Vidējā pensija būtiski augusi, bet tūkstošiem pensionāru maks joprojām plāns
Pensionējoties ienākumu aizvietojums - pensija - veido tikai pusi no saņemtās algas, un, pat ja darbaspējīgie iedzīvotāji vēlētos, darba alga neļauj būtiski iekrāt vecumdienām. Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vispār nevar neko atlikt pensijai, secināts “Luminor bankas” veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Kam ir, tas krāj pensijai
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka pašlaik pensijas uzkrājumam mēnesī var atlikt 30 līdz 50 eiro, bet katrs ceturtais norāda, ka nevar atvēlēt neko, liecina “Luminor bankas” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Tikai 12 procentu iedzīvotāju ienākumi ir tik lieli, lai pensijai uzkrājumam atliktu vairāk nekā simt eiro mēnesī. Visgrūtāk pensijas uzkrājumu ir veidot Latgales iedzīvotājiem, kur 43 procenti aptaujāto atzinuši, ka vecumdienām pašlaik nevar neko iekrāt. Citos Latvijas reģionos šādu atbildi sniegusi aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju, bet galvaspilsētā - 18 procenti aptaujāto. Lielākas grūtības atlikt pensijai ir sievietēm, kā arī iedzīvotājiem ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, studentiem, pakalpojumu vai tirdzniecības darbiniekiem, vienkārša darba strādniekiem, mājsaimniecēm, pašnodarbinātajiem. Jāpiebilst, ka daļai no šīm iedzīvotāju grupām, piemēram, pašnodarbinātajiem vai mājsaimniecēm, ja vien neveic regulāras sociālās iemaksas paši, būs sarežģīti arī paļauties uz valsts maksāto vecuma pensiju.
Ar lielākām grūtībām atvēlēt daļu ienākumu pensijas uzkrājumam sastopas arī iedzīvotāji virs 50 gadu vecuma. “Aptaujas dati apliecina, ka spēja veikt uzkrājumu ir tieši saistīta ar reģiona attīstību, kā arī iedzīvotāju kvalifikāciju un izglītības līmeni. Līdz ar to ekonomikas attīstīšana reģionos, kā arī mūžizglītības vai pārkvalifikācijas iespējas var atstāt iespaidu uz iedzīvotāju labklājību arī vecumdienās,” aptaujas rezultātus komentē bankas aktīvu un pensiju produktu vadītājs Atis Krūmiņš. Viņš arī norāda: tā kā valsts nodrošinātā pensija veido tikai aptuveni pusi no pirmspensijas ienākumiem, savlaicīga uzkrājumu veidošana ir ļoti būtiska, lai, dodoties pensijā, krasi nepasliktinātos finansiālais nodrošinājums. “Diemžēl aptauja liecina, ka ceturtā daļa iedzīvotāju pensijai nespēj atlikt neko, bet piektā daļa par šo jautājumu nav domājusi, un, lai gan tagad ir ekonomiski ļoti sarežģīts laiks, arī šādos brīžos vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt, vai pensijas uzkrājumam nav iespējams atvēlēt kaut nelielu summu, īpaši, ja pensijas vecums vēl ir tālu,” spriež A. Krūmiņš.
Gada laikā būtiski mainās skats uz pensijām
Vidējā sociālās apdrošināšanas alga ir lielāka par 1067 eiro (šādu vidējo algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, tostarp arī pensijām, parāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati par 2021. gadu, tas nozīmē, ka pašlaik šī alga ir augstāka).
Vidējā vecuma pensija šā gada novembrī (jau pēc pensiju indeksācijas) bija 527 eiro, bet 2021. gadā - 430 eiro. Protams, tiešā veidā salīdzināt vidējo sociālās apdrošināšanas algu 2021. gadā un vidējo vecuma pensiju tajā pašā gadā nebūtu īsti pareizi, tomēr tas mums dod ieskatu par apdrošināšanas algas un pensijas attiecībām.
Salīdzinot 2021. gada un 2022. gada datus par vidējo pensiju, jāsecina, ka vidējā pensija ir pieaugusi par aptuveni simt eiro, savukārt dati par pensiju saņēmēju skaitu pēc pensijas apmēra parāda, ka būtiski ir samazinājies pensiju saņēmēju skaits, kuri saņem pensijas līdz 200 eiro - palielinoties pensijai, šie seniori statistiski “pārvirzījušies” uz nākamo pensiju grupu (no 200 līdz 300 eiro), savukārt pieaudzis pensionāru skaits, kuri saņem pensijas virs 500 eiro. 2021. gadā šo senioru skaits bija 87 tūkstoši, bet 2022. gadā - jau 182 tūkstoši jeb 41 procents no visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
