Sociālajai aizsardzībai seši miljardi gadā, turīgāki nekļūstam

Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.
©Unsplash

Tomēr priecāties vēl ir pāragri. Analizējot datus, nākas secināt, ka visvairāk kāpuši izdevumi slimības pabalstiem Covid-19 epidēmijas dēļ. Tāpat būtiski pieaugušas garantētā minimālā ienākuma izmaksas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Sociālie izdevumi par miljardu lielāki

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par sociālās aizsardzības izdevumiem 2021. gadā un secinājusi, ka izdevumi sociālajai aizsardzībai pērn salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauga par 22,5 procentiem. Kopumā pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija seši miljardi 440 miljoni eiro, kas ir par vienu miljardu un 183 miljoniem eiro vairāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpei - gandrīz par 38 procentiem vairāk, bet tam seko atbalsts ģimenēm un bērniem (37,2 procentu kāpums), atbalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā (par 30,9 procentiem) un atbalsts mājoklim (par 29,7 procentiem).

Izdevumu kāpumu veselības aprūpei eksperti skaidro ar Covid-19 pandēmiju, un ne tikai ar lielo pacientu skaitu, kas šajos divos gados slimoja un saņēma slimības pabalstus. Jāatgādina, ka notika izmaiņas pabalsta piešķiršanas nosacījumos ar Covid‑19 saslimušajiem un tiem, kuriem noteikta karantīna. Arī tie varēja saņemt atbalstu no sociālā budžeta. Slimības pabalstiem izdevumi kāpa par 28,8 procentiem, sasniedzot 312,5 miljonus eiro, savukārt ambulatorajai aprūpei izdevumi pieauga par 53,9 procentiem, sasniedzot 694,8 miljonus eiro.

Vienreizējs pabalsts būtiski audzē izdevumus

Otrs lielākais izdevumu pieaugums - par 37,2 procentiem - bija ģimeņu un bērnu atbalstam. Lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēm ar bērniem, 2021. gadā valsts izmaksāja vienreizēju atbalsta maksājumu - 500 eiro par katru bērnu - vienam no vecākiem vai personai, kura bērnu audzina. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, bērnu skaits, par kuriem tika izmaksāts atbalsts, bija 375 900, un tam tika izlietoti 187,9 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem.

Pērn izdevumi atbalstam apgādnieka zaudējuma gadījumā pieauga par trešdaļu un sasniedza 92,5 miljonus eiro, tajā skaitā 15,4 miljoni eiro tika izmaksāti par 2019. gada 1. janvārī ieviesto pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā (šim pabalstam izdevumi auguši par trīs miljoniem eiro).

Trūcīgo skaits aug, arī jāmaksā vairāk pabalstu

Kopumā pērn auguši arī izdevumi bezdarbnieku pabalstiem par nepilniem 12 procentiem, par 20 procentiem pieauguši izdevumi sociālajam atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti. Papildu izdevumus prasīja arī izmaksas dīkstāves gadījumā. Darba devēji piespiedu dīkstāves periodā 2021. gadā varēja pieteikties uz valsts līdzmaksājumu nodarbināto darba samaksas kompensēšanai jeb dīkstāves pabalstu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76 300 personu un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 miljonus eiro.

Izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai pieauga par 25,1 procentu un sasniedza 40,1 miljonu eiro. 2021. gadā līdz ar garantētā minimālā ienākumu līmeņa sliekšņa paaugstināšanu un pabalsta saņēmēju skaita pieaugumu izdevumi šim pabalstam pieauga par 82,5 procentiem un sasniedza 9,5 miljonus eiro. Labklājības ministrijas dati liecina, ka GMI saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 8600 personām (no 16 500 līdz 25 100). Par 15 procentiem augušas arī administratīvās izmaksas.

Vai apsteidzam igauņus?

Līdz pat 2021. gadam Latvijas sociālie izdevumi bija zemākie Baltijas valstīs. Sociālās aizsardzības izdevumi, ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus, pērn veidoja 19,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā.

Salīdzinot 2020. un 2021. gada pabalstu un pensiju izdevumus no iekšzemes kopprodukta starp Baltijas valstīm, Latvijā tie gada laikā pieauguši par 1,8 procentpunktiem, savukārt Lietuvā samazinājās par 1,6 procentpunktiem (no 19,2 procentiem 2020. gadā līdz 17,6 procentiem 2021. gadā) un Igaunijā saruka par 2,1 procentpunktu (no 18,9 procentiem 2020. gadā līdz 16,8 procentiem 2021. gadā). 2021. gadā līdz ar to Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vislielākie.