Krītam demogrāfiskajā bedrē bez dibena

Aizvadīto 2022. gadu turklāt raksturo ne vien dzimstības minimums, bet arī dzimstības krituma straujums. Tas atsauc atmiņā pagājušā gadsimta 90. gadu pirmo pusi. Gada laikā piedzimušo toreiz gan vēl bija reizes divas vairāk nekā 2022. gadā.

Tomēr arī tad bija pamats celt trauksmi, salīdzinot 90. gadu sākumu ar 80. gadu beigām. Dzimstību līdz rekordaugstumiem bija uzcēlusi Atmodas gadu eiforija, pēc kura iestājās paģiras bez vēlēšanās un spējām radīt bērnus. Toreiz atkopšanās demogrāfiskā nozīmē sākās ap 1998. gadu. Sekoja vairāki dzimstības kāpumi un kritumi, no kuriem katrs nākamais kāpums aizvien zemāks, bet kritums - dziļāks. Kārtējais minimums sasniegts pērn.

Ak, nāk parādu piedzinēji!

2022. gads atgādināja par notikumiem pirms 30 gadiem arī tādā nozīmē, ka pagājušā gada kritums ļoti uzceļas uz 2021. gada stabilitātes fona. Jā, 2021. gads pēc jaundzimušo skaita zaudēja 2020. gadam, bet zaudēja daudz mazāk, nekā to varēja gaidīt, ja turpinātos 2019. gada tendences. Taču pēc 2021. gada atnākušais 2022. gads rīkojās kā parādu piedzinējs, kas pieprasa arī procentus un uzliek sodu par kavētiem maksājumiem. Citiem vārdiem sakot, jaundzimušo kopskaits zaudēja ne vien tūkstoti gadā kā iepriekš, bet uzreiz pāris tūkstošus.

Parādu piedzīšana nav tikai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet pieņēmums dzimstības svārstību izskaidrošanai. Tā ir atsauce uz Covid-19 kā ticamāko iemeslu, kas piebremzēja dzimstības samazinājumu. Daudzi cilvēki tad tika nosūtīti valsts apmaksātā piespiedu atvaļinājumā. Abu šo faktoru mijiedarbību varēja izteikt ar vārdiem, ka mājsēde ir dzimumakta poza. Taču atrasties šādā pozā nav iespējams ļoti ilgi. Nācās saprast, ka valsts izsniegusi pabalstus no aizlienētas naudas, par kuru turpmāk būs jāatdod procenti mūžīgi mūžos. Par Latvijas valsts parādu pamatsummas dzēšanu nevar būt ne runas.

Latvijas iedzīvotājiem tagad jāizvēlas starp diviem variantiem, no kuriem bērni neiederas ne vienā, ne otrā. Vai nu jādzīvo trūcīgāk tepat, vai jāmēģina atrast labākas - treknākas vietas jebkur citur pasaulē.

Šeit atkal var strīdēties, cik lielā mērā dzimstības samazinājumu nosaka izdzīvošanas sadārdzināšanās pati par sevi, bet cik lielā mērā - tās noformējums ar atsauci uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tas brīdina, ka nav taču nekāda pamata stāstiem par drošību, kādu lielvalstis uztur, ņemot vērā Otrā pasaules kara vai divu pasaules karu rūgtās mācības.

Cilvēki vadās no priekšnojautām

Spēkā arī tāds iespaids, ka cilvēki kaut kādā veidā uztvēruši briesmas pirms tam, kad tās ieguva konkrētā kara un inflācijas apveidus. Jāatceras, ka bērni cilvēkiem dzimst deviņus mēnešus pēc to ieņemšanas. Atbilstoši pretapaugļošanas līdzekļu pieejamības un lietošanas izplatībai tas nozīmē, ka bērni dzimst deviņus mēnešus pēc tam, kad vecāki tā nolēmuši.

Izsekojot dzimstības izmaiņām pa mēnešiem, ir iespējams datēt izmaiņas cilvēku noskaņojumā attiecībā pret bērnu radīšanu, ciktāl tas bija atkarīgs no viņiem. Šīs izmaiņas vislabāk var parādīt 2022. gada mēnešu salīdzinājumā ar 2021. gada mēnešiem, kas izslēdz sezonālo svārstību ietekmi (izslēdz potenciālo vecāku vadīšanos pašu vai citu pieredzes, ka aprūpēt jaundzimušo vasarā ir ērtāk nekā ziemā):

Statistiķi noslēdza 2022. gadu tad, kad bija saskaitījuši pagājušā gada decembrī piedzimušos. Viņu skaits izrādījās novembra jaundzimušo skaita dublikāts. Tātad lemšana par bērnu dzimšanu vai nedzimšanu pagājusi bez izmaiņām pagājušās ziemas beigās. Paliek spēkā bažas, ka zem 1 000 jaundzimušo robežlīnijas šis skaits noslīdēs februārī, ko gan tad varēs izskaidrot kalendāri ar mazāku dienu skaitu šajā mēnesī.

Trīs valstis ar vienādu likteni

Pirms vainot par dzimstības kritumu valsti, vajag Latvijas valsti salīdzināt ar citām valstīm, no kurām pirmās nāk prātā divas kaimiņvalstis Baltijā. Jaundzimušo skaits visas trijās Baltijas valstīs šūpojas katrai savā līmenī, ko nosaka šo valstu iedzīvotāju kopskaits, taču 2022. gads visās trijās valstīs izsitis apmēram vienādu demogrāfisko robu divu tūkstošu nepiedzimušu bērnu lielumā:

No vienas puses, šādas ziņas atvieglo prātu, ka ne mēs vienīgie tādi. No otras puses, šī līdzība samazina cerības, ka vispār ir līdzekļi, ar kuriem valstis varētu ietekmēt dzimstību palielināšanās virzienā. Pat ja kaimiņi, pie kuriem viss labāk pēc definīcijas, nav šos līdzekļus atraduši, tad to Baltijā nemaz nav.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā