiem rādītājiem balstītus kritērijus valsts sociālo pabalstu apmēru noteikšanai un pārskatīšanai. Taču pabalstus pašlaik valdība negrasās pārskatīt.

Pabalstu palielināšana būtu nesamērīgs slogs budžetam

Kādus argumentus izmanto Ministru kabinets, lai paskaidrotu, kāpēc pabalstus nav iespējams indeksēt? “Valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, un tādējādi šo pabalstu apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām un politiski pieņemtajiem lēmumiem,” šāds skaidrojums izriet no valdības atbildes vēstules tiesībsargam. “Valsts sociālie pabalsti ir uzskatāmi par universāli izmaksājamiem pabalstiem, nevērtējot pabalsta saņēmēja vai mājsaimniecības ienākumu situāciju.”

Valdība norāda, ka šie valsts sociālie pabalsti nav uzskatāmi un nekad nav bijuši noteikti kā cilvēku primārie vai vienīgie ienākumi, kas aizvietotu no darba algas gūtos ienākumus.

Ja valsts sociālo pabalstu apmērus pārskatītu, balstoties tikai uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, valsts uzņemtos nesamērīgu slogu tās budžetam, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz citu cilvēku sociālo nodrošinājumu, teikts valdības atbildes vēstulē.

Valdība pati noteikusi kritērijus, kurus neievēro

“Nepiekrītam valdības sniegtajiem argumentiem. Mēs neesam lūguši valdību pārņemt rūpes par bērniem, bet gan pārskatīt pabalstus atbilstoši tiem kritērijiem, kurus valdība pati ir izvirzījusi,” saka Tiesībsarga biroja sociālo jautājumu eksperte Ineta Rezevska. “Jāņem vērā, ka valstī ir palielinājušās bērnu preču un pakalpojumu cenas, tāpat ir palielinājusies vidējā darba samaksa, bet valsts sociālie pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā nav pārskatīti, lai gan bērnu dzimstība kopš 2015. gada ir samazinājusies.” Tas nozīmē, ka budžeta līdzekļi bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta izmaksai arī ir samazinājušies.